RECENZIJA: Iron Wings "Dzejnieks"

Pašmāju “heavy & thrash” apvienības "Iron Wings" albums latviešu valodā, šķiet, varētu būt pats pēdējais, pie kura ieraksta strādājis pagājušā gada nogalē citos mūzikas laukos aizgājušais Edgars Ķauķis jeb Melnais – visu cieņu Meistaram. “Iron Wings” ir no Rīgas, dibināta 2015. gadā, tajā spēlē trīs vīri: Andris Veinbergs (bass, vokāls), Dainis Andersons (ģitāra) un Valdis Emīls Popēns (bungas). Kopumā albumā ir desmit skaņdarbi, par kuriem pašiem to autoriem ir daudz vēstāma.

""Dzejnieks" veidots kā konceptalbums, priekšplānā virzot stāstu, kurš ieved dzejnieka kā tēla dziļākajās prāta dzīlēs. Mākslinieks, dzīves baudītājs, cīnītājs vai pasaules iedzīvotājs? Ar saviem eksistenciāliem un pasaules problēmu jautājumiem katra dziesma ieved klausītāju tur, kur viņam pašam ir bail nonākt, liekot dzīties pa saviem prāta tuneļiem, meklējot atbildes. Dzejnieks simbolizē arī cīņu pašam ar sevi, savām domām, pretrunām pasaules mainīgajā vidē,” klāsta mūziķi.

“Albumu caurvij stāsts, kurš sasniedz savu kvintesenci ar galvenā tēla katarsi skaņdarbā "Monologs". Atklāsmes par sevi, dzīvi un nāvi, savu eksistenci un daudzveidīgo personību un tās iezīmēm. Skaņdarba "Monologs" pēdējās rindas “un mēs vēl tiksimies, vai drīz?” rada jautājumu un reizē nepabeigtības sajūtu. Vai šis tēls no klausītāja atvadās, vai tikai tagad pa īstam iepazīstina ar sevi un savām domām? Pēdējā dziesma “Dzejnieks” sevī ietver visa albuma kopējo koncepciju - šī stāsta fināls un dzejnieka kā tēla galavārds." Ja par muzikālo noskaņu, tad “dzelzs spārniem” tiešām izdevies savienot “hard & heavy” melodisko skanējumu ar “thrash metal” ritmiem un arī vokālu (brīžiem).

PAR. Amplitūdā no agrīnā “Dzelzs vilka” un šā brīža “Apēdāja” (tuvākās līdzības) līdz “SIA Radikal” (piemēram, dziesmā “Dzejnieks”), vietām pat “Skyforger” (dziesmā “Tevi dzirdēt”) un teju visām pārējām latvju smagajām grupām. Nevarētu teikt, ka šim trijniekam nekas neizdodas, albumu var klausīties pat ar mērenu prieku. It īpaši tādus gabalus kā “Krustcelēs”, “Klusumā”, “Mācītājs” un “Heroīns”. Vienkārši un raupji ritmi, enerģijas trijotnei netrūkst. Arī ar saviem instrumentiem vīri tiek galā diezgan labi - gan ģitārists, gan basists, gan bundzinieks.

PRET. Lai kā arī “Iron Wings” necenstos, viņi skan tikpat primitīvi, cik primitīvs ir grupas nosaukums. Koncepcija? Nesmīdiniet, kurš to uztvers šajā skaņu un dažnedažādu smagās mūzikas stilu jūklī… Diez kas nav, šis nudien nav albums, kuru gribētos klausīties vēl un vēl.