“Lietotas vistas nepērk!” 5 padomi vistu izvēlē0

Vēlos pa vasaru paturēt vistiņas. Cik vecus cālīšus drošāk ņemt un kā barot? Kuras šķirnes labāk der gaļai, kuras – olām? Baiba Mālpilī

Pērk pusaudžus

Iesācējam putnkopībā vislabāk ņemt 3,5 mēnešus vecus jaunputnus. No šādām vistiņām jau pēc mēneša var sagaidīt oliņas (sāk dēt 5–6 mēnešu vecumā).

Diennakti vecus cālīšus, kādus arī piedāvā audzētāji, nav vērts tagad pirkt, ja vistas plāno turēt tikai līdz rudenim. Šie cālīši nepagūs izaugt, un vasaras beigās vēl nebūs ne īsti gaļas, ne olu. Turklāt cāļu mazuļu kopšana ir gana sarežģīta. Jārēķinās ar dārga aprīkojuma iegādi (siltumam, gaismai, speciāla barošana, droša mītne u.c.), turklāt var būt liels putnu atbirums.

Pērkot jaunputnus, ir labi, ja tie būtu vakcinēti, kas pasargātu no vairākām bīstamām putnu slimībām, taču var iztikt arī bez tā.

Iegādātos jaunputnus divas nedēļas tur karantīnā un bieži vēro to veselību. To dara arī tad, ja mājās citu vistu nav. Ja vista sāk šķaudīt, tai ir asiņaini izkārnījumi, tā tup, neēd vai ir pamanītas citas pazīmes, kas liek domāt, ka vista ir slima, steigšus jāziņo veterinārārstam, jo putniem slimību norise mēdz būt ļoti strauja un tie var aiziet bojā.

Jārēķinās, ka mājvietas maiņa putniem ir liels stress, kas var vājināt imunitāti.

Izvēlas lietojumu

Ja vistas plānots turēt tikai līdz rudenim, kāda pēdējā laikā ir populāra metode (aizbraucot no vasarnīcas, tās nokauj un gaļu saliek saldētavā), tad nav vērts izvēlēties šķirnes vistas. Tās gan ir dažādas un skaistas, taču dārgas, turklāt šie putni lielākoties paredzēti ciltsdarba turpināšanai un ilgākai dzīvei. Turklāt tām mēdz būt specifiskas prasības.

Vienas vasaras projekts būtu dažādi krustojumi (krosi). Visizdevīgāk ņemt tādus putnus, kas paredzēti gan olām, gan gaļai, piemēram, White Leghorn Dominant P109 jaunputnus. Skaisti zilganpelēkas un ražīgas ir Dominant Lavender.

Jau līdz vasaras beigām tās būs sevi atpelnījušas olās vien. Šīs vistiņas labi dētu vairākus gadus. Ja tām izlemts saglabāt dzīvību ilgāk un tiek atrasta vieta ziemošanai, jārēķinās, ka vairākus gadus dējusī vista gaļai neder, varbūt vienīgi buljonam.

Ja prioritāte ir pašaudzēta gaļa, labāk izvēlēties kādu no broileriem. Piemēram, krosiem Cobb 500 būs izcilas filejas. Turklāt no cāļa vecuma līdz kaušanas gatavībai tas izaug 2,5 mēnešos (audzētavās kauj pēc 56. dienas).

Taču jārēķinās, ka šie putni ļoti daudz ēd, jo strauji aug. Tiem vajadzīga kombinētā lopbarība, tautā sauktais kombikorms, jo ar graudiem tos nevar nobarot.

Diemžēl šie putni nav nekādi skaistuļi, jo tiem mēdz būt locītavu problēmas, filejas daļa staigājot mēdz sisties pret zemi, un putnam būs zilumi.

Gaļai piemērots broileru kross ir arī Ross 308. Šie putni aug mazliet lēnāk par Cobb 500, turklāt gaļa tiem veidojas vienmērīgāk, ķermenis izskatās harmoniskāks. Šie putni arī ir mazāk rijīgi.

Broilercāļu vistiņas nav vērts paturēt olu dēšanai.

Pēc iepriekšēja pasūtījuma vai braucot pa izziņotu maršrutu, audzētāji broileru un citu putnu cālīšus un jaunputnus mēdz pievest klāt.

Pašu patēriņam putnus drīkst turēt un kaut mājās, bet pārdot – ne.

Vistas mūžs var būt aptuveni astoņi gadi. Dēšanai produktīvākie ir pirmie divi gadi.

Baro pilnvērtīgi

Lai no vistām būtu cerētais ieguvums, tās baro ar putniem paredzēto barību, tā saukto kombikormu. Tas paredzēts dažādu vecumu posmiem.

Daudzi vēlas turēt vistas, lai pašiem būtu bioloģiski tīras olas un gaļa. Tad var iegādāties bioloģiskajai putnkopībai paredzēto gatavo barību.

Ja putnus baros tikai ar graudiem, tiem radīsies trūkumi. Iesācējs putnkopībā nepratīs nodrošināt vistām pilnvērtīgu barību. Protams, ja vistas staigā brīvā dabā, tās dažādo ēdienkarti pēc savas patikas. Taču brīvā savvaļas dzīvē vistas apdraud dažādi plēsēji. Turklāt pavasaros tās jātur sprostos tik un tā, lai izvairītos no putnu gripas uzliesmojuma.

Vistas ir visēdājas, tām garšo gan zāle, gan virtuves pārpalikumi (mizas, maizes garozas, vakardienas zupa u.tml.) un pat gaļa. Protams, tie nedrīkst būt sabojājušies. Taču kā pamatbarībai tomēr jābūt kombikormam.

Ievēro higiēnu

Viens no lielākajiem riskiem vistām ir pelējums. Tas nedrīkst būt ne putnu mītnē, ne barībā. Piemēram, dažkārt vistu turētāji grēko, izbarojot pelējušo maizi. Putniem tas ir bīstami, jo pelējuma sporas iekļūst plaušās, izraisot slimības.

Gremošanas procesam noteikti vajadzīga grants un sīki akmentiņi, tiem vienmēr jābūt aplokā.

Vecus un sabojājušos produktus var likt kompostā, nevis izbarot vistām.

Vistām svarīgi, lai barība un dzirdināmais ūdens ir tīrs un svaigs. Ja izmanto siles un bļodas, tās vienmēr ir piešmurgātas. Taču higiēnas prasības svarīgas arī vistkopībā. Putni ap bļodu sataisa dubļus un tad ar šādām netīrumiem aplipušām kājām piecūko ligzdu un nosmērē olas. Vispiemērotākās ir dažādas speciāli putnu barošanai paredzētās ietaises. Tajos putniem vienmēr būs tīrs ūdens un sausi, tīri graudi, kombinētās lopbarības granulas. Lētākie dzirdināšanas un barošanas trauki maksā dažus eiro. Tie ir no izturīgas plastmasas, kas kalpo ilgi un lietojami gan āra aplokā, gan telpās.

Vistu turēšanai paredzētās preces izdevīgi pasūtīt specializētajos veikalos internetā: (www.inkubatori.lv, www.nasco-latvija.lv, www.Agroshop.lv).

Mītne svarīga

Taču, pirms ņem putnus, kolekcionārs iesaka sagatavot pienācīgu novietni. Galvenais – tai jābūt drošai. Vistiņas iekāro arī dažādi plēsēji. Pret lapsām, suņiem un citiem lielākiem kārumniekiem gatavo izturīgu metāla sieta aploku.

Vēlamais sieta acu izmērs ir 1 x 1 cm. Tas pasargās arī no sīkākiem, bet nāvīgiem plēsējiem (caunas, sermuļi, seski). Siets ir dārgs, tāpēc putnkopji aplokus parasti izgatavo no dārza nožogošanai paredzētā sieta ar 3 x 3 cm izmēra acīm.

Žogu pērk par pusmetru garāku, nekā plānota siena. Tas tāpēc, ka ap 50 cm sieta jāierok zemē, lai pasargātu putnus no zvēriem, kas ir labi racēji. Piemēram, sietu pērk divus metrus augstu.

Tad arī cilvēks varēs ieiet aplokā, kad vajadzēs to tīrīt. Vistas nav kāras uz lidošanu, un tām pietiktu pat metru augsts voljers, taču kopējam tas būtu sarežģīti.

Arī jumtam vajadzīgs pārsegs – gan tādēļ, lai kāda vista neizlidotu pāri (risks pašai un dārziņam), gan tādēļ, lai neuzbruktu vanagi. Arī žagatas un vārnas ir bīstamas, jo zog gan olas, gan cāļus.

Jumts vajadzīgs arī tādēļ, lai izvairītos no kontakta ar savvaļas putniem (tie var pārnēsāt slimību ierosinātājus).

Jumtam mēdz izmantot tā sauktos zvejas tīklus, taču par vislabāko materiālu kolekcionārs uzskata polikarbonāta loksnes, sevišķi izdevīgas ir 2 x 1 m loksnes par aptuveni sešiem eiro gabalā.

NOT ad-places-scripts.mobile-laukos-kvadrats6

Tās droši sargā gan no plēsējiem, gan lietus. Aploks visu gadu būs sauss arī lietus laikā. Tas vistām svarīgi arī tādēļ, lai varētu pērties smilšu vannās un atbrīvot spalvas no parazītiem.

Arī mītnes namiņam jābūt tik drošam, lai tajā nevarētu ielavīties pat žurka. Labākie pakaiši ir salmi, kūdra vai zāģskaidas.

Šis materiāls ir vērtīgs mēslojums – to var kompostēt, gatavot raudzekļus vai iestrādāt augsnē un tā iegūt papildu labumu no putniem, pat ja tos tur tikai dažus mēnešus.

Vistu kūtiņai nav jābūt apkurināmai vai siltinātai, bet sausai, ar labu ventilāciju un bez caurvēja.

Putnu mītni gatavo vismaz tik lielu, lai 2–3 vistām būtu viens kvadrātmetrs telpas.

PADOMS

Nolietotās vistas nepērk

Dažkārt par lētu naudu tiek piedāvātas tā sauktās plikās vistas. Tās ir pieaugušas vistas, kuras savu maksimumu olu jau izdējušas putnu fermā.

Saimniekiem izdevīgāk šīs nolietotās vistas pārdot, kad ņem jauno vistu maiņu, jo iznīcināšana maksā dārgāk.

Tādas vistas gan nevajadzētu pirkt, jo tās nav pielāgotas dzīvei ārpus sprosta, neko nesaprot no pasaules. Tām bieži vien ir sabojātas aknas un īss mūžs.

NOT ad-places-scripts.mobile-laukos-kvadrats7

Turklāt šīs vistas var ievazāt slimības, kas bīstami, ja mājās jau ir vistiņas.

UZZIŅA

Par vistu audzēšanu daudz informācijas var uzzināt interneta vietnēs. Amatieriem un putnu kolekcionāriem populāras ir putnu draugu kopas, piemēram, Facebook, kur biedri dalās pieredzē un kopīgi meklē atbildes uz dažādiem jautājumiem.

Konsultējis putnu audzētājs un kolekcionārs Didzis Dreimanis, z/s “Silavas” Remtes pagastā