Ļaunais bubulis – greizsirdība. Kā neļaut tai izjaukt attiecības 

Iedomājies scenāriju – tu esi kādā pasākumā un redzi, ka tavs partneris sarunājas ar kādu citu. Pēkšņi kuņģis sagriežas otrādi, sirds sitas straujāk – un saproti, ka briesmonis ir pamodies. Greizsirdība nav neparasta parādība, taču tā var sabojāt attiecības, nemaz nerunājot par tās negatīvo ietekmi uz garīgo veselību. Taču pavisam bezjēdzīgi ir teikt kādam: "Neesi greizsirdīgs!" Tā ir dabiska izjūta, kas ietekmē visus, turklāt tā sakņojas jau mūsu senčos.

Greizsirdībai ir dziļa bioloģiskā sakne, teic Ketija Labriola, grāmatas "The Jealousy Workbook" autore. Vīrieši jau vēsturiski ir centušies atturēt savas partneres no attiecībām ar citiem vīriešiem, lai varētu iemūžināt savus gēnus. Savukārt sievietēm jau senatnē bijis svarīgi, lai citas daiļavas netuvojas viņu vīriešiem, galvenokārt tāpēc, ka vīrieši tolaik bija atbildīgi par apgādi. Šī greizsirdības sakne joprojām ir saglabājusies – īpaši romantiskās attiecībās.

Ir svarīgi izprast greizsirdību nevis vien kā izjūtu, bet gan daudzu emociju salikumu. Labriolas grāmatā ir identificētas 45 dažādas jūtas, kas var radīt greizsirdību, taču tās visas ietilpst vienā no šiem groziņiem: bailes, dusmas vai skumjas. Sievietes biežāk izjūt greizsirdību, kas balstīta uz bailēm vai satraukumu, turpretī vīriešiem greizsirdību biežāk izraisa dusmas. Spēja nosaukt un uzskaitīt emocijas, kuras jūti, ir pirmais solis, lai tās pārvarētu, bet tas nenozīmē, ka greizsirdībai vajag padoties. Iedvesmojoties no "Good House Keeping" un "Health Line", esam apkopojuši ieteikumus un stratēģijas, kā pārvarēt greizsirdību.

Greizsirdība visbiežāk sakņojas pagātnē

Uzzinot, kas ir pamats greizsirdībai, ir vieglāk to novērst. Sajūtai var būt saknes zemā pašvērtējumā, bailēs no pamešanas, pazemošanā, dusmās vai pat niknumā. Cilvēki, kuri bērnībā vai romantiskās dzīves sākumā piedzīvojuši pamešanu, var baidīties, ka tas var atkārtoties, kas savukārt turpmākajās attiecībās var izraisīt greizsirdību. Līdzīgi var būt arī cilvēkiem, kurus reiz kāds ir krāpis, – viņi var atcerēties šo pazemojumu un kļūt greizsirdīgi nākamo partneru nevainīgu skatienu dēļ.

Nereti greizsirdība var sagrozīt skatījumu uz realitāti. Pajautā sev – vai šīs jūtas ir balstītas patiesībā, vai arī tās ir saistītas ar sāpīgām pagātnes attiecībām ar vecākiem, brāli vai māsu, vai draugu? Vai šīs sajūtas patiešām balstās pašreizējā situācijā, vai arī es kaut ko no pagātnes projicēju uz kādu manā tagadnē?

Protams, greizsirdībai ir mērķis. Tā dažkārt ir gluži kā barometrs attiecībās, un mēdz teikt – nav dūmu bez uguns. Visas mūsu emocijas ir attīstījušās, jo tās mums dzīvē ir nepieciešamas. Greizsirdība dažreiz var būt kā brīdinājuma signāls tam, ka kaut kas nav kārtībā. Skaidrs, ka bieži problēmas rada nevis greizsirdīgas domas, bet darbības. Ja uzbrūc savam partnerim un citiem cilvēkiem, tas kļūst par reālu draudu attiecībām, un šādas izturēšanās dēļ tās var sabrukt.

Cilvēki, kuri kļūst greizsirdīgi, bieži domā par sliktākajiem iespējamiem scenārijiem, pratina savu partneri, apsūdz viņu neuzticībā, pievērš uzmanību "nevēlamām zīmēm" vai arī visas savas emocijas patur sevī. Tas galu galā viņiem rada stresu, bojā veselību un dzīvi kopumā, atstājot vēl mazāk resursu, kā tikt galā ar izaicinājumiem. Stress gandrīz vienmēr ieplūst arī pārējās dzīves jomās, pazeminot cilvēka paštēlu un spēju pozitīvi kontaktēties ar citiem.

Svarīgi ir sarunāties

Tā vietā, lai ļautu greizsirdībai vadīt tavas darbības, apzinies, ka tā pastāv, bet tai nav jāpārņem tevi visu. Atklāj savas kārtis – pastāsti savam partnerim, kā jūties, lai kopā varat to pārvarēt. Tas var palīdzēt novirzīt šīs spēcīgās emocijas uz kaut ko pozitīvāku, jo, norokot emocijas, tās gandrīz vienmēr kaut kādā veidā atkal uzpeld. Krūtīs kņudošo satraukumu, bailes vai dusmas pārvērt pateicībā. Padomā, cik gan laimīgs esi, ka ir kāds, kuru tik ļoti mīli, ka gribas to aizsargāt gluži kā niknam buldogam kaulu. Koncentrējies uz sava partnera labajām īpašībām, kas liek justies tik mīlestības pilnam.

Padomā par savu dzīvi ārpus attiecībām – tas arī var palīdzēt. Ja savu dzīvi iztēlojies kā sektoru diagrammu, tavas attiecības ir tikai viens pīrāga gabals. Citi ir, piemēram, ģimene, karjera, draugi, hobiji u. tml. Šo dzīves aspektu kultivēšana var palīdzēt saprast, ka visa tava būtība nav saistīta tikai ar tavām attiecībām, kas savukārt ļauj saprast, kā tu spētu izdzīvot, ja attiecības nāktos pārtraukt. Tas atņem daļu no greizsirdības.

Izveido ieradumu ikdienā regulāri sarunāties ar savu partneri – vienalga, vai jūties greizsirdīgs vai nē. Jebkuram cilvēkam attiecībās der padomāt – kā sokas manām attiecībām? Vai man ir kaut kas jādara, lai tās spēcinātu? Vai man ir kaut kas jāprasa no partnera, lai varētu tās stiprināt? Attiecības ir par mācīšanos, augšanu un mainīšanos kopā. Saglabājot atvērtību, atklātību un uzticību, ir vieglāk nodrošināt to, ka greizsirdība negadās ceļā.

Vēl daži ieteikumi, kas var palīdzēt:

1. Paud savu satraukumu.

Ja tava partnera rīcība (vai kāda cita uzvedība saistībā ar tavu partneri) izraisa tevī greizsirdību, pēc iespējas ātrāk to izstāsti savam mīļotajam cilvēkam. Iespējams, tavs partneris nav novērtējis savu uzvedību vai arī nav sapratis, kā tas liek justies tev. Izmantojiet iespēju un pārrunājiet visas attiecību robežas, kuras būtu vērtīgi pārskatīt. Ja jūties satraukts pieminēt savas greizsirdīgās jūtas, mēģini atcerēties, ka tas ir pilnīgi normāli. Iespējams, tavs mīļotais cilvēks ir piedzīvojis ko līdzīgu.

2. Parunā ar uzticamu draugu.

Greizsirdība nereti var izkropļot realitātes izjūtu. Var rasties jautājums – vai neverbālais flirts, kuru redzēji, patiešām notika? Dažreiz savu bažu paušana trešajai pusei var situāciju padarīt mazāk biedējošu un palīdzēt ieraudzīt to no citiem skatpunktiem.

3. Ņem vērā visus aspektus.

Greizsirdība bieži rodas, redzot tikai vienu situācijas pusi. Taču svarīgi atcerēties – ne vienmēr viss ir tā, kā izskatās! Pirms ķeries pie mīļotā cilvēka pratināšanas, noskaidro, ko viņš domā par radušos situāciju.

4. Atceries savu vērtību.

Nereti greizsirdība ir saistīta ar zemu pašvērtējumu. Tā var radīt ilūziju, ka neesi gana labs. Neiekrīti šajā slazdā! Lai apkarotu zemu pašvērtējumu, atgādini sev lietas, kuras dari labi. Izturies pret sevi tāpat kā pret tuvu draugu – neieslīgsti pārāk lielā un liekā kritikā. Iespējams, ir vērts ieviest arī jaunu ieradumu – katru dienu ar mīļoto cilvēku apmainīties ar komplimentiem vai labiem vārdiem. Tas palīdzēs neaizmirst svarīgo attiecībās.

5. Ļauj laikam ritēt.

Ja jau agrāk esi piedzīvojis greizsirdību, tad, visticamāk, zini, ka ar laiku tā pagaist. Zinātnieki atklājuši, ka cilvēki parasti jūtas vairāk greizsirdīgi, tieši pirms kaut kas notiek, nevis pēc tam. Tieši tāpēc nepārsteidzies ar savu rīcību.

6. Vērsies pie speciālista.

Ja jūti, ka pašam ir grūti tikt galā ar greizsirdīgajām domām, saruna ar speciālistu, iespējams, var palīdzēt. Skaidrs, ka ne vienmēr ir viegli runāt par savām izjūtām, it īpaši, ja cilvēks ir nepazīstams. Taču labs speciālists vienmēr uzmanīgi uzklausīs un centīsies sniegt palīdzīgu roku. Turklāt profesionālis labāk par citiem zina, ka greizsirdība ir normālas emocijas, ko reizi pa reizei izjūt katrs. Ja novēro, ka greizsirdīgās domas kļūst nekontrolējamas vai uzmācīgas, izraisa problemātisku uzvedību, piemēram, sekošanu savam partnerim vai pastāvīgu viņa uzmanīšanu, tās ietekmē ikdienas dzīvi, neļauj darīt lietas, ko vēlies, vai rada citas grūtības, tad ir laiks apsvērt domu doties uz konsultāciju pie speciālista.