Mājaslapu lietotāju pieredzes klupšanas akmens, un kā to aizvelt 

Kā liecina pirms četriem gadiem veikts "Nielsen Norman Group" pētījums, 60% mājaslapu nesekmīgu apmeklējumu iemesls ir nespēja atrast informāciju. Šajā pētījumā tas nozīmēja, ka vēlamā informācija lapā kaut kur bija, bet lietotājiem to neizdevās atrast vai gluži vienkārši nepietika pacietības to darīt. Šim lietotāju pieredzes galvenajam klupšanas akmenim iespējami vairāki iemesli.

Saskaņā ar "Gemius Ranking" datiem šobrīd Latvijā 52% gadījumu mājaslapas tiek skatītas mobilo ierīču ekrānos. Pirms pieciem gadiem tie bija tikai 16%, tādēļ daudzas šodien lietotās mājaslapas veidotas, galvenokārt apgūstot "Desktop" iekārtu ekrānus. Ko tas maina attiecībā uz veidu, kā uztveram mājaslapas? Mobilajām iekārtām ir ne vien mazāks ekrāna laukums, bet tās arī ir daudz nepiemērotākas lasīšanai, jo tiek lietotas kustībā, dažādā apgaismojumā un ik pa laikam lasītāju iztraucē paziņojumi no sociālajiem tīkliem.

Tas savukārt ir veicinājis to, ka cilvēki informāciju arvien vairāk "skenē", proti, haotiski meklē atslēgas vārdus, attēlus, simbolus, kas palīdzētu atrast kāroto, nevis apgūst piedāvāto saturu no A līdz Z. Problēmas rodas brīdī, kad, labu gribēdami, mājaslapu veidotāji ir radījuši labi daudz, taču lietotājam ne pārāk draudzīgu saturu, kas šo skenēšanu stipri apgrūtina. Tāpēc pēc nerezultatīvas maldīšanās un meklējumiem lietotājs gluži vienkārši met plinti krūmos, jo pacietība ir galā. Te būtu jāpievērš uzmanība četriem svarīgiem punktiem, lai parūpētos par veiksmīgu lietotāju pieredzi informācijas meklēšanā.

Pareizais satura apjoms

Kaut arī tīmekļa tekstu rakstītājiem tiek ieteikts uzrakstīto saīsināt uz pusi un pēc tam vēlreiz uz pusi, tas nebūt nenozīmē, ka kāda svarīga informācijas vienība būtu jāmet ārā. Atbilde šajā gadījumā ir informācijas strukturēšana. Tas nozīmē "saskaldīt" saturu mazākās vienībās un veidot satura grupas. Tas var tikt darīts gan vizuāli, noformējot garākus lasāmgabalus ar apakšvirsrakstiem un saturu ilustrējošiem attēliem, gan saturiski, veidojot vairāk atsevišķu lapu ar mazāku satura apjomu. Šajā gadījumā būtu svarīgi atrast visloģiskāko struktūras "dziļumu" un nepārspīlēt, veidojot pārāk daudz saišu, kā arī neturēties pie mītiskā "trīs klikšķu likuma". Klikšķu skaits nav svarīgs, ja katra mijiedarbība šķiet loģiska un tuvina rezultātam.

Efektīva izvēlne

Nākamais punkts – efektīva izvēlne. Lapas izvēlne ir navigācijas rīks lapā, kam jāspēj piedāvāt ceļu uz visu vietnē esošo saturu no jebkuras tās sadaļas. Lai apmeklētājiem būtu vieglāk, ieteicams lietot vienu galveno izvēlni, kurai jābūt saturiski un vizuāli viegli skenējamai. Tas nozīmē, ka tajā attēlotajām saitēm jābūt gana lielām un ar pietiekami lielu kontrastu, kā arī savstarpēji izšķiramām. Lai izvēlne būtu viegli lietojama, tiek rekomendēts tajā izvietot līdz septiņām saitēm, jo izvēlnes ar lielāku saišu skaitu ir grūtāk skenējamas.

Savukārt saišu nosaukumiem jābūt pēc iespējas īsākiem, taču tajā pašā laikā nedrīkst upurēt saprotamību. Ja saiti veido vairāki vārdi, svarīgākos ieteicams novietot sākumā. Nav ieteicams izvēlnē lietot specifisku industrijas terminoloģiju vai produktu zīmolu nosaukumus, jo lapas apmeklētāji gluži vienkārši tos var nezināt. Tā vietā ieteicams nosaukumā iekļaut klientu vajadzību, kas nodrošinās satura sasniedzamību visiem – gan tiem, kuri zina, gan tiem, kuri nezina zīmolu nosaukumus.

Vēl svarīga ir izvēlnes atrašanās, proti, tai jābūt lietotājam ērtā un ierastā vietā. Lielākoties tā ir lapas augšējā daļa, lai gan mobilajos ekrānos tā var būt neaizsniedzama, ja ierīci lieto ar vienu roku.

Orientēšanās bez kartes

Lai arī izvēlne vēsturiski ir kalpojusi kā labs satura rādītājs vai lapas satura karte, līdz ar mazo ekrānu dominanci šī izvēlnes loma ir mazinājusies. Mazajos ekrānos izvēlne visbiežāk tiek paslēpta zem hamburgeram līdzīgas ikonas un bez lietotāja iesaistes nesniedz ieskatu galvenajās satura vienībās. Tas savukārt liek pārdomāt, kā cilvēki tiek virzīti vietnē bez izvēlnes palīdzības. Apmeklētājiem, kuriem ceļojums vietnē sākas ar sākumlapu, būtu ieteicams, ka tā prioritārā secībā piedāvātu izeju uz galvenajām satura sadaļām, pārāk tās neizvēršot, lai sākumlapu būtu viegli skenēt.

Savukārt kā universāls navigācijas rīks pilnīgi visām sadaļām der izvēlnes attēlošana lapas kājenē, kur bieži savos meklējumos atduras ne viens vien lietotājs. Kas attiecas uz virzību visās vietnes lapās, tad svarīgi, lai saišu mērķi un mijiedarbība būtu paredzama. Tas nozīmē pārliecināties, vai saitē rakstītais ir nepārprotams un vai dizains to pietiekami izceļ, kā arī ieteicams izvairīties saitēm lietot tikai ikonas bez skaidrojuma.

Arī lapas meklētājs pievilina kādu nepacietīgo, tajā skaitā mobilajās ierīcēs. Lietotāji no meklētāja gaida, ka tas darbosies saprotami, lielākoties ar to domājot, ka tas funkcionēs kā "Google". Tas nozīmē gan kārtību, kādā tiek pasniegti rezultāti, gan to, kā noformēts meklēšanas rezultātu skats un kāda informācija par atrasto lapu tiek sniegta.

Punkts uz "i"

Objektīvu pārliecību par to, ka lapā saturs ir ērti atrodams, var sniegt tikai tās mērķauditorija. Te noderēs dažas metodes, ar kurām var pārliecināties par satura atrodamību lapā. Lai izgaismotu atrodamību kopumā, noder lietojamības tests (usability test). Lai gūtu ieskatu, kā lietotāji redz jūsu satura struktūru, noder kartīšu šķirošanas tests (card sorting test). Savukārt, lai veiktu jau radītas izvēlnes kvantitatīvu pārbaudi, ieteicams izmantot lapas koka testu (page tree test).

Padziļināti par lietotāju pieredzi digitālā dizaina veidošanā varēs uzzināt "UX Riga Conference", kas ar starptautisku lektoru prezentācijām notiks rudenī.

Raksts tapis sadarbībā ar "CUBE Aģentūra".