Popdīva Šēra par slimību, kuras dēļ pieņēmusi sāpīgāko lēmumu karjerā: “Tā izsūc dzīvību”

Septiņdesmit četrus gadus vecā amerikāņu popdīva Šēra (Cher) kļuva slavena 19 gadu vecumā un joprojām burtiskā nozīmē nav nogājusi no skatuves. Savas apbrīnojamās karjeras laikā šī spilgtā dziedātāja un aktrise tikai trīs gadus bija spiesta atteikties no profesionālās darbības – kad saslima ar Epstaina-Bāras vīrusu.

Čeroki indiānietes un armēņa meita Šēra, dzimusi Šerilina Sarkisjana, ir kļuvusi par popkultūras un mūzikas ikonu, vienu no visslavenākajām dziedātājām pasaulē. Šērai ir pārdoti vairāk nekā 275 miljoni ierakstu, tostarp viņas vizītkarte – dziesma Believe (1998) – ir visveiksmīgākais deju mūzikas singls, kāds jebkad izdots.

2018. gada rudenī Šēra sāka savu septīto solo koncerttūri Here We Go Again Tour, ko bija paredzēts pabeigt šā gada maijā, ar to pieliekot punktu viņas izcilajai karjerai. Taču, kā Šēra mīl jokot: “Ja gribi uzjautrināt Dievu, pastāsti par saviem plāniem.” Korona vīrusa pandēmijas dēļ pavasara koncerti ir pārcelti uz gada beigām, un vai tās tiešām būs karjeras beigas?

Amerikāņiem ir vecs un labs joks: “Vienīgie, kas izdzīvos pēc atomkara, būs Šēra un tarakāni.” Dziedātāja to uztver kā komplimentu. “Domāju, es patīku cilvēkiem. Viņi ir draudzīgi pret mani, varbūt tāpēc, ka esmu bijusi viņu dzīves lielākajā daļā. Un viņu vecāku dzīvē arī.”

Nav spēka iziet no mājas

Par Šēras smago pārbaudījumu, kad viņa nonāca Epstaina-Bāras vīrusa varā, ir daudz rakstīts, un popdīva nekad savu slimību nav slēpusi. “Kad man to pirmo reizi noteica astoņdesmito gadu beigās, ārsti teica, ka esmu traka. Es pastāvīgi slimoju un gandrīz nomiru no pneimonijas,” Šēra stāstīja, piebilstot, ka nav bijusi spējīga “pat sakopot enerģiju, lai izietu ārā no mājas”. “Es atteicos no darbiem, jo man nebija spēka.”

Pēc diagnozes noteikšanas Šēra nespēja strādāt vairākus gadus. Nespēka dēļ viņai nācās atteikties no piedāvātās Luīzes lomas populārajā filmā “Telma un Luīze”(1991). To nospēlēja Džīna Deivisa (Geena Davis), un tas bijis vissāpīgākais lēmums visā viņas karjeras laikā.

Savu atklājēju vārdā nosauktais Epstaina-Bāras vīruss (EBV), ko sauc arī par cilvēka herpes vīrusu 4 (HHV-4), ir viens no astoņiem zināmajiem herpes vīrusu grupā.

Tas ir viens no visbiežāk sastopamajiem cilvēku vīrusiem – apmēram 90 % pieaugušo ir tā nēsātāji.

Tas var būt cilvēkiem neaktīvā formā, tomēr apmēram pusei vīruss attīstās par infekciozo mononukleozi jeb dziedzeru drudzi, izraisot simptomus kā limfmezglu palielināšanās, sāpes kaklā, drudzis, ādas izsitumi. Kā sekas parasti rodas hronisks noguruma sindroms, depresija, galvassāpes, miega traucējumi.

“No šīs slimības nekad nevar tikt vaļā, un tā patiesībā izsūc no tevis dzīvību,” saka Šēra.

Cīņa mūža garumā

Kaut arī EBV ir ļoti izplatīts, cilvēki ir maz informēti par to, un daudzi domā, ka noguruma sindroms pēc akūtā vīrusa ir psihosomatiskas dabas saslimšana. “Pēc manas pieredzes tā bija īsta fiziska slimība, un tā tiešām padara arī depresīvu. Mans Dievs, tas bija ļoti smagi!” atceras Šēra. “Galu galā es devos pie homeopāta, kurš izmantoja arī Rietumu medicīnas sniegtās iespējas. Nebiju spējīga strādāt gandrīz trīs gadus. Biju saķērusi pneimoniju un nepārtraukti jutos slima.

Saaukstēšanās ievilkās, līdz tas izvērtās bronhītā. Beigās dabūju pneimoniju. Biju tiešām, tiešām ļoti slima un tad devos pie tā ārsta.”

Šēra atzīst, ka, līdzīgi daudziem citiem cilvēkiem, kam ir šis vīruss, viņa sākotnējos simptomus nav uztvērusi nopietni un devusies uz darbu arī tad, kad nav jutusies vesela. “Es gandrīz visu savu mūžu esmu strādājusi,” Šēra saka.

Sliktākais, ka cilvēks ar EBV nav pilnībā izārstējams, vīruss paliek ķermenī uz mūžu un var ik pa laikam no jauna aktivizēties.

Šēra to piedzīvoja 2008. gada septembrī, kad nepilna mēneša laikā slimības uzliesmojuma dēļ viņai Lasvegasā nācās atcelt sešus koncertus. “Jutos slima jau ilgāku laiku un tad devos ārstēties uz Vāciju. Ārzemēs ir tādas lietas, ko mēs nekad pat sapnī neesam redzējuši,” stāstīja Šēra, sīkāk gan nepaskaidrojot, ko nozīmē vācu “brīnumzāles”.

2014. gada novembrī Šēra atkal izplatīja paziņojumu, ka atceļ tūrē Dressed To Kill plānotos koncertus Ziemeļamerikā līdz pat 2015. gada februārim un ka viņai nepieciešams laiks, lai atveseļotos pēc vīrusa uzliesmojuma, kas viņu bija skāris septembrī. “Esmu galīgi satriekta,” popzvaigzne atzinās. “Nekas tāds iepriekš ar mani nav gadījies. Nespēju vien atvainoties visiem faniem, kas bija nopirkuši biļetes. Esmu tik lepna par šo šovu. Tas man ir visu laiku labākais!”

2020. gads sācies smagi

Sadzīvot ar EBV ir ļoti smags uzdevums, jo šo vīrusu saista ar pastiprinātu risku saslimt ar vēzi, autoimūnām slimībām un piedzīvot citas saslimšanas. Arī Šērai, ņemot vērā viņas noslogoto ikdienu, imunitāte, visticamāk, ir novājināta.

Šā gada februārī beidzamās koncerttūres laikā viņai nācās pārcelt četrus koncertus pēc kārtas, kas bija paredzēti Lasvegasā. Šoreiz viņa bija saķērusi akūtu augšējo elpceļu infekciju.

“Esmu satriekta, ka man jāatceļ šis koncerts, ES IENĪSTU KONCERTU ATCELŠANU & RETI TO DARU, ŅEMOT VĒRĀ, CIK DAUDZOS GADA LAIKĀ PIEDALOS,” Šēra žēlojās Tviterī. “Daži cilvēki man apkārt bija slimi, un tagad ES ESMU TIK SLIMA, kāda neesmu bijusi ILGU laiku.” Dziedātāja precizēja, ka viņas personīgais ārsts, kuram tā uzticas, atzinis šo infekciju par smagu, kas prasīs laiku, lai to uzveiktu.

Taču, ja neveicas, tad neveicas! Nepagāja ne mēnesis, un Šērai nācās pievienoties izklaides māksliniekiem, kas pārcēluši uz vēlāku laiku savus pasākumus jaunā korona vīrusa dēļ. “Esmu dziļi nelaimīga, taču manu fanu un manas tūres darbinieku veselība ir pirmajā vietā,” Šēra paziņoja. “Šie koncerti ir patiešām īpaši, bet nekas nav svarīgāks par ikviena drošību. Priecāšos visus redzēt, kad mēs būsim atpakaļ uz ceļa!”

Šēra ir popzvaigzne jau sesto gadu desmitu, un, kaut arī viņas slimība reizēm iejaucas karjeras plānos, viņa nedomā padoties.

Vienā no beidzamajiem koncertiem Šēra uzrunāja desmitiem tūkstošu lielo auditoriju: “Man ir 73 gadi. Ko jūsu vecmāmiņa dara šonakt?”

Viņa pati – ar apskaužami slaidām, garām kājām savos krāšņajos kostīmos un parūkās – gan izskatās nenosakāma vecuma. Kā vienmēr. “Es darīšu to, ko varu, līdz nevarēšu,” ir viņas moto.