Nelikumības, izšķērdība un nolaidība. Vai pārdos vienu no lielākajām politiķu “barotavām” Rīgā?4

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Rīgas pašvaldība, iespējams, varētu pārdot tai piederošo uzņēmumu “Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”), tādējādi pārtraucot līdzdalību galvaspilsētas daudzstāvu dzīvojamo namu apsaimniekošanā.

Auditori iesaka pārdot

Novērtējot “RNP” aizvadīto desmit gadu darbību, pārtraukt pašvaldības līdzdalību iesaka auditoruzņēmums “Ernst&Young”. Pēc auditoru atzinuma, pašvaldībai neesot lietderīga šāda uzņēmējdarbība. Pietiekot privāto apsaimniekotāju, kuri varot nodrošināt namu apsaimniekošanas pakalpojumus arī bez pašvaldības līdzdalības.

Cita starpā vērtētāji ieteikuši “RNP” veicināt dzīvojamo namu nodošanu citiem apsaimniekotājiem vai dzīvokļu īpašnieku biedrībām.

2015. gada 28. jūlijā Valsts kontrole (VK) publiskoja revīzijas ziņojumu par dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas noteikšanu šajā pašvaldības uzņēmumā. Revīzijas secinājumi bija graujoši. Rīgas dzīvokļu īpašnieki apmaksājuši “RNP” nelikumīgās darbības, izšķērdību un nolaidību, kā arī fiktīvi nodarbinātus cilvēkus.

Iznākumā 2013. un 2014. gadā “RNP” nelikumīgi guva ieņēmumus vismaz 2 418 917 eiro, kas nekā nebija saistīti ar namu apsaimniekošanu un par ko bija spiesti samaksāt šo namu iedzīvotāji.

Pēc Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma pašvaldībai ir pienākums vismaz vienu reizi piecos gados pārvērtēt tās līdzdalību katrā kapitālsabiedrībā.

Kaut arī kopš pēdējoreiz veiktās VK revīzijas pagājuši jau seši gadi, nekāda pārvērtēšana pašvaldībā nav notikusi. Visticamāk, tas nenotiek tāpēc, ka pašvaldību uzņēmumi bijuši un joprojām ir lieliskas barotavas pašvaldības valdošajai elitei pietuvinātiem cilvēkiem, kuri sēž uzņēmumu valdēs un par pāris reizes mēnesī apmeklētām sapulcēm saņem lieliskas algas.

Ja pašvaldībā neievēro likumā noteikto, kāpēc lai ņemtu vērā kaut kāda ­”Ernst&Young” ieteikumu?

Privātie būšot ātrāki un prasmīgāki

Apsaimniekošanas uzņēmuma “Nekustamā īpašuma pārvalde” valdes loceklis Arnis Skudra uzskata, ka pašvaldībai sen bija laiks pārtraukt savu līdzdalību namu apsaimniekošanā, ļaujot ar to nodarboties privātuzņēmējiem. Pēc viņa teiktā, abu mūsu tuvāko kaimiņvalstu galvaspilsētu pašvaldības jau to ir izdarījušas. Bet Rīgā nezin kāpēc vilcinās.

Uz jautājumu, ko privātie dara citādi vai varbūt labāk, Arnis Skudra atbild, ka privātie ir vairāk ieinteresēti strādāt ātrāk un prasmīgāk. Lai salabotu, piemēram, daudzstāvu namā salūzušo liftu, pašlaik “RNP” apsaimniekotajos namos iedzīvotājiem esot jāgaida mēnesis.

“RNP” ir viens pārvaldnieks simt daudzstāvu dzīvojamiem namiem. Toties viņa pārstāvētajā uzņēmumā viena pārvaldnieka pārziņā ir divdesmit nami vai pat vēl mazāk. “RNP” darbība ir pārlieku birokrātiska, uzņēmumā papīru esot vairāk nekā laikus paveiktā praktiskā darba.

Lai no “RNP” pārņemtu apsaimniekošanā kādu dzīvojamo namu, pārņemšanas procedūra ilgst trīs līdz divpa­dsmit mēnešus.

Konkurences padome nesaredz likumisku pamatojumu tam, lai pašvaldība saglabātu līdzdalību namu apsaimniekošanas tirgū.

No ārzemniekiem nav jābaidās

Jautāts, vai, pārdodot “RNP”, to nenopirks kāds ārvalstu lieluzņēmums, kurš spējīgs maksāt miljonus un pēc tam diktēs namu iedzīvotājiem savus noteikumus, kas varētu būt vēl neizdevīgāki nekā “RNP”, Arnis Skudra atbild, ka no tā nebūtu jābaidās.

Jūrmalā namu apsaimniekošana pilnīgi ir nodota lietuviešu privātuzņēmuma rokās. Bet, viņaprāt, pakalpojumu kvalitāte tāpēc nav pasliktinājusies.

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis uzskata, ka īpašuma piederība pati par sevi vēl nenosaka namu apsaimniekošanas kvalitāti.

Iedzīvotājiem varētu būt pilnīgi vienalga, kam pieder apsaimniekošanas uzņēmums. Arī pašvaldībai piederošā uzņēmuma darbinieki var strādāt godīgi un prasmīgi.

Likvidējot izveidoto pašvaldību uzņēmumu darbību, visticamāk, tos nopirktu poļi, igauņi vai lietuvieši – kā tas noticis, piemēram, Jūrmalā. Tomēr esot jāšaubās, vai pēc tam namu apsaimniekošana krasi uzlabotos.

Īrnieki nav mierā ar izsaimniekošanu

Denacionalizēto māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku biedrības “Ausma” valdes priekšsēdētājs Klementijs Rancāns atklāj, ka jau 2017. gadā sabiedrisko iniciatīvu portālā “ManaBalss.lv” biedrība aicinājusi iedzīvotājus parakstīties par “RNP” darbības izbeigšanu, tā vietā saglabājot agrākās piecpadsmit namu pārvaldes, kuras iedzīvotāju ikdienas vajadzībām būtu tuvāk un kuras turpmāk darbotos finansiāli neatkarīgi cita no citas.

Viņaprāt, “RNP” ir rīdzinieku naudas izsaimniekotājs. Tas izveidojis plašu administratīvo aparātu, nosakot sev nesamērīgi lielas algas un dažnedažādas piemaksas, kā arī veicot pierakstījumus par pakalpojumiem, kurus iedzīvotāji nekad nav saņēmuši, nesaņem un kuriem ar namu apsaimniekošanu nav nekāda sakara.

“”RNP” ir nelietderīgs birokrātisks veidojums, kas sadārdzina namu remontu,” piebilst Klementijs Rancāns. “Piemēram, kāda daudzstāvu nama jumta nomaiņu tas ieplānoja par 38 000 eiro, bet cita dzīvokļu īpašnieku izraudzīta firma to veica par 19 000 eiro.

Tā kā namos bieži trūkst zinošu cilvēku, kuri prot pārbaudīt tāmju pareizību, tas paver lieliskas iespējas piesavināties un izsaimniekot iedzīvotāju naudu.”

Atbalstot “RNP” darbības pārtraukšanu, biedrības “Ausma” vadītājs ir nobažījies par ko citu. To pārdotu kādam ārzemju uzņēmumam, kuram ir pietiekami daudz naudas, lai šo tūkstošiem daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju “zelta āderi” sagrābtu savās rokās.

Kā viņš atminas, agrāko piecpa­dsmit namu pārvalžu privatizācija Rīgas pašvaldībā bija ieplānota vēl pirms “RNP” izveidošanas. Taču piecpadsmit uzņēmumu privatizācija varēja ievilkties, tāpēc tika radīts “RNP”, kuru pārdot būtu gan vieglāk, gan krietni izdevīgāk.

Auditē visas, lems deputāti

Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Edvīns Balševics stāsta, ka pagājušajā gadā pašvaldība atbalstīja neatkarīgo auditu veikšanu teju visās pašvaldībai piederošajās kapitālsabiedrībās, to skaitā “RNP”, SIA “Rīgas ūdens”, SIA “Rīgas meži”, AS “Rīgas Centrāltirgus”, SIA “Rīgas nami”, SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs”, SIA “Rīgas serviss”, SIA “Rīgas 1. slimnīca”, SIA “Rīgas Dzemdību nams”, SIA “Rīgas 2. slimnīca”, SIA “Rīgas veselības centrs”, kā arī publiski privātajā kapitālsabiedrībā SIA “Getliņi Eko”. Audita ziņojumus kapitālsabiedrības saņēma šī gada maija pirmajās dienās.

Jautāts, kad varētu būt gaidāms lēmums par līdzdalības izbeigšanu “RNP”, Edvīns Balševics atbild, ka pašvaldības pagaidu administrācija par to gan nelemšot.

Tas būs jālemj pašvaldības deputātu jaunajam sastāvam pēc vēlēšanām, kas ir plānotas šogad 29. augustā. No deputātu lēmuma tad arī būšot atkarīgs, vai uzņēmums arī turpmāk paliks pašvaldības īpašumā vai tiks pārdots.

“RNP” nodošana privatizācijai gan nekad nenotiekot ātri, aģentūrai LETA skaidrojis Rīgas pilsētai piederošo kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes vadītājs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs. Piemēram, par bijušā “Lattelecom” privatizāciju valsts izlēma jau 1998. gadā, bet tā joprojām nav notikusi.

“Rīgas namu pārvaldnieks”

* Izveidots 2010. gadā, apvienojot 15 pašvaldības namu pārvaldes.

* Pašlaik apsaimnieko 4200 ēkas, sniedzot pakalpojumus aptuveni 170 000 klientu.

* 2018. gadā strādājis ar 59,05 miljonu eiro apgrozījumu un 1,09 miljonu eiro peļņu.

“Firmas.lv” dati