Vai mobings pret pašvaldībām? Reforma, kurai atpakaļceļa nav2

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Saeima otrdien galīgajā lasījumā sāks skatīt administratīvi teritoriālās reformas “jumta likumu”. Pirms šā notikuma politiskā gaisotne kļuva visai nokaitēta – pašvaldības vēl steidza sūtīt vēstules valsts augstākajām amatpersonām, iebilstot pret iezīmētajām robežām.

Spriedzi pastiprināja Satversmes tiesas lēmums atzīt par neatbilstošu Satversmei vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“AP”) rīkojumu, ar kuru viņš apturēja Ikšķiles novada iedzīvotāju aptauju.

Zaļo un zemnieku savienība uz to reaģēja, pieprasot premjeram Krišjānim Kariņam (“JV”) nodrošināt atvainošanos Ikšķiles iedzīvotājiem, jo ministra darbības dēļ ir iebiedētas daudzas pašvaldības, kuras tāpēc nav varējušas pilnvērtīgi noskaidrot iedzīvotāju viedokli.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts varētu būt pirmais, kuru Saeima sāks skatīt jaunajā e-sistēmā, kas ļauj deputātiem piedalīties parlamenta darbā, atrodoties ārpus Saeimas ēkas.

ZZS gan paziņoja, ka visi deputāti ieradīsies Saeimā, jo tik nozīmīga jautājuma apspriešanā ir svarīga savstarpējā komunikācija un kuluāru sarunas.

Viktors Valainis (ZZS) piekrīt, ka tajā sistēmā, kādā deputāti tagad strādāja astoņās zālēs, likuma izskatīšana “ievilktos ļoti garā procedūrā, bet varēja jau pagaidīt līdz 9. jūnijam, pēc kura vairs nav plānots pagarināt ārkārtējo situāciju”.

Viņaprāt, “tik svarīga reforma būtu pelnījusi, lai to izskata tad, kad visi deputāti ir Saeimas lielajā sēžu zālē, tā ir necieņa pret pašu likumu”.

Nav droši tikai par Varakļāniem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvāja reformas projektu ar 35 pašvaldībām, bet pēc apspriešanas Saeimā jaunajā kartē ir 42 pašvaldības.

Pretēji V. Valaiņa prognozēm, ka sēdē var paredzēt vēl negaidītus balsojumus, ministrs J. Pūce cer, ka pašvaldību skaits vairs nepalielināsies.

Arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“A/P”) “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka koalīcija par to esot vienojusies un nekādām izmaiņām kartē vairs nevajadzētu būt.

“Viktors Valainis cenšas darīt visu, lai diskreditētu šo procesu un sētu bažas, ka kaut kas varētu neizdoties,” piebilda A. T. Plešs. Arī Arvils Ašeradens (“JV”) teica: “Kopumā nekādus pārsteigumus neparedzu. Vienīgi par Varakļāniem saduras iedzīvotāju viedoklis un kultūrvēsturiskais aspekts.” Teiktais liecina, ka koalīcija nav vienojusies, vai Varakļāni paliek Madonas novadā, kā lēma komisija, vai tiek iekļauti Rēzeknes novadā.

Vairākos gadījumos valdības partiju domas atšķīrās ne tikai par novadu robežām, bet arī par to, cik līmeņu pašvaldības Latvijā būs.

A. Ašeradens sacīja, ka par otro – reģionu līmeni –, uz ko uzstāja Jaunā konservatīvā partija, nolemts turpināt diskusiju. Tas, ka vairāki svarīgi ar reformu saistīti jautājumi tiek atlikti, solot tos regulēt citos likumos, pēc V. Valaiņa domām, nozīmē, ka šie solījumi nekad netiks izpildīti. Tā bijis jau 2009. gadā, kad nolēma apriņķu izveidošanu paredzēt citā likumā, kas joprojām nav pieņemts.

Viņaprāt, Saeimā veiktās izmaiņas VARAM piedāvātajā kartē parāda, kurā novadā deputāti dzīvo vai ar kuru ir saistīti. “KPV LV” iestājusies par vairāku Kurzemes pašvaldību saglabāšanu, Jānis Dombrava (NA) – par Saulkrastiem. “Arvils Ašeradens ieinteresējās par Valmieru, bet Kaspars Ģirģens (“KPV LV”) parādījās, kad bija jācīnās par Jēkabpili. Es pats arī par Jelgavu pacīnījos. Taču kopējā redzējuma nav,” sacīja V. Valainis.

Uzklausīja, bet nesadzirdēja

Administratīvi teritoriālās reformas komisija projekta izskatīšanas gaitā ir izvērtējusi vairāk nekā 800 priekšlikumus, diskusijās kopā pavadot 120 stundas, sacīja komisijas priekšsēdētājs A. T. Plešs.

Viņš atgādināja, ka komisijas sēdēs, kas notika attālināti, vairākkārt bija pieslēgušies ap 100 dalībnieku, kas ir daudz vairāk, nekā būtu iespējams piedalīties klātienes sēdēs. Atšķirībā no tām ārkārtējās situācijas laikā komisijas darbs tika rādīts tiešraidē Saeimas mājas lapā, kas nozīmē, ka tam varēja sekot līdzi ikviens iedzīvotājs.

Komisija arī izvērtēja ap 200 pašvaldību vēstuļu un domes sēžu atzinumus. Visu vietvaru pārstāvji tikuši uzaicināti uz sēdēm, uzskaitīja komisijas priekšsēdis. Tas tiesa, jo uz sēdi bija uzaicināti pat Jūrmalas domes pārstāvji, kuri gan netika izvaicāti, jo reforma šo pašvaldību neskar.

Taču vietēji līderi nebija mierā, ka pēc viņu uzklausīšanas komisija nobalso, kā lēmusi koalīcija, neņemot vērā dzirdēto.

Vēl nesen pie Valsts prezidenta Egila Levita vērsās pašvaldības, kuras veidos jauno Jēkabpils novadu, uzdodot jautājumus, uz kuriem nav saņēmušas atbildes.

“Joprojām uzskatām, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija konsultācijas par administratīvi teritoriālo reformu ar pašvaldībām veica formāli un nespēja atbildēt uz būtiskiem jautājumiem.

Nepieņemami, ka valstī faktiski nedarbojas demokrātijas pamatprincipi, jo vietējo pašvaldību un iedzīvotāju viedokļi netiek ņemti vērā,” teikts vēstulē. A. T. Plešs atzīst, ka komisijas lēmumi varēja kādu sarūgtināt, taču Saeimai esot jāskatās kopaina, lai visa Latvijas teritorija varētu līdzsvaroti attīstīties, veidojot ilgtspējīgas un stipras pašvaldības.

“Tas fons, kādā Saeima sāks skatīt likumu galīgajā lasījumā, nav labs,” uzskata V. Valainis, pieminot neseno Satversmes tiesas (ST) spriedumu, kurā tiesa atzina, ka ministra lēmums atcelt Ikšķiles novada aptaujas nolikumu neatbilst Satversmei.

“Tas bija mobings pret visām pašvaldībām, kuras tika iebiedētas, un tas ietekmēja tālāko procesu, jo iedzīvotāji vairs nevarēja brīvi paust savu viedokli,” teica V. Valainis, paužot ZZS viedokli.

ST konstatēja, ka Ikšķiles novada aptaujā tiešām bijušas referenduma pazīmes, uz kā pamata J. Pūce to apstrīdēja. Taču aptaujas nolikumā neesot norādīts, ka tā būtu saistoša pašvaldībai vai citām institūcijām – aptaujas mērķis bijis tikai noskaidrot iedzīvotāju viedokli, tāpēc nav pamata to uzskatīt par prettiesisku, skaidro ST.

Tā aicina valdību veidot attiecības ar pašvaldībām dialoga formā, ievērojot savstarpējo cieņu. J. Pūce intervijā Latvijas Radio piektdien sacīja, ka šim spriedumam nav nekāda sakara ar reformu, jo ST vērtējusi, kā ministrs veic pārraudzību pār pašvaldībām. Viņš pat priecājas par šo spriedumu, kurā esot pirmo reizi parādītas vadlīnijas, kā vērtēt pašvaldību normatīvos aktus.