Kiriļenko par sportistu algām: "Kurš normāls cilvēks atteiktos no miljona? Neviens!"(8)

Žurnāla Forbes krievu versijā apkopoti pazīstamu krievu sportistu viedokļi par sporta finansiālo pusi.

Tenisists Karens Hačanovs: "Milzīgie skaitļi, kurus cilvēki redz avīzēs vai ziņās, laikam izraisa skaudību vai niknumu. Taču cilvēks šo naudu nopelna ar savu darbu, daudz laika tērējot treniņiem, kamēr cilvēki redz tikai gala rezultātu, aizmirstot par to, kā sportists to visu sasniedza. Panākumi nenokrīt no debesīm. Tādēļ uzskatu, ka atalgojums ir katra cilvēka nopelns. Ja man būtu tāda iespēja, neapšaubāmi mainītu sabiedrības iekārtojumu. Mana mamma ir ārste un strādā slimnīcā, tādēļ zinu, cik saņem ārsti, un tas ir netaisnīgi, īpaši pašreizējā situācijā. Man trūkst vārdu! Algas neapšaubāmi jāpaceļ ārstiem, skolotājiem, kuri strādā ar bērniem. Ir daudz profesiju, kuras ir pelnījušas daudz vairāk."

Hokejists Artemijs Panarins: "Hokeju var uztvert kā biznesa modeli. Ja runā par NHL, tad tā pelna naudu. Kas attiecas uz KHL, nauda drīzāk tiek ieguldīta. Uzskatu, ka tad, ja sports pats par sevi nav peļņu nesošs, tad nav jēgas tērēt lielu naudu spēlētājiem, jo tad tā drīzāk sanāk kā labdarība. Manuprāt, ja sports strādā kā biznesa modelis un rada peļņu, tad mēs, kā darbinieki, varam saņemt lielu naudu. Piemēram, Krievijā nedomāju, ka sporta industrija strādā kā biznesa modelis. Ja tā vai cita kluba vadība vēlas sasniegt noteiktus sportiskos rezultātus, tā naudu var investēt no savas kabatas. ASV sabiedrībā vadošo spēlētāju algas neizsauc tik negatīvu reakciju kā Krievijā, jo šeit dzīves līmenis tomēr ir augstāks, cilvēki pelna labu naudu. Un visi arī saprot, ka ja līga pelna, tad tā arī maksā nodokļus, kas nāk par labu valstij."

Tenisists Daniils Medvedevs: "Mēs, sportisti, tikai darām savu darbu. Piemēram, futbolists taču nevar atnākt pie kluba vadības un pateikt – maksājiet man mazāk! Sporta industrija turas uz ekonomiskajiem principiem. Tenisā samaksas sistēma pat ir sarežģītāka nekā citos sporta veidos. Ja futbolā aģents atnāk pie kluba vadības un pasaka savus nosacījumus, tad tenisā mēs cīnāmies par prēmijām. Esmu pārliecināts, ka 80% pirmā simtnieka tenisistu turpinātu spēlēt ar tādu pašu atdevi un vēlmi uzvarēt pat tad, ja par prēmijām saņemtu desmitreiz mazāk. Mums paveicās, ka nodarbojamies ar mīļoto lietu un pelnām lielu naudu."

Krievijas Basketbola federācijas prezidents Andrejs Kiriļenko: "Piemēram, pie jums, žurnālista, atnāk laikraksta The Times pārstāvis un piedāvā vienu miljonu dolāru. Kurš gan normāls cilvēks atteiksies no tāda piedāvājuma? Neviens! Tāds pats princips strādā arī citās sfēras: no medicīnas līdz politikai utt. Tāpat arī sportā. Kad viena komanda spēlētājam piedāvā līgumu, viņš vienmēr to salīdzinās ar citiem piedāvājumiem, kurus ir saņēmis. Ja šajā komandā sportists varēs nopelnīt vairāk, tad, protams, viņam šis piedāvājums šķitīs pievilcīgākais. Kas attiecas uz cilvēku attieksmi pret lielām algām ASV un Krievijā, tad ASV šī informācija ir brīvi pieejama, ko nevarētu teikt par Krieviju.

Iespējams, šādas informācijas neizpaušana ir pareizā taktika, jo cilvēkus taču, protams, tracina, kad ārsts vai skolotājs saņem 20 tūkstošus rubļu [256 eiro], bet sportists – 20 tūkstošus dolāru [18,2 tūkstošus eiro]. Neapšaubāmi, ka sabiedrībā ir vērā ņemama plaisa. Taču mums ir jāsaprot, ka sportistu loma nav tikai nodarbošanās ar sportu. Viņi ir arī personības izklaides industrijā. Piemēram, uz Lebrona Džeimsa spēli ierodas 20000 skatītāju. Tāpat cilvēki pērk videotranslācijas, kabeļtranslācijas, TV paketes, lai skatītos spēles. Un tā tas notiek katrā štatā. Krievijā ne vienmēr ir šāda sistēma. Un diemžēl, saskaņā ar statistiku, 95% Krievijas klubu strādā ar zaudējumiem. Tādēļ ir tāda neatbilstība starp ienākumiem un izdevumiem. NBA vairums komandu tomēr pelna."

Izmantotie resursi:
https://www.forbes.ru/biznes/401313...