RECENZIJA: Oskars Deigelis "Kamēr esmu"

Dziedātājs un dziesmu autors Oskars Deigelis tika iepazīts šova “OKartes skatuve” otrajā sezonā 2012. gadā, taču viņš toreiz nebūt nebija pirmajās lomās, jo tajā bija daudzi spēcīgi konkurenti, piemēram, Antra Stafecka, Mārtiņš Ruskis, Marta Ritova, Jānis Buķelis, arī Sabīne Berezina, Madara Grēgere un citi.

Taču nupat Oskars klajā laidis savu jau ceturto studijas albumu, kamēr par tādiem tā laika bulvārpreses spīdekļiem kā Kristaps Pujāts, Anete Volmane, Anete Kotoviča, Lingita Lina Bopulu vismaz no mūzikas viedokļa lielākā daļa jau ir piemirsusi… Savulaik gan arī Oskars teicās pamest popmūziku un gribēja pievērsties dievam, turklāt pat doties uz Ameriku un pievienoties kādai tur esošai draudzei, tomēr - viņš ir šeit un muzicē. 2013. gadā viņš izdeva debijas albuma "Izglābts", 2014. gadā tam sekoja disks „Dubults neрlīst”, bet 2017. gadā radās „Mūza”.

Nu dienasgaismu ieraudzījis jauns albums ar desmit kompozīcijām. To izveidē Deigelis lielākoties sadarbojies ar jau ierastajiem producentiem, tostarp Rassell, Kasparu Maku, Uģi Jēkabsonu un DJ Dween, taču pie jaunā singla “Savāda diena” radīšanas pirmoreiz izmēģināta sadarbība ar producentu apvienību “White Wide Production”, kurā darbojas mūziķi Jānis Narbuts un Gints Purgailis. “Muzikāli, albums ieturēts mūsdienīgā popmūzikas skanējumā, ar iezīmēm no “r&b” un deju mūzikas, taču netrūkst arī atkāpes no kopējā koncepta un pārsteiguma momentu,” tā pats Oskars. “Tekstuāli albums sevī lielākoties ietver dziesmas par attiecībām, vientulību, filozofisku apceri par dzīvi un pat depresiju.” Tā, lūk!

PAR. Diezgan simpātisks produkts, katrā ziņā uz nerviem nekrīt - tas nav maz. Brīžos, kad lielāks uzsvars tiek likts uz “dance” elementiem, tad ir pavisam labi. Piemēram, dziesma “Beigu beigās” pat varētu kļūt par hitu, ja vien to… izpildītu “Musiqq”. Tāpat labs gabals ir arī “Visas skaistās lietas”, varbūt arī “r&b” garā ieturētā “Savāda diena” un smeldzīgā “Kā tas var būt”. Ļoti īpatnēja (un interesanta) ir “Velcpelīte” - tā varētu būt šūpuļdziesma topošajām popzvaigznēm, kuras vēl nezina, ka pēc padsmit gadiem par tādām kļūs.

PRET. Nu, nekāds šedevrs albums “Kamēr esmu” nav, tas jāatzīst... Trūkst viena kārtīga bliezējgabala, ar kuru nokļūt radiostaciju topu spicēs, bet bez tā šajos laikos, kā zināms, nekur. Taču pat no šī aspekta raugoties to vēl vairāk sačakarēt ar tādu gabalu kā “Tādas manas domas” liekas absolūti nesaprotams lēmums - lai taču šajā nišā darbojas “Crazy Dolls”, viņiem tas padodas labāk!