Latvijas izlases fane: "Mēs jebkuru Eiropas pilsētu varam nokrāsot sarkanbaltsarkanu"(3)

Latvijas hokeja izlases un Podoļskas "Vityaz" uzbrucējs Kaspars Daugaviņš atklāj, ka gaida, kad jaunie mēģinās ieņemt viņa vietu, bet pagaidāmi viņi to nespēj. Izbauda atvaļinājumu, bet ilgojas arī pēc hokeja. Par to lasāms žurnālā "Kas Jauns".

Koronavīrusa pandēmijas dēļ tika atcelts pasaules čempionāts. Noteikto ierobežojumu dēļ dzīve ir savādāka nekā iepriekš. "Šķiet, šāds pavasaris, pilnībā pavadīts mājās, man ir pirmo reizi hokejista karjerā," atzīst Kaspars Daugaviņš. "No vienas puses, tomēr ir žēl, ka tagad ir tie vīrusa ierobežojumi - varētu ar bērniem aizbraukt uz atrakcijām, laukumiņiem, baseiniem, kino... Bet, no otras puses, ja nebūtu vīrusa, būtu jāspēlē hokejs."

Bet vai tiešām neilgojies spēlēt planētas meistarsacīkstēs? "Protams, ka ilgojos! Pasaules čempionāts bija mūsu hokeja ikdienas saldais ēdiens. Lai arī kāds bija spēļu grafiks, vienmēr laukumā izgājām ar kaifu. Visa šī atmosfēra, līdzjutēji... To grūti izstāstīt, bet mums, hokejistiem, pasaules čempionāts ir svētki, mēs esam pagodināti spēlēt zem Latvijas karoga," atklāj mūsu hokejists.

32 gadus vecais spēlētājs gaida, kad kāds jaunais viņu izkonkurēs, sola nepadoties un cīnīties par savām pozīcijām. Strādā pastiprināti, lai jaunajiem nesanāktu ieņemt viņa vietu. Bet pieļauj iespēju, ka karjera varētu noslēgties ātrāk nekā plānots, jo, piemēram, koronavīrusa pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes dēļ klubiem var nākties likt lielāku akcentu uz jaunajiem hokejistiem.

Mūsu spēlētājs informē, ka iepriekš starp sezonām izdevās nomest apmēram 10 kilogramus. Bet šoreiz tas nesanāk, kaut gan cenšas mazāk ēst.

Hokejisti palēnām sākuši gatavoties jaunajai sezonai, taču traucē pandēmijas izraisītā neskaidrība. "Neviens taču nezina, kāda būs nākamā sezona, vai tā vispār būs... Stulbi... Bet neko nedarīt - tas ir vēl stulbāk," atzīst krievu kluba uzbrucējs.

Izmantotie resursi:
Žurnāls "Kas Jauns", Juris Vaidakovs