Laimes hormons, trešā acs un kāpēc 15 minūtes dienā seja jāvērš pret sauli0

Avots: Anna Mellupe, žurnāls “Spīgana”, AS “Latvijas Mediji”.

Šomēnes saules staru slīpums jau kļūst aizvien mazāks, tie atmodina dzīvību dabā. Saule aktivizē procesus ķermenī, tāpēc iesākumā pavasara bezspēks piemeklē tos, kuri gada tumšajā periodā izsmēluši spēku rezerves.

Lai veiksmīgāk pielāgotos dabas modinošajām vibrācijām, atrodi dienā vismaz 15 minūtes, lai vērstu savu seju pret sauli. Jā, arī lai D vitamīns ātrāk sintezētos ādā, kas nepieciešams ļoti daudziem procesiem kaulos, ādā un imunitātei vispār.

Saules siltums un gaisma nepieciešami mūsu vispārīgai labsajūtai, jo tā ietekmē laimes hormonu līmeni organismā.

Vēršot savu seju pret sauli, nevajag turēt acis vaļā, jo redzei tas var būt nevajadzīgs kairinājums. Gaismu un siltumu uztvers epifīze – čiekurveida dziedzeris, kas atbildīgs par hormonu melatonīna un serotonīna ražošanu. Laimes hormons serotonīns ir priekšhormons melatonīnam. Tumšajā laikā tas tiek izmantots, lai ražotu melatonīnu. Tas ir iemesls, kāpēc gada tumšais laiks izraisa miegainību, dažkārt apātiju vai pat depresiju. Tad nu saules ietekmē dziedzeris samazina melatonīna ražošanu un tā izejvielu laimes hormonu serotonīnu izmanto ķermeņa labsajūtas radīšanai. Vidēji pietiek ar 15 minūtēm dienā, lai epifīzes darbība samazinātos un mēs sajustu dzīvesprieka, ēstgribas un spēka pieaugumu.

Lai palīdzētu savam organismam sajusties vēl labāk, laikā, kad vērs savu skatienu uz sauli, smaidi. Nav vajadzīgs plašs smaids, pietiks, ja mazliet pacelsi lūpu kaktiņus, kā bieži attēlo smaidām Budu. Tik daudz, lai sajūti, ka vaigu muskuļi tiek nodarbināti. Arī 15 minūšu Budas smaidam dienā ir milzīgs spēks. Vaigu muskuļi smaida laikā nodrošina nervu sinapses, kas stimulē eiforijas endorfīnus, kā arī T limfocītus, kuri atbildīgi par imunitāti.

Smaidīšana pazemina stresa hormonu kortizola, adrenalīna un noradrenalīna līmeni, vienlaikus ražojot hormonus, kas regulē asinsspiedienu, atslābina muskuļus un samazina sāpes.

Lai gan zinātniski smaida ietekme uz ķermeņa labsajūtu pierādīta tikai mūsdienās, indieši kopš sendienām sev blakus cietušo uzmundrina smejoties, tibetiešu mūki iekšējo smaidu izmantojuši, iegrimstot meditācijā, bet japāņiem tas ir neatņemams priekšnosacījums veiksmīgai dziedināšanai.

Kopumā ņemot, pavasara bezspēks saistīts ar to, ka dabā vibrācijas ceļas, bet mēs tām vēl neesam gatavi. Augiem viss ir vienkārši: gaisma ir aktivitāte, bet tumsa – miera periods. Mēs, cilvēki, arī tumsā iededzam spuldzes un turpinām darboties. No tumsas un gaismas ir atkarīgs arī kortizola līmenis. Tas atbild par mūsu modrību un gatavību cīņai. Cilvēkam, pretēji dabai, lielākais darba cēliens ir tieši gada tumšajā laikā. Nav nekāds brīnums, ka pavasari sagaidām bez spēka! Bet ne jau tāpēc neiesniegsim gada pārskatus vai uz skolu pārstāsim iet. Ja saprotam, kas ar mums notiek, varam meklēt to, kas mums palīdz tumsas periodā dzīvot, pienācīgi atjaunojoties.

Daudzkārt dzirdu apgalvojumus, ka nepieciešams celt savu vibrāciju. Taču, pirms ceļam savu vibrāciju, ir jānonāk harmonijā ar to frekvenci, kas mums jau ir. Citādi varam pārsteigties, tādējādi iegūstot tikai nevajadzīgu papildu stresu. Ziemā ir jādzīvo mierīgi, nav pārsteigums, ja no rīta nāk miegs. Tas ir dabiski, jo organismam ir paredzēts tumsas periodā gulēt vairāk. Kad guļam, notiek dziedinoši atjaunošanās procesi. Laikā, kad melatonīna ir tik daudz gaismas trūkuma dēļ, ķermenim vajag ilgāku laiku, lai atjaunotos. Tas nenozīmē, ka ziemā vajag kavēt darbu. Vajag laikus iet gulēt un rītus iesākt nesteidzīgi! Ja ziemā pieņemam savu vibrāciju kā lēnāku un zemāku, esot ar to harmonijā, tad pavasaris atnāk ar dabisku tās celšanos. Cel savu vibrāciju, kad tam ir paredzēts laiks.

Un tagad ir! Uzņemam apgriezienus!

Epifīze

No senajām kultūrām pazīstam apzīmējumu trešā acs. Mūsdienās zināms, ka runa bija par to pašu epifīzi. Trešā acs simbolizēja Saules dievības un tika saistīta ar garīgo uztveri. Ne velti! Līdzās reakcijai uz saules un siltuma ietekmi epifīze palīdz orientēties Zemes magnētiskajā laukā, uz ko liela ietekme ir tieši Mēnesim.

2007. gadā, kad Vācijā Oldenburgas universitātē veiktajos pētījumos atklāja putnu migrācijas saistību ar to spēju sajust Zemes magnētisko lauku, pierādīja arī to, ka tieši epifīze ir noteicošā šā lauka uztverē. Kad ar magnētu palīdzību tika veiktas epifīzes izmaiņas, to palielinot, putni zaudēja spēju orientēties un līdz ar to – arī migrēt!