“Administratīvi teritoriālā reforma nav saistīta ar ārkārtējo situāciju. Kāpēc riskējam?” E-Saeimā pirmās pretrunas0

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Administratīvi teritoriālo reformu galīgajā lasījumā Saeima otrdien sāka izskatīt jaunajā platformā “e-Saeima”, kas, iespējams, atstāja savu iespaidu uz projekta apspriešanas gaitu, jo ļoti maz bija deputātu, kuri vēlējās izteikties debatēs.

Balsojumi sēdē saskanēja ar atbildīgajā komisijā lemto, līdz ar to tika noraidīti ne tikai opozīcijas priekšlikumi, bet arī koalīcijas deputātu iniciatīvas.

Nesaņēmis pat savas – Jaunās konservatīvās partijas frakcijas – atbalstu administratīvo reģionu izveidei, kas nepieciešami līdzsvarotai teritoriju attīstībai,

Andris Kazinovskis pēc balsojuma “Latvijas Avīzei” atklāja, ka ir izstājies no partijas un frakcijas.

Komisijā sagatavotais kompromisa variants, viņaprāt, to negarantētu.

JKP frakcijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans sēdē skaidroja, ka A. Kazinovskis un arī Uldis Budriķis (JKP), kuri iestājās par reģioniem, ir izdarījuši labu darbu, jo ierosinājuši par šo tematu diskusiju, taču K. Feldmans uzskata, ka pareizāk būtu uzticēties komisijas viedoklim.

Ir zināms, ka pagājušajā piektdienā koalīcijas frakciju pārstāvji saskaņoja viedokļus, lai sēdes gaitā izvairītos no pārsteigumiem, bet no sarunas ar A. Kazinovski, kurš pārstāvēja JKP Administratīvi teritoriālās reformas komisiju, radās iespaids, ka viņš par koalīcijā lemto nav informēts.

Ar pārliecinošu balsu vairākumu Saeima atbalstīja Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu, kas paredz stiprināt iedzīvotāju kopīgo identitāti un saglabāt kultūrvēsturisko vidi,

izstrādājot atsevišķu likumu par pilsētu un pagastu piederību latviešu kultūrvēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei, kā arī Sēlijai.

Tā ir viena no teritorijām, par kuru ir bijuši ļoti lieli strīdi, bet tajā esošo pašvaldību nevēlēšanās izraudzīties par centru Jēkabpili vai Aizkraukli liedza tām izveidot savu novadu. Opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) ir noskaņots vēl par Sēliju pacīnīties, kad deputāti sāks apspriest likumam pievienoto karti, kurā tagad ir 42 pašvaldības.

V. Valainis atbalstīja Valsts prezidenta priekšlikumu, bet uzsvēra, ka Sēlijas nosaukšana kopā ar citām vēsturiskajām zemēm nav tas pats, kas administratīvā teritorija – pašvaldība.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu galīgajā lasījumā Saeima sāka skatīt dienā, kad pēc vairāku mēnešu pārtraukuma pie Saeimas ēkas atkal varēja pulcēties piketētāji – tiesa, ierobežotā skaitā līdz 25 cilvēkiem vienā piketā.

Tāpēc pie parlamenta bija pieteikti vairāki pasākumi – divus no tiem organizēja Latvijas Zaļā partija, kura protestēja pret pašvaldību reformu, kuras gaitā plānots apvienošanai pakļaut arī pašpietiekamas pašvaldības, piemēram, Ikšķiles un Kandavas novadus.

Citu piketu bija pieteicis neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems, kurš kopā ar saviem atbalstītājiem nebija mierā ar jauno platformu “e-Saeima”,

kas neesot paredzēta Satversmē. Aģentūra LETA informē, ka Valsts policija (VP) ir sākusi sešas administratīvā pārkāpuma liet­vedības pret otrdien pie Saeimas notikušo piketu organizatoriem.

Trīs lietvedības sāktas par piketu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu, bet pārējās – par distances un pulcēšanās ierobežojumu pārkāpšanu. Policija neprecizē, pret kura piketa organizatoriem lietvedības sāktas.

Uzsākot sēdi, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) paskaidroja, ka Satversme nosaka – Saeima savas sēdes notur Rīgā un ārkārtēju apstākļu gadījumā tā var sanākt citā vietā. “Satversmē ietvertās normas ir tulkojamas atbilstoši to mērķim, laika garam un arī tehnoloģiju radītajām iespējām. Tāpēc Satversmes 15. pants ļauj Saeimas sēdei notikt arī elektroniskā vidē,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja. V. Valainis atzina, ka šāda platforma ir laba, lai ārkārtējā situācijā sasauktu ārkārtas sēdi, kurā jāpieņem ar šo īpašo situāciju saistīti lēmumi.

“Taču administratīvi teritoriālā reforma nav saistīta ar ārkārtējo situāciju. Kāpēc mēs ejam uz šo milzīgo risku,” sacīja V. Valainis,

liekot saprast, ka par šo likumprojektu būs pieteikumi Satversmes tiesā. Viņaprāt, varēja pagaidīt līdz 9. jūnijam, pēc kura ārkārtējo situāciju varētu atcelt un deputāti šo svarīgo reformu varētu izskatīt, atrodoties Saeimas sēžu zālē.

No neatkarīgā deputāta Artusa Kaimiņa sacītā varēja noprast, ka jau otrdien lielajā zālē bija ap 60 deputātu, bet pārējie izvietojās citās zālēs, nevis savās mājās.

Jāatgādina, ka e-platforma bija izveidota ar mērķi, lai Saeima var operatīvi lemt arī tad, ja fiziski nav iespējams atrasties parlamentā. A. Kaimiņa uzstāšanās bija vērsta pret neatkarīgajiem deputātiem, tajā skaitā A. Gobzemu, kuri mēģinājuši traucēt sēdes gaitu.

Piemēram, saslēdzot mikrofonus, kas apgrūtināja uztvert runātāju. Aģentūra LETA informēja, ka A. Gobzems un vēl vairāki kolēģi sēdi atstājuši. Pirmā pusstunda pagāja diskusijās par procedūras jautājumiem.

Ivars Zariņš (“Saskaņa”) norādīja, ka frakcijā ir kolēģis, kurš redzes problēmu dēļ nevar strādāt ar datoru, līdz ar to viņam nav iespējams piedalīties sēdē. Sēdes vadītāja aicināja atbildīgos darbiniekus šo situāciju risināt.

Lai piedalītos Saeimas sēdēs, visiem deputātiem bija nepieciešams e-paraksts. Jaunā sistēma atvieglo balsošanu, kam vairs nav nepieciešams tik daudz laika, kā tas bija aizvadītajos divos mēnešos.