https://i.jauns.lv/t/2020/05/29/1964584/1000x620.jpg?v=1590753938
Saskaņā ar Valsts policijas datiem pērn kopumā notikuši 60 ceļu satiksmes negadījumi, kuros dažādas traumas guva 39 elektrisko skrejriteņu vadītāji, bet divi cilvēki gāja bojā. (Foto: Paula Čurkste/LETA)

Satiksmes drošības nolūkos aicina steidzami skatīt elektrisko skrejriteņu regulējumu

by

Pērn asas diskusijas sabiedrībā raisīja nepilnīgais satiksmes regulējums elektriskajiem skrejriteņiem, kas rada papildu riskus satiksmes drošībai.

To apliecina arī apdrošināšanas sabiedrības ERGO (turpmāk – ERGO) veiktā iedzīvotāju aptauja* – 73 % Latvijas iedzīvotāju elektriskos skrejriteņus uzskata par būtisku draudu satiksmes drošībai.Saskaņā ar Valsts policijas datiem pērn kopumā notikuši 60 ceļu satiksmes negadījumi, kuros dažādas traumas guva 39 elektrisko skrejriteņu vadītāji, bet divi cilvēki gāja bojā. Teju veselu gadu Satiksmes ministrijas darba grupā tika izstrādāti priekšlikumi elektrisko skrejriteņu regulējumam, un šonedēļ Ministru kabinetā tika akceptēts Ceļu satiksmes likuma grozījumu projekts. Taču likuma grozījumivēl jāskata un jāpieņem Saeimai trīs lasījumos, tādējāditie varētu stāties spēkā tikai vasaras beigās. Lai šovasar mazinātu satiksmes drošības riskus un izvairītos no iespējamiem jauniem upuriem, ERGOaicina Saeimu izskatīt elektrisko skrejriteņu regulējumu paātrinātā kārtībā.

Nepilnīgais normatīvo aktu regulējums, kā arīiedzīvotāju nereti neapdomīgā un pārgalvīgā pārvietošanās ar elektriskajiem skrejriteņiem rada papildu drošības riskus. Uz  risku pieaugumu norāda arī reģistrēto negadījumu statistika. Saskaņā ar Valsts policijas datiem šogad līdz 18.maijam reģistrēti deviņi šādi ceļu satiksmes negadījumi.Arī ERGO jau saņēmis vairākus atlīdzību pieteikumus par negadījumiem, kuros bijuši iesaistīti satiksmes dalībnieki, kuri pārvietojas ar elektrisko skrejriteni vai līdzīgu ierīci.

“Ceļu satiksmes drošībavienmēr bijusi viena no ERGO sociālās atbildības prioritātēm.Jau pērn maijā ERGO kopā ar sadarbības partneriem organizēja informatīvu drošības kampaņu, aicinot atbildīgās institūcijas uzsākt normatīvā regulējuma sakārtošanu.Sniedzām savus ierosinājumus par nepieciešamo nosacījumu iekļaušanu satiksmes regulējumā, dalījāmies ar mūsu apkopoto informāciju par citu valstu pieredzi šajā jautājumā. Ir pagājis gads,bet regulējums, kas noteiktu drošu elektrisko skrejriteņu iekļaušanos kopējā satiksmē, joprojām nav ieviests. Citās Eiropas valstīssekoja nekavējoša rīcība, pat nesagaidot letālus negadījumus, bet Latvijā ir reģistrēti jau divi negadījumi ar letālām sekām. Vai tiešām jāseko vēl kādam letālam negadījumam? Ekspertu aplēses liecina, ka laikietilpīgā likuma grozījumu pieņemšanas procesa dēļ regulējums varētu stāties spēkā tikai uz vasaras beigām, tādējādi diemžēl visas šī gada vasaras sezonas laikā varētu saglabāties papildu draudi satiksmes drošībai, jo vēl aizvien nebūs skaidri definēti noteikumi attiecībā uz pārvietošanos ar elektriskajiem skrejriteņiem. Tāpēc aicinām Saeimu likuma grozījumu projektuizskatīt paātrinātā kārtībā, lai mazinātu ceļu satiksmes drošības riskus un iespējamo upuru skaitu,” aicina Ingrīda Ķirse, ERGO valdes locekle Baltijas valstīs.

Rūpēs par ceļu satiksmes drošību, kamēr elektrisko skrejriteņu regulējums nav stājies spēkā, ERGO aicina iedzīvotājus, pārvietojoties vienotā satiksmē, ievērot visus drošības noteikumus un pieklājības normas. Neatkarīgi no tā, ar kādu transportlīdzekli vai inovatīvo mobilitātes risinājumu iedzīvotāji piedalās satiksmē, katram satiksmes dalībniekam jāpievērš pastiprināta uzmanība saviem manevriem un apkārtējo drošībai. ERGO aicina vecākus vēlreiz pārrunāt ar saviem bērniem satiksmes drošības jautājumus, kā arī rūpīgi izvērtēt, vai atļaut saviem bērniem pārvietoties ar elektrisko skrejriteni bez pieaugušo uzraudzības.

*ERGO aptauja sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veikta 2019.gadā. Aptaujā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18–75 gadiem.