Ar humoru par to, kā tikt pāri dzīves tumšākajiem brīžiem: «Visas labās lietas» Valmieras teātrī

Ir maz darbu, kas par smagām tēmām spēj runāt ar humoru un dzīvi apliecinošu spēku – tā saka režisore Inese Mičule, kura Valmieras teātrī iestudējusi britu dramaturga Dankana Makmilana lugu “Visas labās lietas”. Pirmizrādi tā piedzīvos šovakar atļauto 24 skatītāju klātbūtnē. Divdesmit piektais būs aktieris Mārtiņš Meiers, kuram šī luga likusi pārvērtēt līdz šim rezervētās attiecības ar monoizrādes žanru.

Britu dramaturgs Dankans Makmilans Latvijas teātrī jau pazīstams ar lugu “Cilvēki, vietas un lietas”, kas tapa Nacionālajā teātrī, un dramatizējumu Džordža Orvela grāmatai “1984”. Lugu “Every Brilliant Thing” viņš sarakstīja 2013. gadā, un septiņus gadus vēlāk tā ar dažu mēnešu starpību uzvesta gan Rīgas Krievu teātrī Rēzijas Kalniņas režijā ar nosaukumu “Dzīves DārgAkmentiņi”, gan tagad Valmieras teātrī ar nosaukumu “Visas labās lietas” Ineses Mičules režijā.

“Ideja par šo izrādi man bija jau pagājušajā rudenī. Man šķita, ka tas darbs ir jātaisa tagad un to nedrīkst atlikt. Luga nav jauna, un es brīnījos, kā tā tik ilgi nav iestudēta,” stāsta režisore.

“Visas labās lietas” ir gaiši smeldzīgs stāsts par kādu zēnu, kurš mēģina izprast, kādēļ pieaugušie ir nelaimīgi.

Bērnībā viņš piedzīvo savas mammas pašnāvības mēģinājumu un sāk veidot sarakstu ar visām labajām lietām pasaulē, kuru dēļ mammai ir vērts dzīvot.

Inese Mičule atzīmē: “Ir maz darbu, kuros par ļoti smagu, nomācošu tēmu stāsta ar humoru. Un sausais atlikums pēc tāda darba ir prieks. Ir dzīvotgriba, ir apliecinājums labajam, ka ne vienmēr beigas ir sliktas. Jā, laikam tas mani iedvesmoja, ka pēc melnās strīpas ir baltā. Un šī bija luga, kas to ļoti meistarīgā veidā izdara.”

Mičules ideju iestudēt šo izrādi aktīvi atbalstījis arī aktieris Mārtiņš Meiers, lai gan atzīst, ka ar monoizrādes žanru viņam līdz šim bijušas vēsas attiecības. Gribas, lai uzmanības centrā ir stāsts, nevis aktieris. Un šis stāsts Meieru ļoti uzrunājis.

Aktieris skaidro: “Viņš rada dzīva cilvēka stāstu, kas man ļoti, ļoti patīk. Un es sapratu, ka nav, kur sprukt. Tas stāsts ir pārāk labs, lai es te ņemtos ar savām personīgajām patikām un nepatikām.

Atradām ceļu kopā, un es pat iemīlēju šo formātu.”

Meiers atzīst, ka divarpus mēnešos bez ierastā darba ar kolēģiem un skatītājiem mocījusi klātbūtnes bada sajūta, tādēļ pirmās izrādes caurlaides ar skatītājiem bijušas īpašas.

“Es tiešām varu just to cilvēku vēlmi un prieku ierasties un kopā piedzīvot stāstu. Mēs tomēr esam bara dzīvnieki un sevi iepazīstam caur citiem. Tikpat ļoti kā skatītāji atklāj sevi, skatoties uz aktieri, tāpat arī es atklāju sevi, esot kopā ar skatītājiem,” spriež Meiers.

Uz jautāju, kādu “Visu labo lietu” sarakstu izrādes tapšanas laikā piefiksējis pats aktieris, viņš atbild: “Tos dzīves sīkumus es jau esmu novērtējis. Pagaidiet, es jums parādīšu.”

Aktieris pielec kājās un pēc mirkļa atgriežas ar lielu puķupodu rokās: “Es esmu sācis kopt teātra augus. Lūk, šis ir paradīzes putns. Un mans mazais prieks, katru dienu atnākot uz mēģinājumu, ir šī lapiņa – sākumā tā tikai mazliet nāca ātrā un tagad jau ir riktīgi izaugusi. Tie ir tie mani mazie prieki – skatīties, kā aug teātra augi. Daba jau neapstājas.”

“Daudz brīnišķīgu lietu – izbraukt ārā no mājas, skaļi dziedāt mašīnā, satikt cilvēkus –” tā savukārt sākas režisores Ineses Mičules “Visu labo lietu” saraksts šajā pandēmijas laikā.

“Saprast, ka ļoti pietrūkst apķeršanās, kā smaržo zeme pēc lietus. Bet es domāju, ka tas ir ne tikai par šo laiku, bet principā par to, kas notiek, kad mēs neskrienam un kad smadzenēs parādās brīva vieta,” stāsta Mičule.

Pēc satikšanās noilgojušies arī teātra skatītāji, jo biļetes uz pirmajām izrādēm izpirka pusotrā stundā, stāsta teātra direktore Evita Ašeradena, paužot gandarījumu, ka teātra lēmums riskēt ar izrāžu atsākšanu pagaidām attaisnojies.

“Vakar noskatījos izrādes ģenerālmēģinājumu, cilvēki bija tik enerģijas un gaidu pilni no šī satikšanās brīža!

Es pat nezinu, vai mani redzētajā vairāk iespaidoja izrādes vēstījums un Mārtiņa Meiera darbs vai notikums kā tāds, kurā tu atkal esi teātrī un cilvēki ir laimīgi par to. Esmu pateicīga skatītājiem, kuri brauks, ievēros visus noteikumus un sēdēs zālē,” uzsver Ašeradena.

Valmieras teātrī pašlaik rit darbs pie vēl diviem iestudējumiem, kurus veido režisori Krišjānis Salmiņš un Reinis Suhanovs, kam pirmizrādes iecerētas augustā un septembrī. Sanitārais protokols ieviesis pamatīgas korekcijas darba organizācijā.

“Šobrīd mums teātris ir sadalīts trīs zonās – zaļajā, sarkanajā un zilajā. Katrs ansamblis iet pa savām durvīm, katram ir savs sanitārais mezgls, gaiteņi un grimētavas. Suhanova ansamblis pašlaik mēģina Lielajā zālē, ložas ir pārvērstas par grimētavām. Meiers strādā Apaļajā zālē, viņam ir foajē zona, un Krišjāņa Salmiņa ansamblis strādā Mansarda zālē,” apstākļus iezīmē teātra direktore. Salmiņš veido izrādi pēc filmas “Mana drauga meitene” motīviem, bet Suhanovs iestudē populāru un apbalvotu amerikāņu dramaturga Stīvena Karama lugu “Cilvēki”.

Mārtiņa Meiera un Ineses Mičules kopdarbs “Visas labās lietas” pirmizrādi piedzīvos 29. maijā. Skatītāju intereses dēļ to turpinās rādīt arī jūnijā, un 4. jūnija izrādi translēs tiešraidē internetā.