Atkopsies vai nonāks sprukās? Krievijas plāni par krīzes pārvarēšanu liek uzdot jautājumus

25. maijā Krievijas valdība prezentē ekonomikas atjaunošanas plānu pēc pandēmijas. Atkopšanās ceļš būs garš, bet panākumi nav garantēti. Lai izdotos apturēt kritumu, varai nākas riskēt – atcelt ierobežojošos pasākumus, kuri ietekmēja ekonomiku, brīdī, kad epidēmija vēl nav apturēta. Medijs “Meduza” analizē, kāpēc Krievijas plāni var arī neizdoties.

Medijs vēstī, ka visvairāk krīze skars reģionu budžetus. Tiem varētu palīdzēt federālais centrs, taču valdība sola pārāk maz un neizrāda gatavību atvadīties no savām rezervēm, tāpēc reģioni šobrīd cenšas atcelt ierobežojumus pēc iespējas ātrāk. Vara prognozē, ka pilnībā ierobežojumi varētu tikt atcelti ap augustu vai septembri, taču ekonomikas atkopšanās tiek gaidīta vien 2021. gadā. Tā rezultātā naudas trūkumu var nākties risināt, vai nu griežot un ietaupot vai tērējot federālās rezerves. Bet varbūt abus kopā, vēstī “Meduza”.

Kāpēc Krievija tik ātri atceļ ierobežojumus?

Portāls vēstī: spriežot pēc iedzīvotāju mobilitātes rādītājiem (kompānijas “Apple” dati), maijā Krievija iekļaujas to valstu kategorijā, kurās ir samērā viegli ierobežojošie pasākumi. Lielākā daļa šīs kategorijas valstu jau ir tikušas pāri epidēmijas kulminācijai, bet, piemēram, ASV, Kanāda, Lielbritānija, Ukraina un Krievija maijā tikai sāk sasniegt līknes augšgalu, bet jau sākušas mīkstināt ierobežojumus. Tikmēr, kā zināms, Zviedrija vispār neieviesa sevišķi stingrus ierobežojumus.

Krievijā tik stingras karantīnas nebija vispār, ja salīdzina ar dažām citām Eiropas valstīm, kas dažu nedēļu laikā spēja efektīvi savaldīt epidēmiju. Šādos apstākļos ierobežojumu atcelšanas risks ir acīmredzams: pārsteidzīga karantīnas atcelšana var beigties ar smagu otro epidēmijas vilni, ko būs grūti savaldīt bez jaunu ierobežojumu ieviešanas. Lai turpinātu šos ierobežojumus vēl vairākas nedēļas un atbrīvoties no otrā viļņa riskiem, nākas organizēt smagāk cietušo ekonomisko nozaru atbalstu, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem un reģionālajiem budžetiem tādos apmēros, kādus federālā vara nevar nodrošināt, raksta “Meduza”.

Lai palielinātu atbalsta apjomus, varai vajadzētu principiāli izmainīt budžeta politiku un atcelt ierobežojumus, kas skar rezervju tērēšanu, pārliecināti ir ekonomisti. Taču valdība pagaidām neesot gatava pieķerties šīm rezervēm, jo tās būs vajadzīgas, lai pēc krīzes palaistu nacionālos projektus.

Ko prognozē Krievijas valdība?

21. maijā Krievijas Ekonomikas attīstības ministrija nāca klajā ar pirmajām prognozēm kopš epidēmijas sākšanās. Ministrs Maksims Rešetņikovs vienlaikus norādīja, ka tā nav galējā prognoze, jo vasaras beigās plānotas korekcijas, kuras tiks ieviestas, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju. Pagaidām izeju no krīzes valdība redz tā:

• Ierobežojumi lielākajā daļā reģionu tiks pilnībā atcelti augustā vai septembrī. Paliks spēkā tikai ierobežojumi attiecībā uz masu pulcēšanos un līdzīgi noteikumi par sociālo distancēšanos, kamēr nebūs pieejama efektīva vakcīna;
• Otrajā ceturksnī Krievijas ekonomika nokritīs par 9,5, bet visa gada laikā par 5,5%. Iedzīvotāju ienākumi kritīs par 3,8% , bet visvairāk no ienākumu samazināšanās cietīs uzņēmēji;
• Bezdarbs 2020. gadā sasniegs 5,7%, kas veidos vien nelielu pieaugumu, salīdzinot ar 2019. gada zemāko bezdarba līmeņa rādītāju – 4,6%.
• Naftas cenas vēl trīs gadus nepārsniegs 42,4 dolāru par barelu atzīmi, pie kuras federālais budžets var būt bez deficīta. Tas nozīmē, ka valdībai vēl ilgi nāksies tērēt naudu no rezervēm, lai kompensētu ienākumu kritumu no naftas.
• Dolāra kurss nemainīsies līdz pat 2023. gadam, svārstoties robežās no 72 līdz 75 rubļiem pret vienu ASV dolāru. Šajā sakarā nevajadzētu gaidīt inflācijas kāpumu: cenu pieaugums stabilizēsies ap 4% līmenī gadā, kas atbilst par inflāciju atbildīgās Krievijas Centrālās bankas plāniem.

Ja Ekonomikas attīstības ministrijas prognoze šim gadam un ekonomikas atjaunošanās tempiem sakrīt ar ekonomistu viedokli, tad tālāk sākas viedokļu dalīšanās. Ierēdņi uzskata, ka atveseļošanās nebūs ātra, proti, izaugsme atsāksies tikai 2021. gada vidū, bet pēc tam izaugsmes tempi pārsniegs pirmskrīzes līmeni: jau 2021. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 2,8%, bet 2022. gadā par vairāk nekā trim procentiem. Ekonomisti un starptautiskās finanšu institūcijas tikmēr brīnumus negaida un uzskata, ka ekonomika pēc epidēmijas augs gausi.

Ierēdņu prognozēs nav norādīts, uz kā balstīsies šis straujais pieaugums. Ir vien pieminēts “straujais investīciju kāpuma temps”, sākot no 2021. gada. Aģentūras “Interfax” avoti apgalvo, ka ekonomikas atveseļošanās plānos, kuri prezentēti 25. maijā, rakstīts, ka pēc epidēmijas tiks sākti nacionālie projekti, kuros valdība veiks ieguldījumus. Lai to izdarītu, varai jāsaglabā lielākā daļa rezervju. Tas nozīmē, ka epidēmija atliks, bet neatcels Krievijas valdības ambiciozos plānus, kas nodrošinās paātrinātu izaugsmi.

Kas var noiet greizi?

Ekonomisti uzskata, ka nozīmīgu rezervju daļu tomēr nāksies iztērēt jau tagad, jo bez tā liela daļa reģionu, kuru budžeti cietīs nodokļu ieņēmumu krituma dēļ, nevarēs izpildīt savas saistības, tostarp arī pret saviem iedzīvotājiem. Palielināt valdības investīcijas pēc krīzes var arī neizdoties naudas trūkuma dēļ, ja naftas cenas atkal nesasniegs 2019. gada līmeni.

Portāls arī norāda, ka zem jautājuma ir dažādu tautsaimniecības nozaru atjaunošanās spēja, bet visvairāk – lielo pilsētu pakalpojumu sniegšanas nozare, kas karantīnas dēļ tika slēgta.

Tāpat iedzīvotāju ienākumu kritums un bezdarbs var būt krietni lielāki, nekā uzskata valdība.

“Meduza” raksta, ka krīze notiks nevis ieviesto ierobežojumu dēļ, bet pašas pandēmijas dēļ. Ja vīrusu neizdosies noturēt, kritums var pārsniegt to, kas tika piedzīvots pirmā epidēmijas viļņa laikā, prognozē starptautiskā konsultāciju firma “McKinsey”. Nespēja nokontrolēt ekonomiku var beigties ar rekordlielu Krievijas ekonomikas kritumu pat 10-11% apmērā.