Latvijas Futbola federācija: sportista situācija Latvijā no nodokļu normatīvo aktu viedokļa 

Latvijas Futbola federācijas (LFF) skatījumā nepieciešams valstiski aktualizēt jautājumu par atlīdzību noformēšanas veidiem sporta pasaules cilvēkiem. Tas nepieciešams, lai sakārtotu dažādas nianses, kā sporta federācijas Latvijā var finansiāli atbalstīt savā paspārnē esošus sporta dzīves dalībniekus, tostarp sportistus, kuriem turklāt ir līgumiskas darba attiecības ar citām juridiskām iestādēm.

Kam nepieciešams federāciju finansiāls atbalsts?

Sporto bērni un jaunieši, sporto sportisti par atlīdzību, sporto profesionālie sportisti, seniori, entuziasti, veterāni. Arī atbalstītāji, sponsori un ziedotāji dibina attiecības ar sportu, kļūstot par daļu no kopējās sistēmas. Ar visām šīm iesaistītajām pusēm sporta veida federācijai ir individuāla saistība, starp kurām ir arī finansiāla rakstura attiecības dažādās izpausmes formās. Šo attiecību formu veido tiesiskais statuss un pastāvošie normatīvie akti.

Biedrības ir daļa no sporta pasaules veidotājām un atbalstītājām. Šādu sporta organizāciju - biedrību un nodibinājumu - mērķis nav peļņas gūšana, bet statūtos noteikto mērķu sasniegšana, kam nav peļņas gūšanas rakstura. LFF, kas Latvijas sporta nozarē ir lielākā federācija, pārstāvot 137 juridiskās organizācijas jeb biedrus, strādā un vadās pēc pieņemtiem un juridiskos dokumentos nostiprinātiem biedrības mērķiem. Tie cita starpā nosaka tādus mērķus kā savu biedru un Latvijas pārstāvniecība FIFA un UEFA, Latvijas futbola izlašu veidošana, dažāda līmeņa sacensību organizēšana, sportistu, treneru, tiesnešu, citu futbola speciālistu un futbola veterānu atbalstīšana.

Ja biedrība sniedz finansiālu palīdzību tās biedriem, kas ir juridiskas personas, šīs attiecības ir traktējamas kā finansiāls atbalsts, finansējums vai noteiktās situācijās mērķa finansējums. Tomēr, ja biedrība sniedz finansiālu labumu fiziskām personām, šo attiecību traktēšanā sabiedrībā var rasties dažādas maldīgas interpretācijas. It īpaši tāpēc, ka atbalsta sniegšana ir vērtējama arī no atbalsta saņēmēja pozīcijas.

Proti, ja persona bez atlīdzības ir saņēmusi kādu mantisku vai finansiālu vērtību kā atbalstu, tas normatīvo aktu izpratnē ir dāvinājums. Savukārt, ja persona apmaiņā pret šāda veida saņemamo atbalstu sniedz savu pakalpojumu, darbu vai preci, tas vairs neatbilst dāvinājuma būtībai. Šādiem darījumiem ir piemērojams uz tiem attiecināmais regulējums, kas nosaka divus scenārijus - šādai personai ir jābūt reģistrējušai savu darbību kā saimnieciskās darbības veicējai vai arī starp to un pakalpojuma vai darba saņēmēju pastāv kādas citas attiecības.

LFF vēlas atvieglot atbalsta saņemšanu

LFF jautājumā par attiecībām ar dažādajiem sporta dzīves pārstāvjiem no nodokļu normatīvo aktu viedokļa gadu gaitā ir saskārusies ar krasi atšķirīgām situācijām un uzraugošo iestāžu interpretācijām. Secinot, ka agrākajos gados piekoptā dāvinājumu līgumu sistēma nav bijusi nedz pietiekoši pārskatāma, nedz arī saimnieciski labākais risinājums, pašlaik LFF, lai realizētu savas saistības (piemēram, izlašu spēlētāju izsaukuma naudu atlīdzināšanā) un ievērotu visas likumiskās prasības, slēdz uzņēmuma līgumus. Rīkojoties pēc savas labākās sirdsapziņas un ievērojot normatīvos regulējumus, LFF vēlas nodrošināt pēc iespējas mazāku birokrātisko slogu atbalsta saņēmējiem.

Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka, ka pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, tiek pieskaitīta arī vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata arī biedrībās un nodibinājumos. Pie šādiem ienākumiem tiek skaitīti arī ienākumi no cita darba līguma izpildes. Tāpat likums nosaka, ka algas nodokļa ieturēšanu un maksāšanu jeb pārskaitīšanu budžetā veic darba devējs, kas nodarbina nodokļa maksātāju.

Tātad, ja bērni, pusaudži, jaunieši, profesionālie sportisti, seniori, entuziasti, veterāni vai sporta atbalstītāji saņem no LFF atbalstu kā dāvanu bez atlīdzības, tad tas ir dāvinājums. Un pretēji - ja par to tiek saņemts likuma izpratnē pakalpojums, tas nav dāvinājums. Likuma spēks ir augstāks par līgumiskām attiecībām, līdz ar to šādi darījumi arī atbilstoši tiek vērtēti.

Ja attiecībā uz, piemēram, izlašu sportistiem būtu speciāla un valstiski regulēta atlīdzību forma, tas atvieglotu birokrātiskos jautājumus atbalsta saņēmējiem. Šāds regulējums, iespējams, būtu noderīgs plašam lokam sporta veidu federāciju. Sporta nozare no normatīvo aktu attīstības viedokļa varētu vēlēties, lai Latvijas likumdošana diferencētu sportistus no pārējiem nodokļu maksātājiem, pielīdzinot vai nosakot to atlīdzības kā stipendijas ar atbilstoši piemērojamiem nodokļiem. Tas ļautu izvairīties no nevajadzīgām un apgrūtinošām normatīvo aktu interpretācijām, jo tikai atsevišķos gadījumos sportists šī vārda vistiešākajā izpratnē ir darbinieka statusā šādās sporta organizācijās.

LFF atzīst, ka noteiktās situācijās tās komunikācija ar finansējuma saņēmējiem nav bijusi pilnvērtīga. Atsevišķos gadījumos var sīkāk skaidrot no LFF puses veiktās darbības, kuru mērķis ir normatīvo aktu izpratnē pēc iespējas korektāka LFF saistību izpilde. Šis trūkums ir konstatēts, aktualizēts un novērsts.

LFF 2019. gadā Latvijas valstij tiešajos un netiešajos nodokļos samaksājusi 2 523 641,08 eiro. Neskatoties uz sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statusa pašreizējo neesamību, LFF darbībā nekas nav mainījies un tā atbilst sabiedriskā labuma darbībai, sniedzot nozīmīgu labumu sabiedrības daļai caur futbola atbalstīšanu, veselības veicināšanu, indivīdu un organizāciju tiesību aizsardzību, labdarību un sociālās labklājības celšanu. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attiecīgais lēmums par SLO statusu tiek pārsūdzēts kā prettiesisks.