Plašas diskusijas sociālajos tīklos nedēļas nogalē izvērsās pēc Latvijas Dabas fonda (LDF) izplatītā aicinājumu nebildēties rapšos. LDF savu paziņojumu vietnē "Facebook" pamatoja ar to, ka rapsis šobrīd tiek miglots ar fungicīdiem, kas kaitē bitēm un var radīt alerģiskas reakcijas un kairinājumu cilvēkam.
Daļa sociālo tīklu lietotāju pauda šaubas, vai rapšu laukā pavadīts mirklis, kas nepieciešams bildes uzņemšanai, tiešām var nodarīt nopietnu kaitējumu veselībai.
Latvijas Dabas fondsLatvijas laukos pilnā sparā zied košais un priecīgi dzeltenais rapsis, kas jau kļuvis par mūsu lauku ainavas neatņemamu sastāvdaļu. 🌞 Un daudziem arī par pavasara fototradīciju. 📸 Bet patiesībā rapša audzēšana vai došanās tajā nemaz nav tik koša kā izskatās.☝️ Tāpēc - pirms brien rapsī pēc savas bildes, padomā❗️ Rapsis šobrīd tiek aktīvi miglots ar fungicīdiem, kas kaitē bitēm, 🐝🐝🐝 un arī var radīt alerģiskas reakcijas un kairinājumu cilvēkam. ✅✅ Sameklē dabai draudzīgāku vietu savai bildei! Ir tik daudz iespēju. Te dažas idejas ➡️ 🔸Gaiļbiksīšu ziedēšanas vietas 🔸Bezdelīgactiņu vietas 🔸Dižkoka piekāje 🔸Pļava, kurā ganās govis
“Divas minūtes pavadot rapšu laukā, nekas ārkārtējs cilvēka veselībai tiešām nenotiks. Šis jautājums ir plašāks – par bišu veselību un industriālās lauksaimniecības ietekmi uz vidi kopumā,” LSM.lv norādīja LDF pārstāve Liene Brizga-Kalniņa. Viņa skaidroja, ka, bildējoties rapsī, cilvēki netieši atbalsta industriju, kas nodara kaitējumu dabai.
Nepilnu pusstundu pēc LDF izplatītā aicinājuma nebildēties rapsī sociālajā vietnē “Twitter” aizsardzības ministrs Artis Pabriks (''Attīstībai/Par!'') publicēja bildi no rapšu lauka. “Šis Kurzemes rapsis ir mūsu eksporta prece,” ministrs norādīja komentārā pie bildes.
“Ir saprotama vēlme fotografēties rapšu laukā, tas ir vizuāli iespaidīgi. Taču cilvēki pie bildes mēdz likt komentāru: “Cik skaista ir Latvijas daba”. Rapša lauks nav Latvijas daba. Tā ir 21. gadsimta Latvijas lauksaimniecības ainava,” skaidroja Brizga-Kalniņa.
LDF lauksaimniecības eksperts un Ekodizaina kompetences centra pārstāve Jana Simonovska pauda, ka rapsi Latvijā sāka audzēt 90. gadu sākumā, taču aktīvāk to sāka darīt kopš 2000. gadiem – līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā un atbalsta pieejamību. Rapša platības 20 gadu laikā ir pieaugušas no 6,7 tūkstošiem hektāru 2000. gadā līdz 140 tūkstošiem hektāru 2019. gadā.
“No visām šīm platībām pavisam mikroskopiska daļa ir bioloģiskie rapšu lauki. Kopumā rapsis uzskatāms par klasisku industriālās lauksaimniecības kultūru, kas tiek audzēta lielās vienlaidus platībās un kuras audzēšanā tiek izmantoti pesticīdi. Pavasarī rapsi aktīvi miglo ar fungicīdiem – tie ir pesticīdi, kurus lieto augu slimību ierosinātāju sēņu iznīcināšanai vai to attīstības kavēšanai,” norādīja eksperti.
“Latvijā ir reģistrēti pārdesmit fungicīdu pret dažādām rapšu slimībām, kas var saturēt kādu vai vairākas no 13 darbīgajām vielām, kas nosaka paša preparāta efektivitāti, gan bīstamību. Pilnīgi visas šīs darbīgās vielas ir kaitīgas ūdens videi, lauvas tiesa no tām - ar ilgtermiņa ietekmi uz ūdens organismiem, tāpēc to iekļūšana ūdenstilpēs (dīķī) ir nepieļaujama. Fungicīdi, kas satur tādas darbīgās vielas kā boskalīdu, difenokonazolu, vai tebukonazolu, ir kaitīgi bitēm un, piemēram, Kalifornijas zinātnieki tos neiesaka miglot dienas laikā, kad apputeksnētāji lido. Arī tad, ja bites izdzīvo pēc saskares ar fungicīdiem, tie var nelabvēlīgi ietekmēt bites ilgtermiņā,” uzsvēra eksperti.
Brizga-Kalniņa arī norādīja, ka aicinājumu nebildēties rapsī fonds izplata jau trešo gadu, taču tik liela diskusija sociālajos tīklos izvērsusies pirmo reizi.
