Pavļuts: “Jautājums par Mārtiņu Bondaru ir izdiskutēts, viedokļi bija atšķirīgi!”0

Partiju apvienības “Attīstībai/Par!” valdē tika izdiskutēts partijas “Kustība “Par!”” (“Par!”) aicinājums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram (AP) atkāpties no amata, tāpēc šis jautājums vērtējams kā izskatīts, izriet no “Par!” priekšsēdētāja Daniela Pavļuta paustā aģentūrai LETA.

Vaicāts, vai “Par!” kaut ko tālāk darīs pēc tam, kad tās ierosinājums Bondaram atkāpties no komisijas vadības nav saņēmis “Attīstībai/Par!” valdes akceptu, Pavļuts skaidroja, jautājumus par amatpersonu iecelšanu vai atsaukšanu apvienība lemj pēc vienprātības principa, līdz ar ko pašlaik šis jautājums ir izdiskutēts un izskatīts.

Politiķis atgādināja, ka “Par!” rosināja “Attīstībai/Par!” valdē diskutēt par partijas aicinājumu Bondaram atkāpties no amata.

“Šis jautājums tika izdiskutēts, apvienības dalībpartiju viedokļi bija atšķirīgi un lēmums par apvienības aicinājumu Bondaram atkāpties netika pieņemts,” norāda Pavļuts.

Kā ziņots, “Attīstībai/Par!” valde apsprieda “Par!” aicinājumu Bondaram atkāpties no Budžeta komisijas vadītāja amata, nolemjot komisijas vadības maiņu nerosināt, aģentūru LETA informēja politiskajā spēkā.

“Attīstībai/Par!” valdes locekļu viedokļi par vēlamo tālāko rīcību šajā situācijā atšķīrās, un neviens no viedokļiem neguva partiju apvienības Statūtos noteikto divu trešdaļu vairākumu. Līdz ar to tās valde nerosinās izmaiņas Budžeta komisijas vadībā.

Bondars aģentūrai LETA atzina, ka priecājas par dažādajiem viedokļiem partiju apvienībā, vienlaikus uzsverot, ka arī viņam pašam ir viedoklis, kā būtu jārīkojas šajā situācijā. Bondars pašlaik neplāno mainīt savu sākotnējo pozīciju un turpinās vadīt Budžeta komisiju.

LETA jau vēstīja, ka ir stājies spēkā spriedums par 15 miljonu eiro solidāru piedziņu no “Latvijas krājbankas” bijušajiem valdes locekļiem, kuru vidū ir arī Bondars.

Bondars par savu turpmāko rīcību saistībā ar viņam nelabvēlīgo spriedumu “KPMG Baltics” prasībā pret “Latvijas krājbankas” bijušo valdi solīja lemt pēc iepazīšanās ar Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departamenta lēmumu, tomēr parlamentārietis neizslēdza iespēju saistībā ar šo gadījumu vērsties Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā.