Pēc agra pavasara un vēlām salnām speciālisti pauž pirmās prognozes par graudaugu ražu1

Neraugoties uz ļoti agro pavasari, kas radīja bažas par maija salnu iespējamiem postījumiem graudaugu sējumos, situācija ziemājos un vasarājos visā Latvijā pašlaik vērtējama kā laba, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti.

Pirmie sējumu apsekojumi liecina, ka ziemājiem – rudziem un kviešiem – bojājumu nav, nedaudz aizkavējusies to augšana, kas šai agrajā pavasarī pat ir labi. Tomēr spēcīgās salnas pamanījušās nodarīt kaitējumu ziemas rapsim.

“Dažviet, kur bija spēcīgāka salna un ziemas rapsis jau ziedēja, pirmie ziedi ir nosaluši – rapsis tagad skaisti zied, bet daļā auglīši neaizmetas.

Savukārt vasarājiem, kas salnas gan pacieš, pašlaik svarīgs ir pietiekams mitruma daudzums. Vissliktākā kombinācija – sausums un aukstums šopavasar bija vērojams Kurzemes vidienē un Zemgalē. Tas kavēja augu attīstību – tie nespēja pietiekamā daudzumā uzņemt nepieciešamās barības vielas, kas savukārt var ietekmēt ražas potenciālu.

Pagaidām gan apsekojumi liecina, ka raža varētu būt laba, ja vien nebūs sausums vai izdosies graudaugus nosargāt no veldres,” informēja LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.

LLKC augkopības speciālisti situāciju ar laukaugiem Latgalē vērtē kā labu – ziemāju graudaugu attīstība ir atbilstoša normai, ziemas rapsis – pilnziedā. Tikmēr Kurzemē, Saldus apkaimē, jau savārpojuši rudzi, ziemas kviešiem parādās karoglapas, savukārt ziemas rapsim mazliet skādi nodarījis sals un ir nobiruši pirmie ziedpumpuri.

Arī Vidzemē labi cerojuši un stiebro konvencionālie rudzi, ziemas kvieši. Retāki un mazāk cerojoši pat, salīdzinot ar aizvadīto gadu, ir bioloģiskie rudzi. Nav vērojamas ziemošanas problēmas ziemas rapsī.

Vēsais pavasaris pagaidām kavējis arī kaitīgo organismu, piemēram, spīduļa izplatību rapša laukos. Uzlabojoties laika apstākļiem, sevišķi sabiezinātos sējumos, pastāv bažas par miltrasas izplatību graudaugos un baltās puves izplatību rapša laukos, norādīja LLKC.

Salīdzinot ar aizvadīto gadu, kopējās ar ziemājiem apsētās platības valstī ir pieaugušas – no 372 000 hektāru 2019.gadā līdz 390 000 hektāru 2020.gadā. Ziemas kviešu platības aizņem vairāk nekā 343 000 hektāru, rudzi – 33 400 hektārus, ziemas mieži – 8500 hektārus, tritikāle – 5100 hektārus. Ziemas rapsis sēklu ieguvei iesēts 109 000 hektāru.