Cīņa starp zemnieku un biškopi. Ar fungicīdiem apmiglo bites2

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Siguldas biškopim Ignatam Zariņam rapšu miglošanas dēļ Mālpils apkaimē cietušas 40 bišu saimes. Valsts Augu aizsardzības dienests (VAAD) šo gadījumu izmeklē, tikmēr biškopji un eksperti norāda – šādās situācijās neviens likums biškopjus neaizsargā.

Lielākā ražojošo zemnieku organizācija – Zemnieku saeima – pauž viedokli, ka fungicīdu lietošana dienas laikā ir atļauta, taču zemniekiem jāapzinās iespējamais nodarījums bitēm.

Miglo dienas vidū

Siguldietim Ignatam Zariņam ir 50 gadu biškopības stāžs, saražoto medu vēl pērn piegādājis ēdināšanas uzņēmumam “Lido”, kas šobrīd Covid-19 krīzes dēļ ir apturēts.

Kad piektdien viņš kopā ar palīgu devies apskatīt un apkopt savas 40 bišu saimes Mālpils apkaimē, par lielu pārsteigumu abi konstatējuši, ka blakus esošā rapšu lauka apsaimniekotājs ar lielu traktoru un milzīgu miglošanas iekārtu dienas vidū veic lauka miglošanu.

“Tā bija siltākā diena pagājušajā nedēļā. Bites bija nocietušās un devušās darbā, jo iepriekšējās dienas bija vēsas un apmākušās, kad to nevarēja darīt. Visas 40 saimes masveidā izlidoja rapšu laukā, lai vāktu ziedputekšņus un ziedu nektāru.

Taču neskatoties uz to, traktors ar lieliem riteņiem brauca un migloja lauku. Spiediens bija liels, un daļa bišu tika nosistas no ziediem un nogāztas zemē,” sarūgtināts stāsta biškopis.

Viņš lēš, ka aptuveni 10%–20% bišu palika uz lauka. Biškopja palīgs sācis filmēt, un abi mēģinājuši rādīt, lai traktora vadītājs pārtrauc miglošanu, taču viņš savu darbu turpinājis. Kad traktorists beidzot nobraucis malā, biškopis saucis, lai nāk paskatīties beigtās bites, taču miglotājs aizbraucis prom.

Jau vēlāk telefoniskā sarunā rapšu lauka saimnieks teicis, ka nav bijis nekādu problēmu traktoristam lauku miglot vakarā, nevis dienas vidū.

Biškopis visvairāk ir sašutis par miglošanu dienas laikā, kad bites veic savu darbu. Jau pēc sarunas ar Valsts Augu aizsardzības dienestu (VAAD) zemnieks uzsver – nevienam negribu to ļaunāko, jo rapšu lauka saimniekam var nākties šķirties no platībmaksājumiem, tomēr bitēm nebūtu jācieš.

Kā noskaidrojām VAAD, ja tiek konstatēti pārkāpumi augu aizsardzības līdzekļu lietošanā, fiziskām personām var tikt piemērots sods līdz 350 eiro, bet juridiskām – līdz 700 eiro. Paralēli VAAD sniedz informāciju Lauku atbalsta dienestam, kas pārkāpējam noņem platībmaksājumus, līdz ar to zaudējumu apjoms var būtiski pieaugt.

Beigtas bites neatrod

Reaģējot uz 22. maijā saņemto informāciju, VAAD inspektors nekavējoties tajā pašā dienā ieradās pie Mālpils novada biškopja Ignata Zariņa operatīvās pārbaudes veikšanai, skaidro VAAD pārstāve Dace Ūdre.

“Bitenieka klātbūtnē apsekojot bišu saimes, neviena bojāgājusi bite netika konstatēta, pie stropiem bija vērojama bišu darbība.

Apsekojot 200 metru attālo rapšu lauku un lauksaimniecības tehnikas atstātās tehniskās sliedes, bojāgājušas bites netika konstatētas. Līdz ar to mirušu bišu paraugi laboratoriskām analīzēm netika paņemti, jo tādu vienkārši nebija. Šobrīd notiek augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pārbaude pie lauksaimnieka,” skaidro Dace Ūdre.

Lauksaimnieks Olavs Leg­zdiņš, kurš sniedz pakalpojumus saimniecībai, kas blakus Zariņa dravai audzē rapšus, sarunā ar “Latvijas Avīzi” par šo gadījumu saka: “Emociju ir vairāk nekā sausā atlikuma.

“Todien rap­ši pret augu slimībām tikuši migloti ar fungicīdiem un tas pēc likuma ir atļauts arī dienas laikā. “Saimniecības vadība nezināja, ka tur ir bites. Biteniekam būtu jāinformē zemnieku saimniecība, ka tur ganīsies bites, un tas jādara rakstiski, lai vēlāk nebūtu nekādu pārpratumu,” norāda Leg­zdiņš. Tieši komunikācijas trūkums novedis pie šādas situācijas.

Neinformē, kur atrodas dravas

Arī Zemnieku saeimā nenoliedz, ka šāda problēma pastāv: “Zemnieki pieprasa informēt, kur atrodas dravas, taču biškopji bieži vien to nedara un tāpēc laiku pa laikam met akmeņus viens uz otru.”

Šobrīd likumdošana atļaujot rapšus miglot ar fungicīdiem arī dienas laikā. Fungicīdu lauksaimnieki izmanto dažādu augu slimību ārstēšanai, bet tieši rapšiem to izmanto ziedēšanas laikā profilaktiski pret baltās puves slimību.

“Šogad rapši ziedēja gandrīz mēnesi, kad to varēja smidzināt. Taču pēdējo piecu dienu laikā tie intensīvi sāka izdalīt nektāru un tajā salidoja bites. Ir atsevišķi gadījumi, kad lauksaimnieki steidza rapšus smidzināt tieši pēdējās dienās,” liecina Zemnieku saeimas informācija.

Ko tas nozīmē bitēm? Fungicīds nav insekticīds, kas uzreiz nogalina biti. Tomēr fungicīds nāk ar lielu ūdens daudzumu un apsmidzināto biti smakas dēļ citas bites stropā varot neielaist. Ja apsmidzinātā bite nokļūst stropā, sekas ir tādas, ka tā var novājināt saimi un vēlāk medū var konstatēt atliekvielas.

Apsmidzinātās bites var arī aiziet bojā. “Problēma ir smalka. Tā ir izpratne par saimniekošanu un sadzīvošanas līmeni. Lauksaimnieki uzticas fungicīdu marķējumam un kaitē neapzināti. Lauksaimniekiem būtu vairāk jāzina par bitēm, bet biškopjiem vairāk jāizglīto sabiedrība,” norāda Zemnieku saeimā.

Savukārt Biškopības biedrība norāda, ka VAAD nav noņēmis bišu paraugus, nav paņēmis paraugus no lauka un ka fungicīds smidzināts lielā vējā. Tā kā ES līmenī vēl tikai spriež par azolu un triazolu grupas fungicīdu aizliegšanu, acīmredzot, likumdošana vēl uzlabojama.

Vides eksperte, Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska vērš uzmanību uz absurdo situāciju, ka šajā gadījumā likums, visticamāk, nav pārkāpts, bet biškopja drava ir cietusi, jo bitēm kaitējusi mehāniskā fungicīdu miglošana.

Turklāt netālu no bišu stropiem atrodas citam saimniekam piederošs dīķis, kuram piecu metru attālumā traktors miglojot pabraucis garām, kas, iespējams, atstās ietekmi uz apkārtējo vidi.

“Ļoti iespējams, ka arī zivīm draud bišu liktenis,” vēsta bitenieka Zariņa palīgs, kurš sociālajā vietnē “Facebook” ievietojis video no notikuma vietas. Video izpelnījies lielu rezonansi sabiedrībā, cilvēki ir sašutuši par notikušo.

Aicina glābt

Lai glābtu bites, vides organizācijas aicina parakstīt petīciju, kas pieprasa Eiropas Savienībā pakāpeniski samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu. Vides organizācijas norāda, ka par satraucošu bišu skaitu samazināšanos ziņo daudzas pasaules valstis gan Eiropā, gan Ziemeļ­amerikā, Āfrikā un Āzijā. Par vienu no iespējamajiem bišu straujās izzušanas iemesliem tiek uzskatīti pesticīdi.

Latvijas Biškopības biedrības pētnieks Valters Brusbārdis norāda, ka, pēc Eiropas Komisijas datiem, ik gadus apputeksnētāji – medus bite un savvaļas apputeksnētāji – Eiropas lauksaimniecības sektoram atnes 22 miljardus eiro vērtu pienesumu.

80% kultūraugu un savvaļas augu apputeksnē tieši medus un savvaļas apputeksnētāji. Bez apputeksnēšanas radikāli var samazināties 87 pasaules vadošo kultūru – ogu, ābolu, bumbieru, gurķu, kakao, piparu, tomātu, sīpolu un kāpostu – ražība.

“No 240 ieziemotajām bišu saimēm šogad esmu zaudējis vairāk nekā pusi,” informējis biškopis Jānis Sietiņsons. Praktiskajā biškopībā viņš darbojas vairāk nekā 40 gadus. Biškopja bioloģiskā bišu saimniecība atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Biškopis nezina, kas ir bišu saimju nāves iemesls.

Savukārt biškopim Ignatam Zariņam ir savs skatījums. “Būtu labi, ja rapšu ziedēšanas laikā – aptuveni mēnesi – laika ziņās varētu pabrīdināt, ka pašlaik zied rapši un nesitiet bites – tas būtu ļoti efektīvi,” uzsver biškopis. Viņš negrib karot ar zemniekiem, taču princips esot jāievēro – dienas vidū, kad izlidojušas bites, laukus miglot nedrīkst.