Valstspilsētas statusu piešķir desmit pilsētām

Saeima piektdien galīgajā lasījumā atbalstīja valstspilsētas statusa piešķiršanu desmit pilsētām.

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu, pie kura Saeima vēl turpina darbu, Latvijas teritorija iedalāma valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldībās. Administratīvās teritorijas un to administratīvos centrus Saeima noteiks likuma pielikumā.

Deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka Latvijas pilsētas iedala valstspilsētās un novadu pilsētās.

Valstspilsētas statusu lemts piešķirt Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros līdz 2021.gada 1.decembrim no valsts budžetā piešķirtajiem finanšu līdzekļiem pašvaldībām līdzfinansē jaunveidojamā novada teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādi. Līdzfinansējumu plānots piešķirt arī kopīgu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunveidojamā Augšdaugavas novadā, Liepājas valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunizveidojamā Dienvidkurzemes novadā, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunizveidojamā Rēzeknes novadā, Ventspils valstspilsētas pašvaldībai un Ventspils novada pašvaldībai un Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunveidojamā Jelgavas novadā. 

Minēto projektu izstrāde līdz 2021.gada 30.jūnijam vadīs tā pašvaldība, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem. Parlamentam vēl būs jāatbalsta Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts kopumā.

Kā ziņots, sākotnējā piedāvājumā līdzīgu statusu - republikas pilsētas statusu - bija paredzēts piešķirt Daugavpilij, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei un Rīgai.

Tāpat Saeima šodien lēma, ka atbalsta vienu no priekšlikumiem, kas paredz, ka Ulbrokas novadam tiek mainīts nosaukums uz Ropažu novadu.

Vēl gan nav skatīti priekšlikumi, kas paredz šo nosaukuma maiņu pašvaldību uzskaitījumā, un lemšana par tiem notiks atbilstoši sēdes norises procedūrai. Ja gadījumā Saeima šodien nepagūtu tikt līdz to izskatīšanai, tie varētu tikt skatīti citā sēdē.

Debates par Ropažu vai Ulbrokas novada izveidi radīja arī diskusijas par deputātu augstprātību, uzpūtību un savstarpējo apvainošanu. Deputāts Viktors Valainis (ZZS) akcentēja, ka, ņemot vērā vairākus pēc būtības vienādus priekšlikumus par pašvaldības nosaukumu un to, ka viens no tiem Saeimā noraidīts, pārējie priekšlikumi nav balsojami.

Deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) mudināja Valaini pret kolēģiem neizturēties augstprātīgi. Politiķe Jūlija Stepaņenko aicināja Jauno konservatīvo partiju paskatīties pašiem uz sevi un pārtraukt šādas attieksmes paušanu pret parlamentāriešiem.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Inguna Rībena asi kritizēja izskatāmo likumprojektu, uzsverot pret "tik vājā kvalitātē sagatavotu likumprojektu", atklājot, ka par to nebalsos.

Opozīcijas deputāti arī pauda neizpratni par to, kāpēc Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļautas vairākas likumprojekta tabulas, kuras ir savstarpēji atšķirīgas, tādējādi radot apjukumu brīžos, kad ir jābalso par kādu no izskatāmajiem priekšlikumiem.