Pilnvara – veids, kā laikus novērst iespējamās problēmas

Mums nepārtraukti tiek dota iespēja mācīties gan no citu pieredzes, gan diemžēl arī no savām kļūdām. Cits jautājums – vai to izmantojam? Viena no situācijām, kas vēl nesen skāra lielu daļu Latvijas iedzīvotāju un uz kuru varētu šo attiecināt, ir "PNB bankas" gadījums. Laikā, kad noritēja garantēto atlīdzību izmaksas tās klientiem, žurnāla redakcijā saņēmām neskaitāmus lasītāju jautājumus, ko iesākt.

Problēmas būtība – cilvēks, kuram šī atlīdzība jāsaņem, ir ar kustību traucējumiem un nespēj nokļūt bankā "Citadele", lai atvērtu kontu atlīdzības saņemšanai. Viņi bija aicināti noformēt pilnvaru, uzticot konta atvēršanu kādam no tuviniekiem. Taču dažiem stāsts ir pavisam skaudrs – cilvēks nav spējīgs vadīt savu rīcību, un līdz ar to arī viņa pilnvaras apliecināšana nav iespējama. Ko mācīties no šādām situācijām, pārrunājām ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāju zvērinātu notāru Jāni Skrastiņu.

Kontrolēt savu dzīvi

Zvērināti notāri nav vienīgie, kas nepaguruši aicina cilvēkus laikus padomāt par dažādām varbūtībām un situācijām, ar kādām var nākties saskarties. Līdzās ugunsdzēsējiem, apdrošinātājiem, ārstiem viņi regulāri saskaras ar to, ka problēma bija novēršama vai vismaz samazināma. Kontrolēt savu dzīvi – tas nenozīmē tikai savas dzīves notikumu plānošanu. Gudrs cilvēks plāno arī to, ko nav iespējams ieplānot.

“Īpaši runa ir par tiem, kuriem pieder īpašumi, ir uzkrājumi, saimniecība vai bizness – jebkas vērtīgs. Ir svarīgi, ka ir kāds, kurš tiesīgs šo cilvēku vietā uz pilnvaras pamata risināt svarīgus jautājumus, kas skar šīs jomas. Situācija, kad jārisina kāds jautājums, piemēram, saistībā ar nekustamo īpašumu, var atgadīties arī tad, kad īpašnieks ir medus mēneša ceļojumā pavisam citā kontinentā. Uzticības personai atstāta pilnvara, sazinoties ar viņu un saskaņojot rīcību, tādā situācijā var būt zelta vērta,” uzsver Jānis Skrastiņš.

Kam noteikti būtu jāpadomā par pilnvaru?

-           Vecāka gada gājuma cilvēkiem.

-           Tiem, kam pieder īpašumi.

-           Tiem, kuri bieži ceļo vai ilgstoši atrodas ārvalstīs.

-           Ģimenēm ar bērniem.

Ilgstoša prombūtne citā valstī, darbs attālināti, pārcelšanās uz dzīvi citur – tas var radīt situācijas, kad cilvēkam nav iespējas īstenot savas tiesības un pārstāvēt visas savas intereses personiski.

“Pie notāriem regulāri vēršas cilvēki, kuri izmisuši, jo pēkšņi jārisina kāds svarīgs jautājums, bet viņiem nav iespējas nepieciešamajā laikā ierasties Latvijā, lai savas intereses pārstāvētu. Arī pilnvarojuši to darīt viņi nevienu nav,” stāsta Jānis Skrastiņš.

Tie, kuriem ir eParaksts un kuri prot to lietot, kā arī ir pieejams atbilstošs tehniskais aprīkojums, var būt mierīgi – viņi var apliecināt pilnvaru pie zvērināta notāra attālināti. Tomēr daudziem šādas iespējas nav, un tad tiešām ir jāņem darbā brīvdienas, jāpērk aviobiļete un jāierodas dzimtenē. Kādam tie var būt ļoti lieli izdevumi.

Katram sava veida pilnvara

Visbiežāk tiek izdota pilnvara kādai citai personai pārstāvēt savas intereses, ja plānotā darījuma vai lēmuma pieņemšanas laikā nav Latvijā, ja nav vēlēšanās pašam ar konkrēto jautājumu nodarboties vai ir pārliecība, ka kāds cits to izdarīs labāk. Tāpat ar pilnvaras izdošanu cilvēki mēdz uzticēt savu interešu pārstāvību profesionālim, piemēram, valsts iestādēs vai tiesas procesā, ja pašam zināšanas un izpratne radušās situācijas atrisināšanai nav piemērotas.

Katru gadu pie Latvijas zvērinātiem notāriem tiek apliecināts aptuveni 40 000 dažādu pilnvaru.

“Pilnvara tātad ir dokuments, ar kuru viens cilvēks – pilnvarnieks – var rīkoties cita cilvēka – pilnvaras devēja – vārdā. Ar pilnvarojuma līgumu pilnvarnieks uzņemas izpildīt konkrētu uzdevumu pilnvaras devēja vārdā. Savukārt pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu. Principā pilnvara ir cilvēka paša dotas tiesības kādam citam rīkoties ar viņa mantu tā, kā to var darīt pats mantas saimnieks,” skaidro Jānis Skrastiņš.

Ir trīs veidu pilnvaras un nākotnes pilnvarojums, kas ir specifisks un no pārējiem atšķirīgs pilnvarojuma veids attiecībā uz nosacījumiem, kādos tas stājas spēkā.

Visplašākais pilnvarojums ir universālpilnvara, ar kuru pilnvarniekam tiek uzdots un atļauts pārstāvēt pilnvaras devēju visās lietās un visos jautājumos, kuros vispār pieļaujama un iespējama pārstāvība. Izdodot šādu pilnvaru, jāpastāv vislielākajai uzticībai starp abām pusēm, jo pilnvarniekam piešķirtās pilnvaras ir ļoti plašas.

Universālpilnvara noteikti nebūs piemērota gadījumiem, kad pilnvarojums dodams pārstāvībai tikai kādā konkrētā jomā. Piemēram, nekustamā īpašuma aģentam, kuru pilnvarojat veikt visas darbības, kas saistītas ar viena vai vairāku nekustamo īpašumu atsavināšanu, vai juristam, kurš uzņemas jūs pārstāvēt un aizstāvēt visās tiesu, valsts un pašvaldības iestādēs ar visām tiesībām, kādas jums ar likumu piešķirtas. Šādos gadījumos izsniedzama ģenerālpilnvara.

Speciālpilnvaru izsniedz, kad jāatrisina viens konkrēts jautājums vai jāveic viena vai vairākas atsevišķas darbības, bet ar ģenerālpilnvaru tiek uzdots pārzināt tikai zināmas šķiras lietas. Piemēram, pilnvara brīvi rīkoties ar nekustamo īpašumu ar tiesībām pēc pilnvarnieka ieskatiem to pārdot, dāvināt, ieķīlāt u. tml. ir ģenerālpilnvara, savukārt pilnvarojums pārstāvēt pilnvarotāju, parakstot vienīgi nekustamā īpašuma pirkuma līgumu, būs speciālpilnvara. Arī jau minētās pilnvaras personas pārstāvībai tiesā un citās iestādēs saturs var tikt sašaurināts līdz speciālpilnvaras apjomam – ja pilnvarojums nepieciešams pārstāvībai vienā konkrētā tiesas procesā vai vienā sēdē.

Kā izdot vai atsaukt pilnvaru?

1. Klātienē pie zvērināta notāra.

2. Tiešsaistē portālā www.latvijasnotars.lv (nepieciešama eID karte ar aktivizētu elektronisko parakstu).

3. Uzaicinot zvērinātu notāru pie sevis mājas vizītē, ja ir pamatoti iemesli, kāpēc nav iespējama vizīte notāra birojā.

Izdodot pilnvaru, cilvēkam, kurš tiek pilnvarots, nav noteikti jābūt klāt vizītē pie zvērināta notāra (izņemot nākotnes pilnvarojuma līguma slēgšanu).

Nelaime nenāk brēkdama

Cilvēka dabā nemainīgi ir uzskatīt, ka ar viņu jau nekas slikts nenotiks. Varam paši savā priekšā apņemties un citiem solīt, ka vienmēr būsim klāt, kad risināmas svarīgas lietas un jāpieņem lēmumi, lai ko tas arī maksātu. Taču diemžēl nelaime nenāk brēkdama – ir lietas, ko iepriekš nevar paredzēt. Tomēr dažādām varbūtībām var sagatavoties un lielā mērā nodrošināt, ka svarīgi procesi neapstājas tāpēc, ka cilvēks ir nonācis situācijā, kad pats nav spējīgs lemt un rīkoties.

Tas ir stāsts par nākotni un nākotnes pilnvarojumu. Ar to ir iespējams dot norādījumus rīcībai attiecībā uz savām vēlmēm un vajadzībām, ja iestājas brīdis, kad pašam pēkšņi ir liegta iespēja lemt un rīkoties.

“Ne visas situācijas ir paredzamas. Mūsdienu straujais ikdienas ritms, stress un dzīvesveids nosaka savu kārtību, un kādreiz tā nepavisam nesakrīt ar pašu izvēlēto likteni. Mums pašlaik ir iespējas daudz ceļot, cilvēki nodarbojas ar ekstrēmiem sporta veidiem, varam pārvietoties ar dažnedažādiem transportlīdzekļiem. Diemžēl tas nozīmē arī to, ka pastāv arvien lielāka varbūtība saskarties ar tādu veselības stāvokli, kad uz laiku vai pat ilgstoši var būt liegta spēja pieņemt svarīgus lēmumus, kas saistīti, piemēram, ar mantu, īpašumu, bērniem un tamlīdzīgi,” turpina Skrastiņš.

Tāda var būt, piemēram, arī situācija, kad cilvēks pēc insulta kādu brīdi nav spējīgs pieņemt lēmumus un rīkoties, tad nav grūti arī iztēloties, kas notiek vai, pareizāk sakot, nenotiek, ar viņa īpašumiem un saimniecību. Arī pie naudas viņa kontos ģimenes locekļi nevar piekļūt, piemēram, lai samaksātu par ārstēšanu vai rehabilitāciju. Un tāds stāvoklis var ilgt pat vairākus gadus. Diemžēl tādā stāvoklī esošs cilvēks tajā brīdī vairs nevar arī pilnvarot kādu citu rīkoties savā vietā, ja vien pirms tam nav taisīta pilnvara nākotnes gadījumiem.

Nākotnes pilnvarojums stājas spēkā ar tā noslēgšanas brīdi, taču darboties uz šīs pilnvaras pamata pilnvarnieks var sākt tikai tajā brīdī, kad ir radusies nepieciešamība pēc viņa atbalsta. Veselības traucējumu, piemēram, komas, gadījumā ar ārstu atzinumu tiek konstatēts, ka cilvēks ir zaudējis spēju saprast savas rīcības nozīmi vai arī fiziski nespēj paust savu gribu. Kad cilvēks atveseļojas un atgūst rīcībspēju, viņš turpina savas lietas kārtot pats un pilnvarojuma darbība tiek pārtraukta.

Pilnvara zaudē spēku, kad:

•           Puses savstarpēji par to vienojas.

•           Uzticētais uzdevums ir pabeigts.

•           Pilnvarotājs atsauc savu pilnvarojumu.

•           Pilnvarnieks uzteic pilnvarojumu.

•           Viena vai otra puse nomirst.

•           Beidzies noteiktais pilnvaras termiņš.

Rīcībspējas ierobežošanas process

Ja pilnvarojuma citam rīkoties cilvēka vārdā nav, tad nepieciešama tiesas iesaiste, lai kāds no tuviniekiem varētu kārtot jautājumus saistībā nekustamo īpašumu, naudu bankā un tamlīdzīgi. Pilnvara būtu bijusi iespēja novērst šādu administratīvo iestāžu iesaisti cilvēka privātajā dzīvē, nodrošinot arī privātuma aizsardzību, jo to, kas pārrunāts notāra kabinetā, zina tikai zvērināts notārs, pats cilvēks un tas, kuru viņš pilnvarojis. Taču daudz lielāka vērtība ir laikam, kas tādējādi būtu ietaupīts.

Rīcībspējas ierobežošanas process tiesā, kad arī tiek iecelts tas, kurš var rīkoties cilvēka vietā, ir laikietilpīgs un arī emocionāli nereti ļoti smags. Ierosinot lietu par rīcībspējas ierobežojuma noteikšanu, ir jāapkopo un tiesai jāiesniedz pierādījumi, kas to apliecina, – informācija no medicīnas iestādēm, ārstiem u. tml.

Šis process tiesā var aizņemt pat vairākus mēnešus. Taču visbiežāk jautājumi, kas jārisina, ir aktuāli tūlīt un tagad. Kā, piemēram, jau raksta sākumā minētā siutācija ar "PNB bankas" garantēto atlīdzību izmaksu.

Uzticies, bet pārbaudi!

Tiem, kuriem nākas iesaistīties kādā darījumā ar pilnvarotu personu, noderīgs ir e-pakalpojums Latvijas zvērinātu notāru klientu portālā Pilnvaras pārbaude – latvijasnotars.lv/pilnvaras. Tas dod iespēju ne tikai pārbaudīt, vai personas rīcībā esošā pilnvara nav atsaukta, kā tas bija līdz šim, bet arī pārliecināties par tās īstumu un salīdzināt saturu ar dokumentu, kas reģistrēts Pilnvaru reģistrā. Jaunā iespēja attiecas uz pilnvarām, kas pie Latvijas zvērinātiem notāriem apliecinātas, sākot ar šā gada 1. jūliju.