Neveiksmīgs kritiens, kas var izmainīt dzīvi – kā rīkoties, ja bērnam lauzts atslēgkauls0

Ieva Apiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Neveiksmīgs kritiens uz izstieptas rokas vai pleca, un bērns vairs nevar pakustināt plecu, pacelt roku, plecs priekšpusē sāp un ir pietūcis – tās ir atslēgkaula lūzuma pazīmes, tāpēc steigšus jādodas pie bērnu ķirurga. Par laimi, bērniem lūzumi sadzīst ātrāk un vieglāk, pat ja tas ir atslēgkaula lūzums.

Nevis ģipsis, bet pārsējs

Ja visas pazīmes un arī rentgens rāda, ka bērnam lauzts atslēgkauls, to gandrīz vienmēr ārstē konservatīvi, skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs Jānis Upenieks.

Tas nozīmē – bez operācijas, tikai imobilizējot jeb padarot nekustīgu slimo ekstremitāti ar marles pārsēju, ko ārsts slimnīcā izgatavo katram individuāli. Roku, saliektu elkonī 90 grādos, ar pārsēju piesien pie ķermeņa tā, lai ārā paliktu tikai plauksta, bet plecs, augšdelms un apakšdelms būtu nofiksēti.

Ja lūzumam ir pamīšus nobīdīti kaula gali, ķirurgs pārsēju uzliek kā astoņnieku pāri pleciem – tas atvelk plecus atpakaļ, un lauztie kauli labāk nostājas savā vietā.

Starp citu, pat ja bērnam atslēgkauls bijis saslējies kā jumtiņš, ar laiku tas pats iztaisnosies. Turklāt – kur pieaugušajam būtu vajadzīga operācija, bērnam pietiek uzlikt pārsēju. Tiesa, šāda dabiska kaulu atjaunošanās iespējama līdz 12–13 gadu vecumam.

Pēc pārsēja uzlikšanas nekustīgā roka arī sāpēs mazāk, tāpēc pretsāpju un pretiekaisuma zāles (mazākajiem tās var dot sīrupa veidā) nez vai būs vajadzīgas ilgāk par pāris dienām.

Skolas vecuma bērnam lūzums šādi dzīs aptuveni mēnesi, viņam nav atļautas fiziskās aktivitātes, taču galvu gan drīkst un pat vajag nodarbināt, tas ir – mācīties. Atkarībā no vecuma un lūzuma veida pārsējs būs jānēsā no desmit dienām līdz diviem mēnešiem.

Ilgi neturas

Ļoti kustīgiem žiperiem jau pēc kādas nedēļas pārsējs mēdz kļūt vaļīgs un slīdēt nost. Ko darīt? Tad pārsējs jāmaina. Bērns jāaizved pie ārsta, kurš uzmanīgi noņems vaļīgo pārsēju un uzliks no jauna.

Vecāki arī paši uzmanīgi var noņemt marles pārsēju, lai varētu bērnu nomazgāt dušā, pēc tam rūpīgi nosusināt viņa ādu un tad jau uzlikt gatavu ortozi ar velcro aizdari (tādu var noņemt un uzlikt atkārtoti). Gatavie izstrādājumi nopērkami aptiekās un tehnisko palīglīdzekļu veikalos.

Pirms marles pārsēja vai gatavā pārsēja uzlikšanas vēlams ādu apstrādāt ar talka pūderi un starp ķermeni un pārsēju ielikt mīkstas vates starplikas, lai neveidotos izsutumi un noberzumi.

Kā atgūt pleca kustīgumu

Aptuveni pēc mēneša bērnam atkal jāierodas pie ķirurga un jāveic pleca rentgens. Ja rentgenuzņēmumā būs redzams, ka kauls ir stabili saķēries (faktiski – sadzijis), fiksācija rokai vairs nav nepieciešama, un bērnu bez pārsēja drīkst laist mājās.

Tālāk seko svarīgākais darbiņš – apgūt rokas kustības un pierast pie dzīves bez pārsēja. Piemēram, mājās vēlams ieiet siltā vannā un mazgājoties sūkli turēt slimajā rokā. Ar šādu vienkāršu paņēmienu var ļoti labi izstrādāt kustības. Ja pēc vairākām nedēļām tomēr nav izdevies atgūt tādu pašu kustīgumu kā veselajai rokai, jālūdz fizioterapeitam ierādīt vingrinājumus, kas palīdzēs atjaunot kustību.

Kad tomēr jāoperē

Atslēgkaula lūzuma gadījumā bērniem ļoti reti nepieciešama operācija. Tomēr, ja bijis vaļējs lūzums, kad kaula gals izdūries cauri ādai, ja zem atslēgkaula esošo asinsvadu un nervu pinuma ievainojuma dēļ ir traucēta jušana un asinsrite, ja gūts iekšējo orgānu ievainojums, piemēram, atslēgkaulam ieduroties plaušā, ķirurģiska iejaukšanās ir vajadzīga.

Operācijas laikā ķirurgs atslēgkaulā var ielikt stienīti, uz kura it kā uzver abus kaula galus, sasaistot tos kopā. Tad arī parasti nepieciešama rokas imobilizācija – fiksēšana nekustīgā stāvoklī. Otrs variants – kaula fiksācija ar plāksni un saskrūvēšana ar skrūvītēm, tā atslēgkaulu padarot nekustīgu; šo metodi gan parasti izmanto pieaugušajiem. Šādā gadījumā kauls vairs nevar nobīdīties, tāpēc var iztikt bez imobilizācijas un sākt agrīnu rehabilitāciju pie fizioterapeita.

Operācijas brūce reizi dienā vai pārdienās jāpārsien. Ja veidojas apsārtums vai parādās izdalījumi, kas raisa bažas par infekciju brūcē, nekavējoties jāsazinās ar ārstējošo ārstu vai ģimenes ārstu. Brīvdienās vai svētku dienās ar šādu problēmu jāvēršas pēc palīdzības tuvākajā slimnīcas uzņemšanas nodaļā, kas sniedz neatliekamu palīdzību.

9–12 mēnešus pēc operācijas, kuras laikā tika ielikts stienītis vai plāksnīte ar skrūvēm, šie dzelzīši jāizņem. Bērniem parasti implantus neatstāj (pierādīts – kaut kad vēlāk organismā iekļuvušie mikrobi aizceļo līdz svešķermenim un izraisa tur iekaisumu). Šo procedūru var veikt pat dienas stacionārā.

UZZIŅA

Dzīšanas ilgums atkarīgs arī no tā, cik liela ir nobīde starp kaulu fragmentiem un no organisma vispārējā stāvokļa.