https://i.jauns.lv/t/2020/05/27/1962805/1000x620.jpg?v=1590581235
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš. (Foto: Publicitātes)

Mārtiņš Āboliņš: ekonomikā zemākais punkts varētu būt jau aiz muguras

by

Ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā, uzskata bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks.

No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami. Algu pieaugums fiksēts visās nozarēs, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, kur vidējā alga samazinājās par 3%. Šī nozare bija viena no pirmajām, kuras darbība faktiski tika apturēta, taču turpmākajos mēnešos algu kāpums bremzēsies arī citās nozarēs. Reģistrētais bezdarbs maijā Latvijā jau ir pārsniedzis 8%, savukārt faktiskais pat 9% un, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, bezdarbs Latvija ir sasniedzis 13%.

Krīzes ietekmē daudzu nozaru uzņēmumu finansiālā situācija ir pasliktinājusies un dīkstāves pabalstu saņēmējos ir parādījušies arī lieli ražotāji, tirgotāji, kā arī pakalpojumu sniedzēji. Tam būs ietekme uz darba algām un it īpaši to mainīgo daļu. Tāpat, visticamāk, samazināsies arī aplokšņu algu lielums un ēnu ekonomikas problemātiku paradīja arī zemais dīkstāves pabalstu apmērāms daudziem strādājošajiem. Tas viss nozīmē, ka iedzīvotāju ienākumi samazināsies un to aprīlī jau redzam privātpersonu kontu apgrozījuma rādītājos.

Tomēr labā ziņa ir tā, ka ekonomikā zemākais punkts varētu būt jau aiz muguras. Daudzi īstermiņa rādītāji kopš aprīļa vidus uzlabojas un arī algu kāpums šogad, visticamāk, būs pozitīvs. Pēc manām prognozēm vidējā alga Latvijā šogad varētu augt par aptuveni 2-3%, taču šis pieaugums būs nedaudz maldinošs. Šīs krīzes ietekme uz strādājošajiem ir ļoti nevienlīdzīga un šobrīd bez darba vairāk ir palikuši relatīvi zemāk atalgotie strādājošie, piemēram, viesnīcu un restorānu nozarēs. Samazinoties strādājoši skaitam šajās nozarēs, tīri aritmētiski vidējā alga Latvijā augs, pat ja iedzīvotāju kopējie ienākumi, visticamāk, samazināsies. To vajadzētu ņemt vērā, domājot par atsevišķu valsts algu sektorā strādājošo algu indeksāciju turpmākajos gados.