Veļas žāvēšana māju pagalmos: vai to drīkst darīt?0

Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

“Pat galvaspilsētā ir cilvēki, kas regulāri žāvē veļu ārā – māju pagalmos. Man tas nešķiet estētiski un pareizi, jo nevēlos pa logu redzēt citu apakšveļu vai palagus. Vai veļas izkāršana daudzdzīvokļu ēku pagalmos vispār ir likumīga?” Jautā Signe no Rīgas.

Neviens normatīvais akts neaizliedz veļas žāvēšanu daudzdzīvokļu ēkas pagalmā. Ja ēkai piesaistītais zemesgabals pieder dzīvokļu īpašniekiem, atbilstīgi Dzīvokļa īpašuma likuma nosacījumiem viņi paši var lemt par tā izmantošanas nosacījumiem un mērķiem, norāda SIA Latvijas Namsaimnieks mārketinga projektu vadītāja Kristina Bišofa. Attiecīgi ierobežojumus dzīvokļu īpašnieku kopība var iekļaut ēkas iekšējās kārtības noteikumos, bet pašvaldība – saistošajos noteikumos.

Jāizlemj dzīvokļu īpašniekiem

Rīgas pašvaldības normatīvajos aktos pašreiz nav īpaša aizlieguma, kas liegtu žāvēt veļu daudzdzīvokļu ēku iekšpagalmos. Aptuveni 80% dzīvokļu īpašumu Rīgā ir privātīpašums. Tas nozīmē, ka gan ēka, gan tai piederošā zeme ir kopīpašums un par tajā veicamajām darbībām jāvienojas dzīvokļu īpašnieku kopībai.

Rīgas domes pārstāve Ilze Krūkle skaidro, ka lielā daļā Rīgas daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu, kad tos padomju laikos cēla, projektā bija paredzētas arī nojumes veļas žāvēšanai. Laika gaitā veļas žāvēšanas nojumes nolietojās, to konstrukcijas kļuva nedrošas – korodējušas un sliktā tehniskā stāvoklī, tāpēc daudzviet tika demontētas.

“Rīgas specifika, salīdzinot ar citām pilsētām, ir lielais automašīnu daudzums iekšpagalmos. Tieši izplūdes gāzu dēļ iedzīvotāji parasti izvēlas nekārt veļu pagalmā,” norāda Ilze Krūkle. Iedzīvotāju intereses ir atšķirīgas, tāpēc ēkas apsaimniekotājam sadarbībā ar dzīvokļu īpašnieku kopību ir jārod kompromiss starp vienā pagalmā dzīvojošo vajadzībām. Rīgas pašvaldības policija nav saņēmusi izsaukumus saistībā ar neapmierinātību par veļas žāvēšanu ārpus telpām.

Uz savu galvu nedrīkst

“Drošības apsvērumu dēļ daudzdzīvokļu ēku pagalmā patvarīgi izbūvēt nojumi veļas žāvēšanai gan nedrīkst – tās izbūve jāsaskaņo pilsētas būvvaldē. Tā arī jāsaskaņo ar dzīvokļu īpašnieku vairākumu vai, ja daudzdzīvokļu ēkai piesaistītais zemesgabals pieder trešajai personai, – ar tā īpašnieku,” uzsver Kristina Bišofa.

Ja dzīvokļu īpašnieki vēlas pagalmā izbūvēt nojumi veļas žāvēšanai, jāsāk ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu par šādas nojumes izbūvi, finansēšanu, uzdevuma došanu un citām nepieciešamajām formalitātēm.

Pēc tam nojumes izbūve jāsaskaņo pašvaldības būvvaldē. Tiesa, saskaņošanas process ir vienkāršots – būvvaldē jāiesniedz paskaidrojuma raksts. “Šāda saskaņošana ar pilsētas būvvaldes speciālistiem nepieciešama drošības apsvērumu dēļ, jo dzīvokļu īpašnieki nevar zināt, kur atrodas elektriskie vai telekomunikāciju kabeļi un gāzesvadi, tāpēc patvarīga darbošanās var novest pie nelaimes,” skaidro speciāliste.

Ja dzīvokļu īpašnieki piekrīt, mājas pagalmā var iesiet virves veļas žāvēšanai un izvietot pārnēsājamo veļas žāvētāju.

Tikai speciāli ierīkotās vietās

Piemēram, Valmierā veļas žāvēšana daudzdzīvokļu ēku pagalmos ir atļauta, taču nepieciešams mājas īpašnieka lēmums un šim mērķim atbilstīgi ierīkota vieta. Pašvaldības saistošie noteikumi paredz, ka par veļas žāvēšanu namu pagalmos tam neparedzētās vietās izsaka brīdinājumu vai uzliek naudassodu līdz 50 eiro, īpašniekam vai turētājam izsaka brīdinājumu vai uzliek naudassodu līdz 20 eiro. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valmieras pašvaldības policija.

Arī Tukuma novadā par veļas izkāršanu tam neparedzētā vietā var tikt izteikts brīdinājums vai uzlikts līdz 20 eiro liels naudassods. Tukuma novadā tā neesot problēma, jo daudzdzīvokļu ēku pagalmos ir speciālas nojumes veļas žāvēšanai, un tās tiek arī izmantotas, skaidro pašvaldības policija. Vietējā policija nav sastādījusi nevienu protokolu par veļas žāvēšanu neatļautā vietā.