https://images.la.lv/uploads/2020/05/vikingu_LETA.jpg
Ilustratīvs attēlsFoto: Ieva Čīka/LETA

Sensacionāls atradums Norvēģijā: sāks izrakumus, lai atsegtu līdz šim lielāko atrasto vikingu kuģi0

by

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Arheologu un vikingu laikmeta pētnieku vidū to gaida kā sensāciju – jūnijā Norvēģijā, uz dienvidiem no galvaspilsētas Oslo, pie Jellestades fermas, arheologi par spīti Covid-19 pandēmijai sāks izrakumus ar mērķi atsegt aptuveni 1200 gadu senu vikingu laikmeta kuģi, kas solās būt viens no lielākajiem, kāds līdz šim atrasts.

Tā sauktais Jellestades kuģis tika uziets nejauši 2018. gadā, kad vietējais fermeris, veicot savu lauku meliorēšanas darbu, saprata, ka viens no pauguriem ir mākslīgi veidots. Ataicinātie speciālisti ar ģeoradara palīdzību konstatēja, ka ap pusmetra dziļumā zem paugura atrodas sens kuģis – vikingu laikmetā kuģi tika izmantoti arī kā savdabīgi sarkofāgi apbedīšanas rituālos.

Kuģis ir aptuveni 20 metru garš, tātad tikpat liels, cik pirms 100 un vairāk gadiem atrastie slavenie Gokstades un Osebergas kuģi, kas mūsdienās apskatāmi Oslo Vikingu kuģu muzejā.

Osebergas kuģi atsedza 1905. gadā, un pēdējos 115 gados līdzīgu atradumu Norvēģijā nav bijis.

Runa ir par tā sauktajiem vikingu garajiem kuģiem. Tādus būvēja ne preču pārvadāšanai, bet militāriem mērķiem, tāliem jūrasbraucieniem, sirojumiem. Līdz mūsdienām zināmi 15 vairāk vai mazāk saglabājušos vikingu kuģu atradumi, bet Jellestades gadījums ir viens no senākajiem, nemaz nerunājot par to, ka katram šādam atklājumam ir ārkārtīga liela vēsturiskā vērtība.

Sākotnējā skanēšana neuzrādīja cilvēku apbedījumu atrašanos uz klāja, taču tam vai tiem tur ir jābūt, medijiem uzsvēris viens no projekta vadītājiem, Norvēģijas Kultūras vēstures muzeja speciālists Kristians Lēksens-Rēdsruds. Pilnīgi skaidrs, ka apbedītā persona Oslo fjorda reģionā, netālu no mūsdienu Haldenes pilsētas, ieņēmusi augstu sociālo stāvokli – apbedīšana lepnā kuģī un mākslīga pakalna uzbēršana virs tā par to vēsta.

Pagājušajā rudenī arheologi zondēšanas ceļā ieguva kuģa ozolkoka ķīļa paraugus.

Koks kuģa būvei cirsts pēc 732. gada. Līdz ar to apbedījumu provizoriski datē ar laiku starp 8. gadsimta beigām un 10. gadsimta sākumu, kas atbilst agrajam vikingu laikmetam Ziemeļeiropā. Vēsturiski tas ir ļoti nemierīgs laiks, kad valstis reģionā vēl nav centralizētas un dažādi ietekmīgi valdnieki konkurē cits ar citu.

Oslo fjorda apkaime, kur Jellestades kuģis atrasts, vēsturnieku aprindās pazīstama ar daudziem atklājumiem, jo cilvēki šajā apvidū pastāvīgi dzīvojuši jau 1500 gadu pirms mūsu ēras. Jellestades tuvumā atrodas arheologiem zināmas vairākas senu apmetņu un apbedījumu vietas. Netālu esošais Jellheugenes kalns – otrs lielākais apbedījumu uzkalns Norvēģijā – izveidojies ap 500. gadu.

Tātad Jellestade izsenis bijusi tradicionāla un īpaša vieta šādiem mērķiem. Ģeoradars apkaimē tāpat uzrādīja piecas tā saukto garo māju vietas. Šādas garam šķūnim līdzīgas vientelpu būves bija raksturīgas gan vikingu periodam, gan laikmetam pirms tam.

Zinātnieki norāda, ka arī iepriekš minētais 21 metru garais un 5 metrus platais Osebergas kuģis, kas būvēts ap 820. gadu un ir viena no Norvēģijas vēstures ikonām, nāk no Oslo fjorda krastiem.

Ļoti iespējams, ka Jellestadē un Ose­bergā apbedītie valdnieki savas dzīves laikā pazina viens otru vai vismaz bija viens par otru dzirdējuši.

Norvēģijas valdība Jellestades izrakumiem steidzamības kārtā piešķīrusi 15,6 miljonus Norvēģijas kronu (ap 1,43 miljonus eiro), iekļaujot tos šī gada budžetā. Kuģa ķīļa paraugi liecina, ka lielais augsnes mitrums un lauksaimniecībā izmantojamā mēslojuma veicinātās sēnītes gandrīz pilnībā saēdušas kuģa koka daļas, nedaudz saudzējot vien ķīli.

Svarīgi, lai izrakumi sāktos pēc iespējas drīzāk. Atsedzot sairušo konstrukciju slāni pa slānim, arheologi fiksēs 3D skanējumos arī iespiedumus, ko koksne atstājusi augsnē. Visas vēl saglabājušās koka daļas pēc izcelšanas tiks turētas mitrumā, lai nesairtu, bet pēc tam piesātinātas ar koksni konservējošo poli­etilēnglikolu. Kaut gan Jellestades kuģis nav saglabājies tik labi kā muzejā apskatāmie, informācijas ziņā tas var būt pat vēl vērtīgāks.

Uz tā jāatrodas vadoņa un varbūt arī viņa līdzgaitnieku mirstīgajām atliekām un lietām, kas šiem ļaudīm dotas līdzi aizkapa dzīvei. “Ja tas būs vīrietis, tad droši vien atradīsim ieročus, ja sieviete – būs vairāk rotu. Bet abos gadījumos viņiem līdzi būs mājsaimniecības piederumi, piemēram, kausi, toveri. Vislabāk saglabājas dārgmetālu priekšmeti – zelts, sudrabs. Arī stikls un rotaslietu dārgakmeņi labi saglabājas,” norādījis Rēdsruds. Izrakumi ilgs vismaz piecus mēnešus.

https://images.la.lv/uploads/2020/05/Kugis_Graphic_News_7.jpg