Apčī! Atkal šī alerģija…Lietot medikamentus vai dabas līdzekļus? Tereško un citu speciālistu padomi0

Regīna Olševska, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Alerģijas izraisītāji jeb alergēni ir visapkārt: gaisā un pārtikā, mājās un darba vietā, pat mīļdzīvnieka spalvā un medikamentu sastāvā.

Tāpat kā alerģiskās reakcijas ir dažādas: gan iesnas un šķavas, gan izsitumi, nieze un tūska, arī to izraisītāji katram cilvēkam var atšķirties. Kā atbrīvoties no nepatīkamajām alerģijas izpausmēm – lietot medikamentus vai dabas līdzekļus?

Ziedputekšņi, spalvas un citi alergēni

Veselības centra 4 alergoloģe Signe Puriņa stāsta, ka pavasarī bieži vien alerģiju izraisa ziedputekšņi, kurus pārnēsā vējš.

Pirmo ziedputekšņu alerģijas jeb polinozes vilni izraisa lazdu, alkšņu, bērzu un pieneņu ziedēšana, kura sākas jau marta beigās un turpinās līdz pat maija beigām.

Otrais polinozes vilnis ir vasarā, kad pļavās sāk ziedēt graudzāles: timotiņš, skarenes, kamolzāles, smilgas, bet trešais – rudenī, kad zied nezāles: vērmeles, vībotnes un balandas. Vieglāk klājas tiem, kuriem alerģiska reakcija ir tikai pret viena auga vai augu grupas ziedputekšņiem, taču dažus nepatīkamie simptomi – iesnas, aizlikts deguns, šķaudīšana, klepus, acu nieze, graušana, asarošana un apsārtums, apgrūtināta elpošana – moka no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim.

Turklāt jo augstāka ziedputekšņu koncentrācija gaisā, jo stiprākas alerģijas izpausmes. No polinozes biežāk cieš pilsētu iedzīvotāji, jo putekšņi, savienojoties ar dūmiem, putekļiem un izplūdes gāzēm, kļūst daudz agresīvāki. Alerģiskais process var skart ne tikai deguna un acu gļotādu, bet arī bronhus. Piemēram, augu ziedēšanas laikā no bronhiālās astmas cieš aptuveni trešdaļa polinozes pacientu.

Izplatīti alergēni ir arī mājas putekļi, dzīvnieku spalvas (ļoti alerģiski alergēni ir kaķu un suņu spalva), putekļērcītes, pelējuma sēnīšu sporas, kukaiņu, piemēram, bišu un lapseņu, inde, dažādas ķīmiskas vielas, medikamenti, pārtikas produkti.

Ļoti spēcīga alerģiska reakcija mēdz būt pret kukaiņu indēm,

izraisot ne tikai lokālu niezi un pietūkumu, bet arī elpas trūkumu, asinsrites traucējumus vai pat anafilaktisko šoku, kas ir dzīvībai bīstama situācija.

Ja nav zināms, kas tieši izraisa alerģisku reakciju, jādodas pie alergologa un ar ādas dūriena, aplikācijas vai cita testa starpniecību jānosaka alergēns. Laboratorijās pieejami arī dažādu inhalējamo, pārtikas un citu alergēnu paneļi.

“Ja alergēna izraisītie simptomi nav izteikti – grauž acis, tek deguns, bieži vien pietiek ar bezrecepšu antihistamīna preparātu un deguna aerosolu lietošanu. Polinozes pacientiem ārstēšanās jāsāk jau divas nedēļas pirms alerģiju raisošā auga ziedēšanas, bet saasinājuma gadījumā jālieto ārsta izrakstītie recepšu medikamenti,” skaidro alergoloģe un piebilst, ka šo medikamentu iedarbība vērsta tikai uz simptomu mazināšanu.

Vienīgā ārstēšanas metode, ko patlaban izmanto tradicionālā medicīna, ir alergēnu specifiskā imūnterapija, lai mazinātu jutīgumu pret alergēnu, pakāpeniski – vairāku gadu laikā pieradinot pie tā pacienta organismu un mainot imūnsistēmas reakciju. Tās lielākā priekšrocība – jau pirmajā ārstēšanas gadā ievērojami samazinās alerģijas izpausmes un nepieciešamība lietot medikamentus, bet kursa beigās tiek panākts ilgstošs efekts.

Ko spēj dabas līdzekļi

“Alergēna atrašana un izslēgšana no dzīves ir pats svarīgākais pasākums. Vienlaikus jādara viss iespējamais, lai noregulētu organismu adekvāti reaģēt uz dažādiem ārējiem faktoriem, jo visu laiku izsargāties no alerģiju izraisošām vielām nav iespējams,” uzsver fitoterapeits Artūrs Tereško.

Pārtikas alerģijas gadījumā diētu piemeklē individuāli – vispirms uz mēnesi no ēdienkartes svītro piena produktus, tad nelieto graudu produktus vai olas, burkānus un citus pārtikas produktus, kamēr vainīgais atrasts.

“Dažreiz novēro alerģiju un nepanesību attiecībā uz krāsainiem dārzeņiem, graudu produktiem, riekstiem, reti ir alerģija pret ekoloģiskiem gaļas produktiem,” piebilst fitoterapeits.

Viņš iesaka uzturā salātu veidā lietot nātru, pieneņu, gaiļbiksīšu, ceļmallapu, gārsu, salviju lapas. Pretalerģiskas īpašības pierādītas arī kalmes saknei, bērza tāss ekstraktam – betulīnam, kukurūzas drīksnai, lakricas saknei, trejkrāsu vijolītes, lakača, tīruma kosas lakstiem. Ļoti svarīga loma ir disbakteriozes novēršanai, tāpēc uzturā jālieto skābpiena produkti, probiotiķi, baktēriju preparāti.

Imūnās sistēmas stabilizēšanai Artūrs Tereško iesaka augus ar imūnmodulējošām īpašībām: betulīnu, rodiolu jeb zeltsakni, Islandes ķērpi, leizeju, ceļmallapas, eikaliptu, ehinaceju. Ieteicams stimulēt virsnieru darbību, lietojot melnā plūškoka ziedus, trejdaivu sunīša lakstus, smiltsērkšķa lapas un ogas, alvejas sulu, lakricas sakni. Savukārt niezes mazināšanai vēlams lietot augus ar nomierinošu darbību, piemēram, baldriāna sakni, raudeni, vilknadzi, melisu, piparmētru, māteri, vaivariņa lakstus, peonijas sakni, apiņa ziedus.

“Alerģijas novēršanai ļoti svarīgs pasākums ir organisma detoksikācija. Ieteicams lietot topinambūra, lielā dadža, cigoriņa, helēniju ālantes saknes un fitosorbentus: aktivēto ogli, ceļmallapas sēklas, ābolu mizu pulveri, auzu putraimus. Izsitumus un niezi mazina nātres un lakricas sakņu novārījums, melisas tēja.

Ja vienlaikus ar alerģiju ir gremošanas traucējumi, jālieto augi, kas uzlabo gremošanas orgānu, īpaši aknu un aizkuņģa dziedzera darbību.

Ieteicamas tējas, kuru sastāvā ietilpst dzeltenā kaķpēdiņa, mārdadzis, helēniju ālante, biškrēsliņš, ancītis, ārstniecības kumelīte,” norāda fitoterapeits.

Jāņem vērā – ciešot no ziedputekšņu alerģijas, ārstniecības augu tējas dažreiz to var saasināt. Piemēram, ja alerģiju izraisa vērmele, jāuzmanās arī no vērmelei radniecīgiem augiem: vībotnes, dievkociņa, estragona.

Lokālai terapijai noder vannas ar tīruma kosas, trejdaivu sunīša lakstu, dadža sakņu, ozola mizas, ārstniecības kumelītes ziedu, upenes lapu, strutenes lakstu, baldriāna sakņu novārījumu.

Var likt arī alvejas sulas aplikācijas vai aplikācijas ar saberztu svaigu māllēpju, tūsklapju, nātru, ceļmallapas lapu masu, turot uz bojātiem ādas rajoniem tik ilgi, kamēr izžūst. Ziemā šos augus var izmantot, nedaudz pasutinot nelielā ūdens daudzumā.

“Palīdz ziedes, kas pagatavotas no purva vārnkājas vai tauksaknes saknes, kliņģerītes ziediem, ziedes ar betulīnu. Ja novēro izteiktu mitrošanos un iekaisumu, lieto likopodija pulveri,” iesaka Artūrs Tereško.

Ja nelīdzēs, arī nekaitēs

“Ar homeopātiskajiem preparātiem ļoti labi var ārstēt dažādu veidu alerģiju: gan ādas, gan inhalējamās, piemēram, ziedputekšņu, gan citas. Homeopātijai ir viena brīnišķīga īpašība – tā neizraisa nekādas blaknes, tāpēc nekaitē organismam. Sliktākajā gadījumā tā var nepalīdzēt, tomēr pārsvarā gadījumu, ja preparāts izvēlēts pareizi un arī atšķaidījums un deva ir atbilstoši, vajadzētu būt labam efektam,” uzskata Āgenskalna klīnikas pediatrs homeopāts Edgars Mednis un piebilst, ka rezultāts atkarīgs arī no pacienta organisma atbildes.

“Parasti ir tā – jo smagāka kaite, jo ātrāk gribas no tās atbrīvoties, bet ne vienmēr tā sanāk. Bieži vien pacients jau ir lietojis dažādas organisma reakcijas un imunitāti nomācošas zāles, kas neveicina atveseļošanos, bet tikai mazina simptomus. Tiklīdz šis nomācošais efekts pazūd, jo zāles pārstāj lietot, arī simptomi atgriežas. Homeopātija jebkuru kaiti ārstē tā saknē – palīdzot organismam atgūt dabīgo līdzsvaru.”

Homeopātisko preparātu lietošanai nav nekādu ierobežojumu. Ja pacients, kurš jau ilgstoši lietojis ķīmiskās zāles savas alerģijas ārstēšanai, vēlas turpmāk ārstēties saudzīgāk, ārsts parasti neiesaka uzreiz atteikties no ķīmisko zāļu lietošanas, jo tas var izraisīt krasu veselības stāvokļa pasliktināšanos.

Sākumā zāles tiek lietotas paralēli, un, ja redzami uzlabojumi vai situācija vismaz nepasliktinās, var mēģināt pakāpeniski atteikties no ķīmiskajiem medikamentiem.

Katras alerģijas pamatā ir dziļi organisma procesi, un, vēršoties pret simptomiem, to nevar izārstēt, ir pārliecināts Edgars Mednis. Tāpēc labam rezultātam nepieciešama homeopāta konsultācija. Pēc sarunas ar pacientu viņš piemeklē tieši slimnieka situācijai atbilstīgu preparātu.

UZZIŅA

Anafilakse jeb anafilaktiskais šoks ir smaga, dzīvību apdraudoša alerģiska reakcija ar akūtu sākumu, elpošanas un vai kardiovaskulāriem simptomiem. To var izraisīt gan pārtikas produkti, piemēram, zemesrieksti, jūras veltes un kvieši, gan kukaiņu – bišu, iršu, lapseņu, uguns skudru – dzēlieni, medikamenti.

Pacientam var būt apgrūtināta elpošana, spiedošas sāpes krūtīs, uz ādas parādās sarkani, niezoši izsitumi, var būt lūpu, mēles tūska, krītas asinsspiediens, var būt bāla, zilgana āda, ģībonis, krampjveida sāpes vēderā. Šādos gadījumos pēc iespējas ātrāk jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.