Atis Klimovičs: Labāk būt gataviem X stundai2

Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

X stunda – tas ir nopietni. Tik ļoti nopietni, ka vienam otram pilsonim, pēc zvēresta došanas Zemessardzē tiešais komandieris var atgādināt, ka kopš šī brīža jābūt gataviem nepieciešamības gadījumā lietot ieroci pret ienaidnieku – citu cilvēku.

Tas atgādina, kādos politiski militāros apstākļos dzīvojam. Ar netiešu, taču tādu apdraudējumu, pret kuru jāizturas ar nopietnību. Lielai daļai sabiedrības tas ir labi saprotams, un tādēļ bruņotie spēki bauda augstu uzticēšanos.

Par pašiem karavīriem un zemessargiem nemaz nerunājot, viņiem nav nepieciešams klāstīt, cik svarīgi ir spējīgi bruņotie spēki un kas var notikt X stundā.

Gatavība ārkārtas pārbaudījumam (tā, saprotams, nekad nevar būt ideāla), vēlēšanās un spējas šādā situācijā sevi pasargāt apliecina noteiktu izaugsmi. Tas ir nopietns kritērijs, kas ļauj spriest par paveikto valsts celtniecībā 30 gadu laikā kopš neatkarības atjaunošanas.

Tagad, pandēmijas laikā, būtu vērts padomāt par cita veida krīzi. Runāsim tieši – par iespējamu (šajā brīdī, pēc speciālistu atzinuma, gandrīz neiespējamu) militāru konfliktu mūsu valstī. Gudri cilvēki un gudras nācijas no nepatīkamām situācijām cenšas izvairīties.

To var panākt arī ar gatavību X stundā nenolaist rokas un kopīgiem spēkiem sevi aizstāvēt. Un tie nav tikai vārdi, jo spēka apliecinājums ir redzams arī ārpusē. Tā domā Zemessardzes komandieris Egils Leščinskis, kurš ir pārliecināts par Latvijas spējām sevi nosargāt, ja ar to nodarbojas visa sabiedrība.

Kā jauno zemessargu apmācības nometnē reiz izteicās pieredzējušais kaprālis ­Edmunds Cepurītis: ja būsiet visi kopā no pirmā līdz sestajam vadam, bet, ja tāda būs visa Latvija – kas tas gan būs par spēku! Labi, ka beidzamajos gados bruņotie spēki uzsākuši sen gaidīto mehanizāciju un palielinās arī uguns jauda.

Lieki piebilst, ka tas krasi uzlabo kaujasspējas. Līdzīgs process vērojams arī abās tuvākajās valstīs Igaunijā un Lietuvā. Ja visas trīs valsis nākotnē spēs labi uzskatāmi norādīt, ka kopīgi aizstāvēs savu neatkarību, no X stundas ar lielu varbūtību varam izvairīties.

Tas, protams, nav pa prātam potenciālajam agresoram, taču arī pašu mājās ne visiem ir saprotama paaugstinātā uzmanība aizsardzībai. Piemērs, laikrakstā “Diena” pazīstama publicista paustā “neizpratne” par nesamērīgi finansiāli uzpumpētajiem bruņotajiem spēkiem – tas tiekot īstenots, aizsedzoties ar apgalvojumu par X stundu.

Būtībā avīzes lasītājs tiek mudināts uzskatīt, ka gatavības uzturēšana šādai situācijai un griba aizstāvēties ir vienīgi muļķīga naudas tērēšana.

Igaunijas zemessardzes komandieris apgalvojis, ka tuvākajos gados šos uz brīvprātības principiem veidotos spēkus paredzēts palielināt līdz 40 tūkstošiem cilvēku. Turklāt tajos atradīsies vieta un izmantojums dažādu specialitāšu pratējiem, ne tikai tiešās kaujas vienībās.

Nav šaubu, ka tas ir arī Latvijas un Lietuvas ceļš. Zināmā mērā tas ir jauns Baltijas ceļš, kas mudina uz tā nostāties aizvien jauniem apzinīgiem triju valstu pilsoņiem.

Neatkarības gados daudzi esam nopelnījuši naudu, iekopuši mājas, labi arī atpūtušies, un tagad, iespējams, ir atbilstošs brīdis apdomāt, ar ko varam savai valstij par to pateikties.

Noteikti atbalstāma būtu pieteikšanās rezervistu kursam vai iestāšanās Zemessardzē un kritiska izturēšanās pret viedokli, ka gatavības stiprināšana X stundai ir muļķības.