https://i.jauns.lv/t/2020/05/27/1962112/1000x620.jpg?v=1590555297
Indriķis Muižnieks. (Foto: LETA)

Tiesvedība ar Muižnieku IZM izmaksājusi par teju 7000 eiro vairāk nekā plānots

by

Tiesāšanās ar Indriķi Muižnieku par viņa apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izmaksājusi kopumā 16 906,50 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, vēsta laikraksts "Diena".

Iepriekš vēstīts, ka pēc ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) iniciatīvas šai tiesvedībai piesaistīts zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Sutherland Bitāns", līgumu noslēdzot par 9999 eiro. Ministre skaidrojusi, ka advokātu biroja piesaiste ir saistāma ar konkrētās tiesvedības sarežģīto raksturu.

"Dienai" tapis zināms, ka advokātu biroja pakalpojumi šajā lietā IZM izmaksājusi vairāk nekā sākotnēji plānots. "Attiecībā uz jautājumu par veiktajām izmaksām informējam, ka līguma ietvaros zvērinātu advokātu birojam "Eversheds Sutherland Bitāns" pienākošās izmaksas sastāda 16 906,50 eiro," atzinusi Šuplinska.

Kopā ar pievienotās vērtības nodokli šī summa pārsniedz 20 000 eiro, vēsta laikraksts.

Kā pamats papildu izdevumiem minēts tas, ka bija nepieciešams sniegt papildu juridisko palīdzību, vēsta "Diena".

Laikraksts arī noskaidrojis, ka advokātu palīdzība IZM izmaksājusi pat 300 eiro stundā.

Kā ziņots, valdība 2019.gada augusta beigās pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, jo IZM skatījumā rektora vēlēšanās bija pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi. 

28.augustā Muižnieks kā fiziska persona vērsās tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdza noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai. 30.septembrī tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā. Tādējādi valdības ieceltais rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube zaudēja šo statusu un par rektora pienākumu izpildītāju tika atzīts Muižnieks.

Šis tiesas lēmums nozīmēja, ka līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, jūnijā notikušās rektora vēlēšanas tika uzskatītas par leģitīmām. Tiesa pirmšķietami secināja, ka daļa no rīkojumā norādītajiem pārkāpumiem nav konstatējami, savukārt daļai nav tiesiskas nozīmes, jo tie nav tieši saistīti ar rektora ievēlēšanu vai ir nebūtiski.

Vēlāk valdība nolēma pārsūdzēt minēto tiesas nolēmumu. Attiecīgi Administratīvā apgabaltiesa saglabāja pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, tomēr atzina, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju. Līdz ar to valdībai tika dota iespēja nomainīt pašreizējo rektora vietas izpildītāju Muižnieku. Ar 1.decembri par rektora vietas izpildītāju bija iecelts Straube.

Savukārt šī gada 10.februārī tiesa apmierināja Muižnieka pieteikumu un atzina par prettiesisku, kā arī atcēla Ministru kabineta pērnā gada 29.augusta rīkojumu, ar kuru Muižnieks netika apstiprināts LU rektora amatā.

Vienlaikus tiesa nosprieda, ka Ministru kabinetam trīs nedēļu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atkārtoti jālemj par Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, ņemot vērā spriedumā konstatētos faktus un to juridisko vērtējumu.

26.martā valdība bez diskusijām apstiprināja Muižnieku LU rektora amatā.