Dūmošanas sezona ir klāt: likumdošana galvaspilsētā un citviet0

Avots: Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Klāt talku laiks, kad ļaudis steidz sakopt piemāju teritoriju un dārziņu apkārtni. Nereti sagrābtajām lapām, citām nobirām un izgrieztajiem zariem piešķiļ uguni. Atsākas arī grilēšanas sezona. Bet vai šāda dūmošana – bioloģiski noārdāmo dārza atkritumu dedzināšana – vispār ir atļauta? Vai pilsētās un apdzīvotās vietās drīkst brīvi grilēt ēdienu un kurināt ugunskuru?

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM) informē, ka tā ir pašvaldību kompetence – noteikt, kā tiek organizēta atkritumu apsaimniekošana to teritorijā. Tomēr, saskaņojot pašvaldību veiktos grozījumus to saistošajos noteikumos par atkritumu apsaimniekošanu, īpaši pilsētās, ministrija konstatē, ka arvien vairāk pašvaldībās tiek aizliegts dedzināt nekompostējamos dārzu un parku atkritumus. Tādā veidā pašvaldības cenšas samazināt risku, ka līdz ar kokiem, krūmiem, lapām tiek sadedzināti arī citi atkritumi.

1. Rīgā lapas un zarus dedzināt aizliegts

Piemēram, Rīgā jebkādā veidā aizliegts dedzināt atkritumus, to skaitā lapas, zarus un citus bioloģiski norādāmos dārzu un parku atkritumus. Sods par šā noteikuma pārkāpumu fiziskām personām ir no 70 līdz 700, juridiskām personām – līdz 1400 eiro. Tāpat privātā teritorijā savāktas lapas nedrīkst aizvest uz mežu vai citu dabas pamatni un izmest. Ja mežā tiek izbērtas lapas, tas tiek uzskatīts par piesārņojumu, un par to var saņemt naudassodu – fiziskas personas 70–700 eiro, bet juridiskas personas 350–2900 eiro. No 20. maija Rīgā tiks nodrošināta bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītā vākšana par atsevišķu maksu, kas ir zemāka nekā nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanai.

Galvaspilsētā, piemēram, Jāņos, atļauts kurināt ugunskurus savā privātajā pagalmā, taču jāievēro divi nosacījumi: pirmkārt, nebojāt publiskos apstādījumus un, otrkārt, ievērot ugunsdrošības prasības. Ugunskuros atļauts dedzināt tikai malku. Būtiski, lai ugunskuru dūmi netraucētu apkārtējiem iedzīvotājiem. Publiskās vietās aizliegts kurināt ugunskuru ārpus pašvaldības speciāli šim nolūkam iekārtotām vietām, izņemot pašvaldībā saskaņotu pasākumu norises laikā un vietā, kā arī valsts noteiktās svētku, atceres un atzīmējamās dienās, nebojājot apstādījumus un ievērojot ugunsdrošības prasības.

2. Svarīgi – netraucēt citus

Ja cilvēks savā privātmājas pagalmā kurina ugunskuru vai grilē gaļu (izmantojot malku vai tam paredzētās ogles) un neviens par dūmiem nesūdzas, viss ir kārtībā. Bet, ja tomēr kaimiņiem radušies dūmi sāk traucēt un viņi sūdzas par to pašvaldības policijā, tad gan dūmotājam var izteikt brīdinājumu vai piemērot sodu.

Līdzīga kārtība kā Rīgā ir arī Daugavpilī – gan privātā, gan publiskā teritorijā koku, krūmu, lapu, zaru dedzināšana ir aizliegta. Publiskās vietās aizliegts kurināt grilu, uguni ārpus šim mērķim noteiktām vietām. Drīkst kurināt grilu, ugunskuru (ar malku) privātā teritorijā, taču ievērojot ugunsdrošības prasības.

Liepājā gan publiskās vietās, gan savā zemesgabalā vai privātmājas teritorijā dedzināt nobiras, koku zarus, lapas un citus bioloģiski noārdāmos atkritumus ir atļauts, taču tikai ar nosacījumu, ka tas neizraisa ugunsbīstamību vai netraucē citām personām. Nedrīkst patvarīgi kurināt uguni sabiedriskās vietās, izņemot, kur tas ir atļauts. Grilējot vai kurinot ugunskuru privātteritorijā, jāievēro ugunsdrošība un tas, vai netiek traucēti apkārtējie.

3. Citviet var dedzināt cauru gadu

Ir pašvaldības, kuru teritorijā dedzināšana ir atļauta visu gadu, un ir tādas, kurās tikai noteiktos periodos pavasarī un rudenī. Piemēram, Pļaviņu novadā patlaban zaļos atkritumus (koku, krūmu lapas, zarus) var dedzināt cauru gadu, bet tā, lai netraucētu kaimiņiem, un vismaz 20 m attālumā no dzīvojamajām ēkām un citām celtnēm. Tiesa, patlaban tiek sagatavoti grozījumi saistošajos noteikumos, kuros šīm darbībām noteiks atsevišķu laiku rudenī un pavasarī. Līdz šim starpgadījumu vai sūdzību saistībā ar esošo praksi gan neesot bijis. Iedzīvotāji nereti pirms dedzināšanas sazvanot pašvaldības policiju un pabrīdinot par plānotajiem darbiem.

Arī Skrundas novadā bioloģiski noārdāmos dārzu vai parku atkritumus, kurus nav iespējams kompostēt, drīkst dedzināt nelielos daudzumos ugunskuros, māju un āra kurtuvēs, ievērojot ugunsdrošības noteikumus, neradot draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, mantai, nenodarot kaitējumu lieliem kokiem un apstādījumiem. “Pašvaldības labā prakse rāda, ka iedzīvotāji ir ļoti apzinīgi un pirms lapu/zaru dedzināšanas savā teritorijā sazinās ar pašvaldības policiju, kas viņiem izskaidro, ko drīkst dedzināt un ko ne,” skaidro Skrundas novada domes pārstāve Iveta Rozenfelde. Galvenais – jāuzrauga dedzināšanas process, jāraugās, lai dūmi netraucētu kaimiņiem, jāievēro visi drošības noteikumi. Arī grilēšana publiskās vietās, piemēram, daudzdzīvokļu māju pagalmos, nav liegta, ja tam ir speciāli paredzēta vieta un tas nevienu netraucē.

Risinājumi ir dažādi, un, pirms ķeras pie dedzināšanas, visprātīgāk sākotnēji iepazīties ar konkrētās pašvaldības saistošo noteikumu nosacījumiem vai interesēties pie pašvaldības pārstāvjiem.

4. Ministrija kontrolētai dedzināšanai neiebilst

Arī VARAM nesaskata pamatu aizliegt kontrolēti dedzināt nekompostējamos dārzu un parku atkritumus, kas savākti konkrētajā teritorijā rudeņos un pavasaros, kad notiek teritoriju sakopšanas darbi. Tomēr jāņem vērā, ka tādās vietās pilsētās, kur ir un var būt pasliktināta gaisa kvalitāte, ir blīva apbūve un sabiedrisko ēku tuvums, tas nebūtu pieļaujams.

“Ja pašvaldībā aizliegts dedzināt nekompostējamos dārzu un parku atkritumus, ir jābūt nodrošinātam pastāvīgi pieejamam pakalpojumam visiem iedzīvotājiem – iespējai nodot nekompostējamos dārzu un parku atkritumus. Pašvaldībām arī jāparedz, ka iedzīvotāji var nevēlēties savos piemājas dārzos veidot komposta kaudzes, tāpēc jābūt pieejamam pakalpojumam bioloģiski noārdāmu atkritumu dalītai vākšanai, nodošanai,” pauž ministrijas pārstāve Ieva Upīte.