https://g1.delphi.lv/images/pix/676x385/br5BtdWHqZY/sievietes-rokas-naudas-maks-47481071.jpg
Foto: Shutterstock

Ekonomisti: iedzīvotāju ienākumi samazināsies, aprīlī tas jau redzams privātpersonu kontu apgrozījumos 

by

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 6,6% jeb 68 eiro, sasniedzot 1100 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda, ka šīs krīzes ietekme uz strādājošajiem ir ļoti nevienlīdzīga un šobrīd bez darba vairāk ir palikuši zemāk atalgoti strādājošie. Līdz ar to, samazinoties strādājošo skaitam, tīri aritmētiski vidējā alga Latvijā augs, pat ja iedzīvotāju kopējie ienākumi, visticamāk, samazināsies.

"Pirmajā ceturksnī uzrādītais temps turpinās atdzist, bet sabremzēšanās varētu būt straujāka un salīdzinoši īslaicīga. Algu izmaiņas parasti reflektē situāciju ekonomikā ar zināmu inerci. Tas īstenojas tāpēc, ka izmaiņas ekonomikā notiek nevienmērīgi un nepieciešams laiks, līdz aktivitātes krituma ietekme nonāktu līdz lēmumiem pārskatīt algas. Taču šoreiz šī aizture varētu būt krietni īsāka, ņemot vērā, ka izmaiņas notika strauji un nepārprotami, bet pamazām jau vērojama virzība uz normalizēšanos. Tādēļ pieaugums nākamajos ceturkšņos strauji saruks," uzskata "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere atzīmē, ka martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, vidējā bruto darba samaksa pieauga par 5%, kas bija lēnākais pieaugums gada laikā kopš 2016. gada jūlija.

"No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami. Algu pieaugums fiksēts visās nozarēs, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, kur vidējā alga samazinājās par 3%. Šī nozare bija viena no pirmajām, kuras darbība faktiski tika apturēta, taču turpmākajos mēnešos algu kāpums bremzēsies arī citās nozarēs. Reģistrētais bezdarbs maijā Latvijā jau ir pārsniedzis 8%, savukārt faktiskais pat 9% un, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, bezdarbs Latvija ir sasniedzis 13%," norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš ir pārliecināts, ka sabiedriskajā sektorā algu pieaugums būs noturīgs, tur krīzes atbalss visvairāk būs jūtama nākamgad, kad algu pieaugums daudziem būs lēnāks, nekā būtu bijis alternatīvajā vēstures scenārijā. Savukārt privātajā sektorā algu fondi būs viena no izmaksu taupīšanas iespējām grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem.

"Darbaspēka trūkums, kādreiz tik augstu uzņēmējdarbību ierobežojošo faktoru sarakstā, ir uz krīzes brīdi, augot bažām par pieprasījumu, nozudis no uzņēmumu dienaskārtības. Savukārt iedzīvotāju vidū ir audzis satraukums par darba zaudēšanu. Tas nozīmē, ka darba devēji var brīvāk samazināt algas, daudz mazāk raizējoties par to, ka darbinieks varētu aiziet prom. Tomēr jārēķinās ar to, ka tas var ietekmēt darbinieka motivāciju un mazināt lojalitāti uzņēmumam ilgtermiņā," vērtē "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.


Dainis Gašpuitis: Algu kāpums uz laiku atdzisīs, bet nesasals

https://g4.delphi.lv/images/pix/676x385/j7Ls53wpiJM/dainis-gaspuitis-50732837.jpg
Foto: Publicitātes foto

Gada 1. ceturksnī darba samaksa pieauga par 6,6% un sasniedza 1100 eiro. Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija 812 eiro.

Pirmajā ceturksnī uzrādītais temps turpinās atdzist, bet sabremzēšanās varētu būt straujāka un salīdzinoši īslaicīga. Algu izmaiņas parasti reflektē situāciju ekonomikā ar zināmu inerci. Tas īstenojas tāpēc, ka izmaiņas ekonomikā notiek nevienmērīgi un nepieciešams laiks, līdz aktivitātes krituma ietekme nonāktu līdz lēmumiem pārskatīt algas. Taču šoreiz šī aizture varētu būt krietni īsāka, ņemot vērā, ka izmaiņas notika strauji un nepārprotami, bet pamazām jau vērojama virzība uz normalizēšanos. Tādēļ pieaugums nākamajos ceturkšņos strauji saruks. Pirms tiks veiktas korekcijas algās, vispirms notiks papildu izmaksu optimizācija un pārskatīts darbinieku skaits. Arī noslodzes kritums šo statistiku neietekmēs. Tāpat šādās ārkārtas situācijās primārais fokuss tiek vērsts to darbinieku virzienā, kas veic atbalstošās funkcijas un bieži vien ir mazāk apmaksāti. Šādu soļu rezultātā ietekme uz vidējo algu var būt pozitīva. Arī tas, ka krīzes tiešāk skartās ir nozares ar lielāko ēnu īpatsvaru, var noklusēt realitātē notiekošo. Tāpat algu pārskatīšana parasti notiek gada sākumā un lielam vairumam uzņēmumu process jau bija iesācies, un veiktais algu kāpums uzturēs zināmu inerci statistikā. Kopumā tuvākā gada laikā uzņēmēji būs ļoti piesardzīgi un ar algu celšanu nesteigsies, cik arī nesteigsies iespēju robežās algas mazināt. Pastiprināts spiediens būs no tām nozarēm un profesijām, kas saistītas ar digitalizācijas un tehnoloģiskajiem procesiem, kur iespējams tālāks algu kāpiens. Tādēļ kopumā šogad varam sagaidīt minimālu vidējās algas kāpumu 1% apmērā, bet nākamgad tas varētu pakāpties jau līdz 3-4%.

https://g1.delphi.lv/images/pix/file46262473_delfi-bizness.png

22
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
#AtbalstāmVietējos No biznesa uz e-biznesu

https://g3.delphi.lv/images/pix/768x438/Yg0TfhwxgCM/9735a5ecba7dcce5cd-52167201.jpg

'Luminor' sniegs atbalstu trīs Latvijas uzņēmējiem e-komercijas attīstībai 

https://g2.delphi.lv/images/pix/768x438/NFegVPvky5k/9583d5ecba6c92d7cf-52167175.jpg

No mājaslapas līdz piegādei: padomi, kā uzsākt pārdošanu internetā 
(2)

https://g3.delphi.lv/images/pix/768x438/uNX94Pvn85w/6a2ce5ecba4891bb49-52167117.jpg

'Luminor' piedāvā bez maksas izmantot e-komercijas risinājumu 
Apmaksāta informācija


Agnese Buceniece: Algas kāpums privātajā sektorā kļūst vārgāks

https://g4.delphi.lv/images/pix/676x385/r63Z63gwi34/agnese-buceniece-swedbank-50304531.jpg
Foto: Publicitātes foto

Koronavīrusa radītais trieciens uzņēmumu apgrozījumam liek uzņēmumiem meklēt iespējas sarauties, lai pārlaistu vīrusa krīzi. Viena no parasti nozīmīgām izdevumu pozīcijām ir darbaspēka izmaksas. Lai tās samazinātu, uzņēmumiem jāizšķiras, vai griezt bonusus un pamatalgu, vienoties par darba stundu samazināšanu, sūtīt darbiniekus dīkstāvē vai pat atlaist. Iepriekšējās krīzes laikā uzņēmumi galvenokārt deva priekšroku darbinieku atlaišanai. Bezdarba līmenis strauji uzlēca, kamēr nepilnu laiku strādājošo skaits pieauga ievērojami lēnāk un algas privātajā sektorā 2009. gadā samazinājās vien par aptuveni 1%.

Vēl pāragri spriest par ceļu, kuru uzņēmumi izvēlas iet šoreiz, jo izvērstu bildi pagaidām redzam vien par pirmo ceturksni, kur vīrusa krīzes ietekme tikai sāka izpausties. Jau tagad varam novērot, ka bezdarbnieku skaits un nepilnu darba laiku strādājošo skaits ir palielinājies. Tomēr atšķirībā no iepriekšējās krīzes ir pieejams valsts atbalsts – citiem lielāks, citiem mazāks –, kas ierobežo bezdarba kāpumu. Algas pirmajā ceturksnī vēl noturēja diezgan labu pieaugumu, proti, vidējā bruto alga palielinājās par 6,6%, salīdzinot ar atbilstošo periodu gadu iepriekš. Tas ir vien nedaudz lēnāk nekā 6,9% ceturtajā ceturksnī. Janvāris un februāris vēl uzrādīja ļoti noturīgu kāpumu, bet sabremzēšanās notika martā, kad algas auga par 5%.

Algas kāpuma atslābumu noteica privātais sektors, kur pirmajā ceturksnī vidējā bruto alga pieauga par 6,5% (7,4% ceturtajā ceturksnī). Savukārt sabiedriskajā sektorā algas kāpums paātrinājās līdz 6,7% (iepriekš 6,1%). Izmitināšana un ēdināšana, viena no vīrusa krīzes vissmagāk skartajām nozarēm, jau pirmajā ceturksnī piedzīvoja algas kritumu par 3.8%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Lielākā daļa pārējo nozaru novēroja algas kāpuma palēnināšanos. Vislielākā sabremzēšanās bija vērojama tādās nozarēs kā operācijas ar nekustamo īpašumu, būvniecība un veselības aprūpe. Savukārt nedaudz straujāks algas pieaugums kļuva, piemēram, tirdzniecībā un lauksaimniecībā. Jāpatur gan prātā, ka pirmā ceturkšņa datos vēl vīrusa ietekmi pilnā krāšņumā neredzam, jo vājāku sniegumu martā kompensē spēcīgs janvāris un februāris.

Vidējās neto algas izaugsme pirmajā ceturksnī sabremzējās līdz 6,3%. Pirktspēja turpināja uzlaboties, un, samazinoties inflācijai, pirktspējas pieaugums, t.i. algas kāpums, kas koriģēts ar inflāciju, saglabājās līdzīgā, pat nedaudz augstākā līmenī nekā pērn.

Darbaspēka trūkums, kādreiz tik augstu uzņēmējdarbību ierobežojošo faktoru sarakstā, ir uz krīzes brīdi, augot bažām par pieprasījumu, nozudis no uzņēmumu dienaskārtības. Savukārt iedzīvotāju vidū ir audzis satraukums par darba zaudēšanu. Tas nozīmē, ka darba devēji var brīvāk samazināt algas, daudz mazāk raizējoties par to, ka darbinieks varētu aiziet prom. Tomēr jārēķinās ar to, ka tas var ietekmēt darbinieka motivāciju un mazināt lojalitāti uzņēmumam ilgtermiņā.

Sagaidām, ka vidējās bruto algas izaugsme šogad kopumā stagnēs jeb būs tuvu nullei. Pirmais ceturksnis vēl uzrādīja diezgan spēju kāpumu, bet otrajā ceturksnī varam pat ieraudzīt kritumu. Tālākie notikumi darba tirgū ir pakārtoti epidemioloģiskās situācijas attīstībai, tam, cik ļoti tiks mīkstināti ierobežojošie mēri, un tam, cik efektīvi un plaši pieejami būs valsts atbalsta pasākumi.

https://g1.delphi.lv/images/pix/file46262473_delfi-bizness.png

22
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
#AtbalstāmVietējos No biznesa uz e-biznesu

https://g3.delphi.lv/images/pix/768x438/Yg0TfhwxgCM/9735a5ecba7dcce5cd-52167201.jpg

'Luminor' sniegs atbalstu trīs Latvijas uzņēmējiem e-komercijas attīstībai 

https://g2.delphi.lv/images/pix/768x438/NFegVPvky5k/9583d5ecba6c92d7cf-52167175.jpg

No mājaslapas līdz piegādei: padomi, kā uzsākt pārdošanu internetā 
(2)

https://g3.delphi.lv/images/pix/768x438/uNX94Pvn85w/6a2ce5ecba4891bb49-52167117.jpg

'Luminor' piedāvā bez maksas izmantot e-komercijas risinājumu 
Apmaksāta informācija


Mārtiņš Āboliņš: Krīzes bremzēs, bet neapturēs algu kāpumu Latvijā

https://g1.delphi.lv/images/pix/676x385/AWs-KsOvw3U/martins-abolins-citadele-50564459.jpg
Foto: LETA

Ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā. Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks.

No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami. Algu pieaugums fiksēts visās nozarēs, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, kur vidējā alga samazinājās par 3%. Šī nozare bija viena no pirmajām, kuras darbība faktiski tika apturēta, taču turpmākajos mēnešos algu kāpums bremzēsies arī citās nozarēs. Reģistrētais bezdarbs maijā Latvijā jau ir pārsniedzis 8%, savukārt faktiskais pat 9% un, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, bezdarbs Latvija ir sasniedzis 13%.

Krīzes ietekmē daudzu nozaru uzņēmumu finansiālā situācija ir pasliktinājusies, un dīkstāves pabalstu saņēmējos ir parādījušies arī lieli ražotāji, tirgotāji, kā arī pakalpojumu sniedzēji. Tam būs ietekme uz darba algām un it īpaši to mainīgo daļu. Tāpat, visticamāk, samazināsies arī aplokšņu algu lielums, un ēnu ekonomikas problemātiku parādīja arī zemais dīkstāves pabalstu apmērāms daudziem strādājošajiem. Tas viss nozīmē, ka iedzīvotāju ienākumi samazināsies un to aprīlī jau redzam privātpersonu kontu apgrozījuma rādītājos.

Tomēr labā ziņa ir tā, ka ekonomikā zemākais punkts varētu būt jau aiz muguras. Daudzi īstermiņa rādītāji kopš aprīļa vidus uzlabojas un arī algu kāpums šogad, visticamāk, būs pozitīvs. Pēc manām prognozēm, vidējā alga Latvijā šogad varētu augt par aptuveni 2-3%, taču šis pieaugums būs nedaudz maldinošs. Šīs krīzes ietekme uz strādājošajiem ir ļoti nevienlīdzīga un šobrīd bez darba vairāk ir palikuši relatīvi zemāk atalgotie strādājošie, piemēram, viesnīcu un restorānu nozarēs. Samazinoties strādājošo skaitam šajās nozarēs, tīri aritmētiski vidējā alga Latvijā augs, pat ja iedzīvotāju kopējie ienākumi, visticamāk, samazināsies. To vajadzētu ņemt vērā, domājot par atsevišķu valsts algu sektorā strādājošo algu indeksāciju turpmākajos gados.

https://g1.delphi.lv/images/pix/file46262473_delfi-bizness.png

22
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
#AtbalstāmVietējos No biznesa uz e-biznesu

https://g3.delphi.lv/images/pix/768x438/Yg0TfhwxgCM/9735a5ecba7dcce5cd-52167201.jpg

'Luminor' sniegs atbalstu trīs Latvijas uzņēmējiem e-komercijas attīstībai 

https://g2.delphi.lv/images/pix/768x438/NFegVPvky5k/9583d5ecba6c92d7cf-52167175.jpg

No mājaslapas līdz piegādei: padomi, kā uzsākt pārdošanu internetā 
(2)

https://g3.delphi.lv/images/pix/768x438/uNX94Pvn85w/6a2ce5ecba4891bb49-52167117.jpg

'Luminor' piedāvā bez maksas izmantot e-komercijas risinājumu 
Apmaksāta informācija


Pēteris Strautiņš: Kroņa maizi kroņvīruss šogad neskars

https://g2.delphi.lv/images/pix/676x385/ST59Vlxhm9A/peteris-strautins-51930839.jpg
Foto: Publicitātes foto

1. ceturksnī vidējās algas bija par 6,6% augstākas nekā pirms gada. Tātad algu pieaugums tikai nedaudz atpalika no pērnā gada vidējā tempa, diemžēl turpmāko ceturkšņu dati vispārzināmu iemeslu dēļ jau būs daudz "interesantāki", to jau var teikt par marta datiem atsevišķās nozarēs. Algu pieaugums šogad kopumā būs daudz lēnāks nekā iepriekšējos gados, taču tas joprojām būs pozitīvs skaitlis. Vairāku zemāk uzskaitītu iemeslu dēļ algu izmaiņas ir īpaši grūti prognozējams rādītājs pat uz šī gada neprognozējamās ekonomikas fona. Ir pārliecība, ka sabiedriskajā sektorā algu pieaugums būs noturīgs, tur krīzes atbalss visvairāk būs jūtama nākamgad, kad algu pieaugums daudziem būs lēnāks, nekā būtu bijis alternatīvajā vēstures scenārijā. Savukārt privātajā sektorā algu fondi būs viena no izmaksu taupīšanas iespējām grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem. Taču šādu pasākumu "tulkojums" statistikā var izrādīties ļoti mulsinošs. Kroņvīrusa ietekmes daudzie pavedieni var savīties grūti atšifrējamā murskulī.

Marta laikā vairākkārt samazinājās apgrozījums nozarē ar vidēji vismazākajām algām – izmitināšanā un ēdināšanā, spēcīga un acumirklīga bija arī krīzes ietekme uz nepārtikas mazumtirdzniecību. Šādām ekonomikas struktūras pārmaiņām vajadzētu būt ar augšupvērstu ietekmi uz vidējo algu līmeni. Taču ir svarīga nianse – šajās nozarēs strādājošo īpatsvars un algu fonds nesamazinājās tik strauji, daļēji pateicoties algu subsīdijām.

Tāpat vidējo algu rādītāju ietekmē salīdzinoši mazāk ražīgo darbinieku atlaišana gan šajā, gan citās nozarēs. Daļēji pateicoties šim efektam, kā arī iepriekš notikušā algu pieauguma inercei, 2009. gadā algu izmaiņas gada griezumā negatīvas kļuva tikai maijā, kad ekonomika jau bija patiesi katastrofālā situācijā. Taču nav šaubu, ka šogad daudziem darbiniekiem ienākumi samazināsies. Pamatalgu samazināšana nekļūs par normu, pandēmijas ietekme nozarēs ir ļoti nevienmērīga, vairākām nozarēm ļaunākais jau ir pāri. Tas ir papildu arguments izvairīties no šī gan darbiniekiem, gan darba devējiem psiholoģiski nepatīkamā soļa un krīzi "izsēdēt". Taču algu mainīgās daļas samazināšana vai atcelšana skars daudzus.

Ļoti sarežģīts ir arī jautājums par ēnu ekonomikas ietekmi. Ekonomikas strukturālajām izmaiņām visdrīzāk būs lejupvērsta ietekme, kopumā vairāk cieš nozares ar augstāku ēnu īpatsvaru. No otras puses, krīzes laikā uzņēmumi ķeras pie dažādiem izmaksu samazināšanas pasākumiem, tai skaitā pretlikumīgiem, kā rādīja iepriekšējā krīze.

Tātad algu izmaiņas ir vēl grūtāk prognozējamas nekā citi dati šajā nenoteiktības pārpildītajā gadā. Taču, ja tas padara dzīvi kaut nedaudz vieglāku, "Luminor" prognoze par algu izmaiņām šogad ir +2%.

Runājot par iespējamo prognožu izmaiņu virzienu nākotnē, tas ir cerīgs. Vīrusa negatīvās ietekmes pirmais vilnis ir bijis daudz īsāks un mazāks, nekā pieejamie fakti lika domāt martā. Taču gada otrā puse vēl ir miglā tīta, valstis eksperimentē ar dažādiem ierobežojumu samazināšanas variantiem, kā arī vērtē epidemioloģisko ietekmi. Mobilitātes dati rāda, ka cilvēku kustība Latvijā ir jau pieaugusi kopš zemākā punkta marta beigās un aprīļa sākumā. Pagaidām sliktu seku tam nav, kas ir iedrošinoši.

Runājot par šodienas datu detaļām, zīmīgi, ka algu pieaugums bremzējās jau 1. ceturkšņa ietvaros. Martā gada pieauguma temps jau bija tikai 5%. Ļoti izglītojoša ir nozarēs notiekošā atšķirība. Šī gada 1. ceturksnī par 3% jau samazinājās algas izmitināšanā un ēdināšanā, tai skaitā martā par 21%. Otrais sliktākais rezultāts bija transportā un uzglabāšanā, kur algas pieauga par 1,3%. Šī nozare bija dziļā krīzē jau pirms vīrusa, kritums kopumā šogad var pārsniegt 20%. Citās nozarēs algu pieauguma tempa diapazons 1. ceturksnī vēl bija tipisks - starp 4,1% un 12,8%.

Par 12,8% pieauga algas nozarē "citi pakalpojumi", kas galvenokārt ir pakalpojumi, ko privātpersonām sniedz mazi uzņēmumi – frizētavas u.tml. Iespējams, ka tas ir daļēji saistīts ar ēnu ekonomikas samazināšanas centieniem. Medicīnā un sociālajā aprūpē algas auga par 11,5%. Lai arī valdība nepaaugstināja algas tik daudz kā solīts, mediķu liktenis šogad nav tik sūrs, kā varētu padomāt, avīžu virsrakstus lasot.

Domājams, ka turpmāk šī gada ceturkšņu datos pastiprināsies pandēmijas nelabvēlīgā ietekme uz algu līmeni rūpniecībā un celtniecībā – nozarēs, kurās krīzes ietekme izpaužas pakāpeniski. Lai arī nevar runāt par lielu krīzi t.s. balto apkaklīšu pakalpojumu eksporta nozarēs – informācijas un sakaru, kā arī komercpakalpojumos, darba tirgus ir jūtami atdzesēts arī tajās. Šī vēsuma ietekme būs jūtama arī vēl nākamgad.

Vīrusa pandēmija ir bijis ļoti nepatīkams pārsteigums, kas radikāli mainīja dzīvi daļai strādājošo, uz kādu laiku atņemot pat visus ienākumus. Taču bažas par lielu krīzi ekonomikā mazinās, nav pamata gaidīt, ka šogad kopumā vidējais algu līmenis samazināsies. Taču ir iespējams, ka tas gada griezumā saruks atsevišķos mēnešos.

https://g1.delphi.lv/images/pix/file46262473_delfi-bizness.png

22
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
#AtbalstāmVietējos No biznesa uz e-biznesu

https://g3.delphi.lv/images/pix/768x438/Yg0TfhwxgCM/9735a5ecba7dcce5cd-52167201.jpg

'Luminor' sniegs atbalstu trīs Latvijas uzņēmējiem e-komercijas attīstībai 

https://g2.delphi.lv/images/pix/768x438/NFegVPvky5k/9583d5ecba6c92d7cf-52167175.jpg

No mājaslapas līdz piegādei: padomi, kā uzsākt pārdošanu internetā 
(2)

https://g3.delphi.lv/images/pix/768x438/uNX94Pvn85w/6a2ce5ecba4891bb49-52167117.jpg

'Luminor' piedāvā bez maksas izmantot e-komercijas risinājumu 
Apmaksāta informācija


Ieva Šnīdere: Darba samaksas pieaugums ir kļuvis mērenāks

https://g3.delphi.lv/images/pix/676x385/W-hr2bjjJHQ/ieva-snidere-51875507.jpg
Foto: Publicitātes foto

2020. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa turpināja pieaugt, bet tās pieaugums kopš marta ir kļuvis mērenāks Covid-19 krīzes ietekmē.

Martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, vidējā bruto darba samaksa pieauga par 5%, kas bija lēnākais pieaugums gada laikā kopš 2016. gada jūlija. Kopumā šogad 1. ceturksnī darba samaksa bija par 6,6% lielāka nekā pirms gada, un bija 1100 eiro.

Gada 1. ceturksnī darba samaksa līdzīgi pieauga kā sabiedriskajā sektorā – par 6,7%, tā privātajā sektorā – par 6,5%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2020. gada 1. ceturksnī bija tikai par 0,4% lielāka nekā privātajā sektorā (attiecīgi 1104 eiro un 1100 eiro).

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada atbilstošo periodu, vidējā neto darba samaksa pieauga par 6,3% un bija 812 eiro. Savukārt reālā neto darba samaksa pieauga par 4,3%, ko ietekmēja patēriņa cenu kāpums.

Darba samaksa 2020. gada 1. ceturksnī turpināja pieaugt praktiski visās tautsaimniecības pamatnozarēs, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas nozari, kurā darba samaksa samazinājās par 3%. To ietekmēja straujš darba samaksas kritums martā saistībā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi un daudzu uzņēmumu slēgšanu vai dīkstāvi.

Savukārt straujākais atalgojuma pieaugums bija vērojams citu pakalpojumu nozarē par 12,8%, algu fondam strauji pieaugot sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību jomā. Straujš vidējās bruto darba samaksas kāpums bija arī veselības aprūpē – par 11,5%, tomēr kopumā atalgojums nozarē joprojām tikai nedaudz pārsniedz vidējo līmeni tautsaimniecībā.

Gada laikā straujš darba samaksas pieaugums bija vērojams arī būvniecībā – par 8,9%, apstrādes rūpniecībā un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – katrā par 8%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 7,9% un ieguves rūpniecības un karjeras izstrādes nozarē – par 7,7%. Lēnākais algu pieaugums bija transporta un uzglabāšanas nozarē. Augstākais atalgojums 2020.gada 1.ceturksnī joprojām bija finanšu pakalpojumos, kas bija divas reizes lielāks nekā vidēji tautsaimniecībā, bet zemākais algu līmenis joprojām vērojams izmitināšanas un ēdināšanas nozarē.

Latvijas galvenajā eksporta nozarē apstrādes rūpniecībā šogad 1. ceturksnī darba samaksa pieauga visās nozarēs, izņemot ādas un ādas izstrādājumu ražošanu, kurā darba samaksa praktiski nemainījās. Straujāk darba samaksa pieauga datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 36,2%, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 20,1% un citu transportlīdzekļu ražošanā – par 10%. Nedaudz mērenāk darba samaksa pieauga iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā un gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā.

Situāciju darba tirgū tuvākajā laikā turpinās ietekmēt Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze, kas piebremzēs darba samaksas pieaugumu, un kopumā 2020. gadā tas būs lēnāks nekā iepriekš prognozēts.

https://g1.delphi.lv/images/pix/file46262473_delfi-bizness.png

22
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
#AtbalstāmVietējos No biznesa uz e-biznesu

https://g3.delphi.lv/images/pix/768x438/Yg0TfhwxgCM/9735a5ecba7dcce5cd-52167201.jpg

'Luminor' sniegs atbalstu trīs Latvijas uzņēmējiem e-komercijas attīstībai 

https://g2.delphi.lv/images/pix/768x438/NFegVPvky5k/9583d5ecba6c92d7cf-52167175.jpg

No mājaslapas līdz piegādei: padomi, kā uzsākt pārdošanu internetā 
(2)

https://g3.delphi.lv/images/pix/768x438/uNX94Pvn85w/6a2ce5ecba4891bb49-52167117.jpg

'Luminor' piedāvā bez maksas izmantot e-komercijas risinājumu 
Apmaksāta informācija