Lauksaimniecības nevalstiskās organizācijas cer plašāk iesaistīt nozarei būtisku lēmumu pieņemšanā0

Izveidojot efektīvāku Lauksamniecības konsultatīvās padomes darbības modeli, iecerēts plašāk iesaistīt lēmumu pieņemšanā nozares nevalstiskās organizācijas, paredz Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie un šonedēļ Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā.

ZM aģentūrai LETA paskaidroja, ka pašlaik ZM, izstrādājot un īstenojot lauksaimniecības un lauku attīstības politiku, ir pienākums konsultēties tikai ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (LOSP).

Ministrija ir izveidojusi iekšējo kārtību, ar kuru izveido LOSP un kurā ir iekļautas astoņas lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas.

Tikmēr citās ZM kompetencē esošajās nozarēs – zivsaimniecībā un mežsaimniecībā – konsultatīvās padomes izveide ir deleģēta valdībai. Šādu praksi ir lietderīgi ieviest arī lauksaimniecības nozarē, ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumus.

Plānotie grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā paredz deleģēt Lauksaimniecības konsultatīvās padomes sastāva, funkciju, pienākumu un uzdevumu noteikšanu valdībai.

Tā kā valdības noteikumu projekta izstrādē un saskaņošanā iesaistītās sabiedrība, citas ministrijas un institūcijas, izstrādājot attiecīgus Ministru kabineta noteikumus, būs iespēja izveidot efektīvāku konsultatīvās padomes darbības modeli.

Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā plānoti arī grozījumi, kas paredz izveidot vienotu informācijas sistēmu par lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Valsts augu aizsardzības dienestu (VAAD) plānots noteikt par atbildīgo iestādi.

Ministru kabinetam plānots dot pilnvarojumu izdot noteikumus sistēmas ieviešanai.

ZM noteikumu anotācijā skaidro, ka Latvijā nav izveidota vienota informācijas sistēma par lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Tādu vajag valsts pārvaldes iestādēm, lauksaimniekiem, zinātniekiem, starptautiskajām organizācijām kvalitatīvas un visaptverošas informācijas pieejamībai par augsnes auglības rādītājiem un to izmaiņām, augšņu raksturojumu, kā arī datiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinam un to prognozei.

Grozījumi likumā arī paredz noteikt, ka papildus ņems paraugus un noteiks oglekļa saturu lauksaimniecībā izmantojamā zemē dažādu tipu un sastāva augsnēs.

Līdz šim VAAD veica tikai augšņu agroķīmisko izpēti, apkopoja iegūtos datus un uzturēja Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzi.

Likuma grozījumi arī paredz paplašināt lauku attīstības definīciju, nosakot, ka tā ir komplekss ilgtspējīgu darbību kopums lauku teritorijas ekonomikas un cilvēku dzīves kvalitātes, kā arī publisko pakalpojumu pieejamības un mobilitātes uzlabošanai, dabas resursu apsaimniekošanai un lauku ainavas saglabāšanai.

Tādējādi definīcija atbildīs pašreizējā plānošanas perioda Lauku attīstības programmā 2014.-2020.gadam ietverto pasākumu kopumam un pasākumiem, ko īstenos Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2021.-2027.gadam.

Līdz ar grozījumiem likumā plānots arī nodrošināt tā normu atbilstību Eiropas Savienības (ES) tieši piemērojamajiem normatīviem bioloģiskās lauksaimniecības un lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas jomā.

Grozījumi likumā vēl būs jāskata valdībā, un pēcāk par tiem jālemj Saeimā