Serbija aizliedz Melnkalnes nacionālajai lidsabiedrībai veikt lidojumus no Belgradas

Serbijas varasiestādes aizliegušas Melnkalnes nacionālajai lidsabiedrībai veikt lidojumus no Belgradas, jo Melnkalnes valdība nav iekļāvusi Serbiju to valstu sarakstā, kuru pilsoņiem būs atkal atļauts iebraukt Melnkalnē.

Serbijas Civilās aviācijas direktorāts paziņoja, ka lidsabiedrības "Montenegro Airlines" lidmašīnas no trešdienas nedrīkst nolaisties Belgradas Nikolas Teslas lidostā.

Direktorāts norādīja, ka neierobežotu ceļošanu starp abām valstīm nopietni iedragājis Melnkalnes lēmums neatļaut Serbijas pilsoņiem iebraukt Melnkalnē.

"Montenegro Airlines" plānoja atsākt lidojumus uz Serbijas galvaspilsētu 1.jūnijā. Serbijas nacionālā aviokompānija "Air Serbia" joprojām plāno lidojumus uz diviem galamērķiem Melnkalnē, sākot no 7.jūnija.

Melnkalne ir pirmā valsts Eiropā, kas pasludinājusi sevi par brīvu no koronavīrusa, un tajā nav reģistrēta vairs neviena aktīva Covid-19 lieta.

Melnkalnē inficēšanās ar jauno koronavīrusu bija apstiprināta 324 cilvēkiem, no kuriem deviņi nomira no šī vīrusa izraisītās slimības Covid-19.

Serbijā inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta vairāk nekā 11 000 cilvēkiem, no kuriem 240 ir miruši.

Melnkalnes valdība pirmdien paziņoja, ka no 1.jūnija ļaus iebraukt deviņu Eiropas valstu pilsoņiem. Valdība informēja, ka kritērijs ir ne vairāk kā 25 aktīvas Covid-19 lietas uz 100 000 cilvēku.

Sarakstā iekļautas Horvātija, Slovēnija, Austrija, Vācija, Polija, Čehija, Ungārija, Albānija un Grieķija, bet nav iekļautas kaimiņvalstis Serbija un Bosnija.

Belgrada nosodīja Melnkalnes lēmumu kā politisku un naidīgu, bet neapgalvoja, ka Serbija atbilst tās izvirzītajam kritērijam.

Melnkalne centās kliedēt Serbijas dusmas, norādot, ka saraksts vēl nav pabeigts.

Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs šodien pavēstīja, ka lidojumu aizliegums ir "vislikumīgākā un pieklājīgākā" atbilde Melnkalnes lēmumam, un piebilda, ka Serbija neslēgs savas robežas Melnkalnes pilsoņiem.

Spriedze starp Serbiju un Melnkalni pieaugusi kopš pērnā gada, kad Melnkalne pieņēma likumu par reliģisko brīvību. Likums satur normas, kas var novest pie daudzu Serbu pareizticīgajai baznīcai (SPC) piederošo klosteru nacionalizācijas.

SPC uz to reaģēja ar protestiem, kurus atklāti atbalstīja Serbijas valdība.

Melnkalnes amatpersonas apsūdzējušas Belgradu un Maskavu par centieniem destabilizēt prorietumniecisko noskaņoto Melnkalnes valdību, īstenojot plašu propagandas kampaņu, kas veicinājusi protestus.

Belgrada un Maskava noliegušas, ka jauktos Melnkalnes iekšējās lietās.