Vai prātīgi atstāt mantojumu cilvēkam, kas dzīvo ārzemēs

"Esmu stipri gados un vēlos savu nekustamo īpašumu testamentā novēlēt tuviniekam ārzemēs (ne Eiropā, bet Kanādā), kurš ir Latvijas pilsonis. Cik ļoti es sarežģītu tā cilvēka dzīvi, kuram testamentā novēlētu īpašumu? Kas man būtu jāzina, kādi jāsper pirmie soļi – kurās iestādēs jāvēršas, lai sakārtotu īpašumtiesības un viss būtu pareizi?" jautā žurnāla "Likums un Taisnība" lasītāja Daina.

Atbild Romualds Laizāns, zvērināts notārs Rēzeknē.

Nav izšķiroši, vai runa ir par mantošanu Eiropā vai citur. Pēc pašlaik pastāvošajiem likumiem, nekustamo īpašumu Latvijā var mantot jebkuras valsts pilsonis. Pašlaik arī vairs nepastāv ierobežojums mantiniekam, kurš nav Latvijas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, paturēt īpašumu atšķirībā no tā, kā bija agrāk, kad bija prasība noteikti to atsavināt (pārdot, dāvināt vai tamlīdzīgi) divu gadu laikā tālāk. Respektīvi – tagad mantinieks to var paturēt savā īpašumā neatkarīgi no pilsonības.

Var rīkoties attālināti

Latvijas notariāts ir pirmais un pašlaik vienīgais Eiropā, kas piedāvā personas gribas izteikuma dokumenta, tostarp mantošanas iesnieguma, apliecināšanu attālināti caur Latvijas zvērinātu notāru klientu portāla nodrošināto videokonferences iespēju, ja vien mantiniekam ir derīgs Latvijas eParaksts.

Mantinieks, ar noteiktiem autorizācijas rīkiem pieslēdzoties portālam latvijasnotars.lv, var elektroniski pieteikt vizīti notāram, lai noteiktajā laikā apliecinātu viņa gribas izteikumu mantojuma pieņemšanai un izteiktu lūgumus procesa turpmākai virzībai. Šādi mantiniekam pašlaik ir nodrošināta iespēja attālināti nokārtot mantojuma lietu, nemaz neizbraucot no Kanādas.

Ja mantiniekam nav eParaksta, tad ar vienu braucienu uz Latviju no Kanādas varētu būt gana, lai sāktu mantojuma lietu, jo pēc mantinieka lūguma zvērināts notārs to var pabeigt arī bez viņa klātbūtnes, elektroniski iesniedzot zemesgrāmatā nostiprinājuma lūgumu mantinieka īpašuma tiesību nostiprināšanai uz mantoto nekustamo īpašumu. Mantojuma apliecības un zemesgrāmatas apliecības oriģināli papīra formā, ja mantiniekam tie nepieciešami, var tikt nosūtīti pa pastu.

Kas rūpēsies par īpašumu?

Taču vēršu uzmanību uz to, ka mantojuma kārtošana ir viena daļa, un tā nepavisam nav sarežģītākā. Cits un vēl būtiskāks jautājums ir mantotā īpašuma apsaimniekošana, ja vien nav nodoma to uzreiz atsavināt tālāk. Jādomā, ka cilvēkam, kurš dzīvo Kanādā, būs nepieciešams pilnvarnieks Latvijā, kuram uzticēt īpašuma turpmāku pārvaldīšanu. Arī pilnvaru var noformēt gan klātienē pie notāra, gan attālināti videokonferences režīmā.

Ieteicams pirms šāda lēmuma pieņemšanas to visu izrunāt ar iecerēto mantinieku. Varbūt viņš vai viņa nemaz nevēlas būt šā dzīvokļa vai mājas īpašnieks/īpašniece?

Jebkurā gadījumā testamentu noteikti vajadzētu sastādīt pie zvērināta notāra, turklāt jautāt viņam par iespēju iecelt testamenta izpildītāju. Tas būs cilvēks, kurš pēc jūsu uzdevuma parūpēsies, lai mantinieks Kanādā noteikti saņemtu ziņas par to, ka ir atklājies mantojums, un sekos līdzi testamenta izpildei. Šis cilvēks var būt jebkura jūsu uzticības persona – arī ārpus ģimenes.

Bez zemesgrāmatas būs sarežģīti

Tomēr mani uzmanīgu dara frāze jautājumā, “kurās iestādēs jāvēršas, lai sakārtotu īpašumtiesības”. Ja jūsu īpašumam nav nokārtota zemesgrāmata un jūs to neizdarīsiet, tad tas gan mantiniekam sagādās lielu izaicinājumu – sameklēt visus nepieciešamos jūsu īpašumtiesības pierādošos dokumentus, kuri var būt nozuduši vai nav nokārtoti. Ir risks, ka tādā gadījumā nekustamā īpašuma mantošana būs pārāk sarežģīts, laikietilpīgs un dārgs process, un mantinieks tam var atmest ar roku.

Ja jūsu īpašumtiesības uz īpašumu tiešām nav sakārtotas un nav nostiprinātas zemesgrāmatā, tad ieteicams nekavēties un vērsties pie zvērināta notāra ar visiem jūsu rīcībā esošajiem dokumentiem. Notārs, izvērtējot konkrēto situāciju, izstāstīs visu, ko nepieciešams darīt.