Žēl, ka izlaiduma nebija, bet tagad visi ceļi vaļā! Topošie studenti dalās sapņos0

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Kā dažas nedēļas pirms mācību noslēguma jūtas topošie absolventi? Kādi ir viņu sapņi un mērķi? To vaicāju diviem jauniešiem, kuri absolvē ļoti dažādas mācību iestādes, bet abi plāno studēt.

Rolands Stepanovičs, Rīgas Valsts tehnikuma Mašīnbūves nodaļas 4. kursa audzēknis šobrīd strādā mācību noslēguma praksi Tukumā uzņēmumā “SkontoPlan.LTD”. Ar “Erasmus+” programmas finansējumu mācību laikā bijis arī praksē Vācijā uzņēmumā “Deharde”.

Centralizētie eksāmeni nokārtoti jau pērn, jo pēdējais gads tehnikumā veltīts tikai profesijas apguvei.”Līdz ar to viss, kas saistīts ar attālinātajām mācībām, mūs neskāra. Praksi varējām turpināt tāpat kā iepriekš,” stāsta Rolands.

Būs gan jākārto kvalifikācijas eksāmens, bet tas jaunieti nebiedē. Arī tehniski tas, visticamāk, noritēs, kā ierasts, jo Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi pamazām tiek atcelti. Vaicāts, kā jūtas, gaidot mācību noslēgumu, Rolands atbild: “Jūtos labi, tikai žēl, ka izlaiduma nebūs, vien izglītības dokumentu izsniegšana. Un vēl, protams, tieši tagad daudz jādomā par nākotni. Zinu, ka studēšu, par to šaubu nav, taču jāizvēlas augstskola.”

Divi kursabiedri plāno studēt Lielbritānijā Koventrijas universitātē un Rolands apsvēris, vai viņiem pievienoties, tomēr līdz galam nav izlēmis; pieļauj, ka varētu studēt arī tepat Latvijā Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).
“Iespējams, ka Anglijā koronavīrusa dēļ 1. semestrī mācības būs attālināti. Visus nepieciešamos terminus apgūt angliski, esot tepat mājās, varētu būt sarežģīti. Turklāt domāju, ka RTU līmenis nemaz tik ļoti neatpaliek,” saka jaunietis.

Rolanda kursā ir 18 topošo speciālistu un aptuveni septiņi plāno studēt uzreiz pēc tehnikuma absolvēšanas.

Jautāts, kāpēc pēc 9. klases pabeigšanas devās uz profesionālo skolu, Rolands atbild: “Tobrīd tā īsti nezināju, ko gribēšu tālāk darīt. Tehnikumā vismaz ieguvu profesiju, turklāt domāju, ka te var gūt lielāku dzīves pieredzi, nekā ja būtu palicis vidusskolā.”

Strādājot uzņēmumā, novērojis, ka tie, kuriem ir tehnikuma izglītība, tiek pie sarežģītām iekārtām, kamēr tiem, kas pabeiguši parasto vidusskolu, uztic vienkāršākus darbus.

Puisis uzskata: studijām netraucēs tas, ka vispārējos priekšmetus, piemēram, matemātiku, tehnikumā apgūst mazāk nekā vidusskolā. “Cik daudz iemācies, atkarīgs ne tikai no stundu skaita, bet arī no paša motivācijas. Turklāt tehnikumā, apgūstot profesiju, labāk redzam, kur darba dzīvē noder matemātika. Loģisko domāšanu arī vairāk apgūst tehnikumā,” skaidro Rolands.

Bet kāpēc tieši mašīnbūve? “Savulaik tētis ieteica izvēlēties jomu, no kuras vismazāk bail. Tā jaunībā darījis viņš un kļuvis par biškopi, jo no bitēm nebaidījās. Es izpētīju tehnikuma piedāvājumu un izvēlējos mašīnbūvi. Tikai vēlāk uzzināju, ka šīs jomas speciālisti Latvijā ir ļoti pieprasīti.

Strādāt šajā jomā ir arī interesanti, jo tas ir praktisks darbs, turklāt iekārtas un tehnoloģijas ir ļoti dažādas,” stāsta Rolands. Viņš algotu darbu profesijā strādājis jau pēc trešā kursa pabeigšanas: vispirms bijis praksē, pēc tam turpat nostrādājis visu vasaru. Ja augstskolā slodze nebūs pārāk liela, profesijā darbosies arī līdztekus studijām.

Mašīnbūves jomas speciālisti strādā rūpnīcās, jo pārzina ražošanas procesus, māk darboties pie dažādiem darbgaldiem: virpām, lāzergriezējiem un citām iekārtām.

Savukārt, ja mašīnbūve studēta universitātē, kļūst par inženieri un tieši tāds ir Rolanda mērķis.

Kārlis Rimaševskis, RTU Inženierzinātņu vidusskolas 12. klases skolēns, šobrīd gatavojas centralizētajiem eksāmeniem, piedaloties gan klātienes, gan attālinātās konsultācijās. Kaut koronavīrusa dēļ samazināts eksāmenu skaits, obligāti jākārto vien trīs eksāmeni, Kārlis gatavojas vairākiem pārbaudījumiem. “Eksāmenus ķīmijā un fizikā līdztekus obligātajiem eksāmeniem skola prasa kārtot visiem, bet bioloģijā pats vēlos pārbaudīt savus spēkus,” saka Kārlis.

Viņš atzīst: ir skumji, jo pēdējā mācību gada noslēguma mēneši nav bijuši tādi, kā gaidīts, bijis atšķirts “no mūsu tiešām brīnišķīgajiem skolotājiem un klasesbiedriem”.

Taču ir arī gandarījums, ka vidusskola būs pabeigta. Robu zināšanās attālināto mācību dēļ nebūs, jo čakli mācījies arī no mājām, turklāt mācību viela jau līdz ārkārtas situācijai bija gandrīz pilnībā apgūta un atlikusi atkārtošana.

Kāds ārkārtas situācijā būs izlaidums, vēl nav zināms.

Kārlis plāno studēt RTU ķīmijas tehnoloģiju. Ķīmija viņam patikusi jau sen, jo redzētie ķīmijas eksperimenti aizrāvuši. Taču par savu nākotnes zinātni to izvēlējās, kad bijis praksē Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūtā pie vadošās pētnieces Ineses Mieriņas.

Inženierzinātņu vidusskolas absolventiem RTU ir iespēja mācīties pēc individuāla studiju plāna, iespējams pat pabeigt studijas ātrāk.”Turklāt Latvijā vide ir ierastāka, studējot būs mazāks stress, nekā tas būtu citā valstī,” atzīst Kārlis.

Ko plāno darīt pēc studijām, jaunietis vēl precīzi nezina, taču strādāšot ķīmijas jomā.

“Mūsu skolā ir joks, ka, uzsākot mācības Inženierzinātņu vidusskolā, paliek desmit gadi līdz doktora grādam. Vai tiešām tikšu tik tālu, nezinu, taču tiekšos uz to,” teic Kārlis.