https://images.la.lv/uploads/2020/05/celgals_celis_Sh.jpg
Foto: Tanapat Lek.Jiw/SHUTTERSTOCK

Kāpēc ceļu locītavā krājas ūdens un kā ar to cīnīties?0

by

Ja locītavā sāk krāties šķidrums, jūtama spiediena sajūta, tā pietūkst, kļūst nestabila un sāp. Šāda problēma var rasties gan pēc traumas, gan slimojot ar artrītu vai kādu citu muskuloskeletālu kaiti, gan ciešot no vīrusu un baktēriju izraisītām infekcijām.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs Andris Vikmanis stāsta, ka locītavas somiņā var krāties asinis vai strutas.

Asinis tajā visbiežāk nonāk pēc gūtas traumas, piemēram, saites plīsuma vai lūzuma, bet strutu rašanās cēlonis ir infekcija.

Tad locītava ir ne vien pietūkusi un sāpīga – pacientam ir arī slikta pašsajūta, drudzis. Tā ir akūta situācija, kad pēc iespējas ātrāk jāsaņem medicīniskā palīdzība, proti, jāveic locītavas drenāža un skalošana.

Tomēr visbiežāk locītavu piepilda caurspīdīgs, dzeltenīgs un blīvs sinoviālais šķidrums, ko producē pati locītavu somiņa, lai ieeļļotu locītavas un pasargātu skrimsli no izdilšanas. “Viens no biežākajiem šā šķidruma pārprodukcijas cēloņiem ir ceļgala trauma.

Ar gadiem locītavā norisinās deģeneratīvi procesi – skrim­slis nodilst, no skrimšļa un kaula var atdalīties sīkas daļiņas, kuras kairina iekšējo sinoviālo apvalku, izraisot iekaisumu. Ar laiku apvalks hipertrofējas, kļūst biezāks, locītava pildās ar šķidrumu, kļūst stīvāka. Samazinās kustību apjoms, bet sāpes pakāpeniski pieaug,” stāsta traumatologs ortopēds un piebilst, ka reizēm šķidruma pārpilnības cēlonis ir dažādas, to skaitā arī seksuāli transmisīvās infekcijas.

Lai noskaidrotu cēloni, vispirms nepieciešama ceļa locītavas rentgenoloģiskā izmeklēšana.

Ja izmaiņas, piemēram, locītavu spraugas sašaurināšanās, netiek atklātas, papildus veic ultrasonogrāfiju, kurā redzams gan locītavas kapsulas sabiezējums, gan tas, kurā locītavas daļā uzkrājies šķidrums.

Lai precizētu diagnozi, dažreiz nepieciešama arī locītavu sinoviālā šķidruma laboratoriska izmeklēšana, kas ļauj atklāt baktērijas vai citus infekcijas izraisītājus, noteikt reimatoīdos faktorus. Paralēli tiek veikta asinsanalīze, lai pārbaudītu citus iekaisuma rādītājus, piemēram, leikocītu daudzumu, eritrocītu grimšanas ātrumu, C reaktīvā olbaltuma (CRO) līmeni.

Atkarībā no izmeklējumu rezultātiem pacientam jāvēršas pie reimatologa vai traumatologa ortopēda. “Nav jāsteidzas ar ķirurģiskām manipulācijām, piemēram, sinoviālā šķidruma novilkšanu, dažreiz pietiek tikai ar medikamentu lietošanu. Jo vairāk šķidruma mehāniski tiek izvadīts no locītavas, jo vairāk tas tiek saražots.

Tomēr, ja šķidruma ir tik daudz, ka tā radītais spiediens izraisa sāpes, to novelk, vietā ievadot medikamentus. Ja izmeklējumā redzams meniska vai saišu bojājums, jāveic ceļa locītavas artroskopija,” stāsta ārsts.

Tomēr reizēm šķidrums turpina krāties arī pēc operācijas. Tad locītavā ievada medikamentus, lai novērstu sinoviālo apvalku kairinājumu.

PADOMS

Pirmā palīdzība ceļa locītavai

• Pēc traumas, kad ceļgala locītavā ieplūst asinis, ļoti noderīga ir auksta aplikācija, jo aukstums sašaurina asinsvadus un samazina asiņošanu. Ja izmanto ledu, tas nedrīkst būt tiešā kontaktā ar ādu. Vēlams ledusgabaliņus ielikt plastmasas maisiņā un ietīt dvielī, arī aukstuma paku labāk pirms lietošanas ietīt sausā drānā. Vēlamais aukstuma aplikāciju ilgums ir 20 minūtes, tās ar intervāliem var likt vienu divas dienas pēc traumas.

• Ja šķidruma uzkrāšanos ceļgalā izraisījis iekaisums, pēc konsultācijas ar ārstu jālieto nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi gan iekšķīgi, gan ārīgi – geli, ziedes.

• Sāpes, diskomfortu ceļa locītavā mazina arī tautas līdzekļi, piemēram, kāpostu lapu kompreses.