Atcelts "SpaceX" pirmais pilotējamais lidojums kosmosā

Astronauti tikko informēti, ka "SpaceX" paredzētais pirmā pilotējamā lidojuma kosmosā starts tiek atlikts, vēsta "CNN".

Šāds lēmums pieņemts balstoties uz nepiemērotajiem laika apstākļiem. Nākošais lidojuma starts tiek plānots 30. maijā.

Jau vēstīts, ka ASV privātais uzņēmums "SpaceX" trešdien paredzējis veikt savu pirmo pilotējamo lidojumu kosmosā, nogādājot Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) divus amerikāņu astronautus.

Astronauti uz SKS startēs no Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Kenedija kosmosa centra Floridā ar "SpaceX" raķeti "Falcon 9", kas nogādās orbītā kosmosa kuģi "Crew Dragon". Plānots, ka raķete startēs plkst.23.33 pēc Latvijas laika.

Tas būs pirmais ASV pilotējamais lidojums kosmosā kopš 2011.gada, kad tika izbeigta atspoļkuģu izmantošana. Kopš tā laika ASV astronauti devušies uz SKS ar Krievijas kosmosa kuģiem "Sojuz".

ASV prezidents Donalds Tramps būs viens no skatītājiem, kas klātienē vēros raķetes palaišanu, kas tiks translēta tiešsaistē.

NASA komerciālā programma, kuras mērķis ir izstrādāt privātos kosmosa kuģus ASV astronautu nogādāšanai kosmosā, tika sākta jau prezidenta Baraka Obamas laikā.

Tramps šo programmu uzskata par simbolu savai stratēģijai, kuras mērķis ir nostiprināt ASV dominanci kosmosā gan militārajā jomā, izveidojot Kosmosa spēkus, gan civilajā.

Tramps devis rīkojumu NASA 2024.gadā atgriezties uz Mēness, kas ir ļoti ambiciozs mērķis, taču tas devis stimulu NASA.

ASV un Krievija ir vienīgās valstis, kas līdz šim veikušas pilotējamus lidojumus uz SKS.

ASV savu astronautu nogādāšanai kosmosā un SKS izmantoja atspoļkuģu "Shatle" programmu, taču tās lielās izmaksas - 200 miljardi ASV dolāru par 135 lidojumiem - un divi letāli negadījumi noveda pie programmas pārtraukšanas.

Pēdējais atspoļkuģis "Atlantis" nolaidās 2011.gada 21.jūlijā.

Pēc tam NASA astronauti SKS tika nogādāti ar "Sojuz", šai ASV un Krievijas sadarbībai sekmīgi izturot politisko spriedzi abu valstu starpā.

Taču jau sākotnēji bija skaidrs, ka tas būs pagaidu risinājums.

NASA uzticēja divām privātām kompānijām - aviācijas gigantam "Boeing" un uzņēmēja Īlona Maska 2002.gadā dibinātajam "SpaceX" - izstrādāt un uzbūvēt jaunus kuģus, kas aizstās atspoļkuģus.

Kopš 2011.gada NASA atvēlējusi "SpaceX" vairāk nekā trīs miljardus ASV dolāru jaunā kosmosa kuģa uzbūvēšanai.

Jauno kuģi "Crew Dragon" vadīs 49 gadus vecais Roberts Bēnkens un 53 gadus vecais Daglass Hērlijs, kas abi ir pieredzējuši astronauti. Hērlijs vadīja "Atlantis" tā pēdējā lidojumā.

Plānots, ka ceļojums līdz SKS ilgs aptuveni 19 stundas. SKS viņus sagaidīs divi Krievijas un viens ASV astronauts.

Taču laika prognoze trešdienai nav iepriecinoša, meteorologiem prognozējot 60% iespējamību, ka būs nelabvēlīgi laikapstākļi.

Nākamais logs raķetes startam ir sestdien, 30.maijā.

"Crew Dragon" starts prasīja piecus gadus ilgāk nekā sākotnēji plānots, taču ar visu to "SpaceX" ir pārliecinoši apsteidzis "Boeing" šajās sacensībās.

"Tas bijis īsts veiksmes stāsts," sacīja Stenforda universitātes aeronautikas un astronautikas profesors Skots Habards, kurš agrāk vadīja NASA Eimsa pētniecības centru.

"Valdīja milzīgs skepticisms," sacīja Habards, kurš tikās ar Masku pirms "SpaceX" izveidošanas un vada "SpaceX" drošības padomnieku komandu.

"Augsta ranga cilvēki tādās zināmās kompānijās kā "Lockheed" un "Boeing" konferencē sacīja man, ka tie "SpaceX" puiši nezina to, ko nezina," sacīja Habards.

Taču "SpaceX" ambīcijas atmaksājās. Kopš 2012.gada "SpaceX" NASA uzdevumā veic kravas piegādes SKS.

Pirmais "SpaceX" pilotējamais lidojums Vašingtonai ir būtisks divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai pārtrauktu NASA atkarību no Krievijas, un, otrkārt, lai gūtu ietekmi privātajā Zemes zemās orbītas tirgū, kas atvērts tūristiem un uzņēmējiem.

"Mēs paredzam dienu nākotnē, kad mums būs būs ducis kosmosa staciju Zemes zemajā orbītā. Tās visas vadīs komerciālā nozare," sacīja NASA direktors Džims Braidenstains.

Maska mērķis ir vēl lielāks. Viņš būvē milzīgu raķeti "Starship", lai aplidotu Mēnesi, vai lai dotos uz Marsu.