CSP: Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā mēneša laikā nemainījās
2020. gada aprīlī, salīdzinot ar martu, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā nemainījās, un tas ir nemainīgs otro mēnesi pēc kārtas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,3%, bet eksportētajai produkcijai palielinājās par 0,2%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis pieauga par 0,6%, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm saruka par 0,2%.
Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, kā arī koksnes koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles. Cenu paaugstinošā ietekme bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, atsevišķu pārtikas produktu ražošanā, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.
Attēls: Centrālā statistikas pārvalde
"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš mudina aplūkot datus gada, nevis mēneša griezumā. 2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir samazinājies par 2,1%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis ir samazinājies par 2,6%, eksportētajai produkcijai par– 1,7%. Eksportam uz eiro zonas valstīm cenas samazinājušās par 1,8%, eksportam uz ārpus eiro zonas valstīm par – 1,5 %.
"Tur ir dažādi iemesli. Eksporta cenas šobrīd gada griezumā pret pērno aprīli ir mīnus 1,7%, bet tās gandrīz nav mainījušās no pagājušā gada jūnija. Un kas tad notika... Pagājušā gada pirmajā pusē ievērojami kritās koksnes cena. Tas ir viens no lielajiem eksporta produktiem, kuram cenas mēdz stipri svārstīties, pat par desmitiem procentu. Koksnei kritums turpinās, bet kaut kas cits kļūst dārgāks. Statistiķi raksta, ka pārtiku ir ietekmējis virzienā uz augšu. Jā, tas nepārsteidz, zinot, kāds bija pārtikas pirkšanas bums pirms kāda laika pasaulē.
Savukārt iekšējā tirgū cenas krītas galvenokārt tāpēc, ka lētāka kļūst enerģija, galvenokārt tā enerģija, ko mēs patērējam mājās un ko arī patērē rūpnīcās citos uzņēmumos. Tātad centralizēti ražotais siltums, arī elektrība...
Šie produkti gada laikā kļuvuši ievērojami lētāki, pateicoties gan tirgus liberalizācijai Latvijā, gan tam, ka pasaules tirgū energoresursi šajā laikā ir kļuvuši ievērojami lētāki," stāstīja Strautiņš.
Attēls: Centrālā statistikas pārvalde
Šogad informāciju par ražotāju cenām rūpniecībā sniedz vairāk nekā 600 uzņēmumu, kuri indeksa aprēķiniem katru mēnesi CSP paziņo ap 2,4 tūkstošiem cenu, no tām 1,3 tūkstošus par vietējā tirgū un 1,1 tūkstoti par eksporta tirgos realizēto produkciju un rūpnieciskajiem pakalpojumiem.
Pārskatu par ražotāju cenām rūpniecībā aprīlī iesniedza 99,1% uzņēmumu. Kopējais datu imputāciju skaits salīdzinājumā ar martu ir palielinājies par 1%, un tas būtiski neatšķiras no iepriekšējiem periodiem. Tādējādi kopējais ražotāju cenu indekss rūpniecībā atbilst kvalitātes prasībām un ir uzskatāms par ticamu.