https://static.lsm.lv/media/2019/10/large/1/byum.jpg
Foto: LTV

Eiropas Padomes pašvaldību kongresa eksperti iesaka atlikt administratīvi teritoriālo reformu; Pūce pārmetumus noraida

Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas eksperti, kuri decembrī viesojās Latvijā, ziņojumā ir secinājuši, ka administratīvi teritoriālās reformas procesā manāmas vairākas pretrunas un demokrātijas pārkāpumi, tāpēc mudina Saeimu atlikt ar pašvaldību reformu saistīto likumprojektu. Šī ir starptautiska rekomendācija, kuras īstenošana pozitīvi atsauktos uz valsts tēlu, bet ne obligāti izpildāma norāde. Pašvaldību ministrs pārmetumus noraida.

ĪSUMĀ:

LPS priekšsēdētājs Gints KaminskisJānis Kincis

Latvijas varas iestāžu plānotā administratīvi teritoriālā reforma netiek veikta saskaņā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartu. Pašvaldībām un to organizācijām neesot bijis iespējas piedalīties reformas plāna izstrādē – to sagatavojusi ministrija. Pēc tam notikusī apspriešana  esot bijusi vienvirziena komunikācijas kampaņa nevis īsts dialogs. Pie šādiem secinājumiem pēc viesošanās Latvijā nonākuši Eiropas Padomes pašvaldību kongresa pārstāvji. Tādēļ viņi iesaka Saeimai atlikt reformas likumprojekta pieņemšanu līdz brīdim, kad būs īstenotas godīgas un efektīvas konsultācijas.

"Manuprāt, skarbs ekspertu ieteikums Saeimai ir atlikt likumprojekta par pašvaldību reformu pieņemšanu līdz brīdim, kad savlaicīgi un pienācīgā veidā būs notikušas godīgas konsultācijas. Es jums varu nolasīt vienu atziņu, ko eksperti saka: novadi un pilsētas nav tikai valsts teritorijas ģeogrāfisks dalījums, kuru valdība var vienkārši pielāgot, paplašināt vai samazināt, tos brīvi pārvietojot kā "Lego" klucīšus. Vairāk par visu pašvaldības ir veidojumi, kuros attīstās iedzīvotāju dzīves, veidojas dzīves telpas ar savu vēsturi, dažreiz gadsimtiem senām atmiņām un identitāti, sevišķi laukos. Šeit nav pretruna [ar OECD ekonomikas pārskata ziņojumu par Latviju, kurā ir norāde par pārlieku mazām pašvaldībām], šeit ir runa par demokrātijas procesu ievērošanu, par Eiropas Vietējo pašvaldību hartas nosacījumu ievērošanu," stāstīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Sākotnējā ziņojumā arī akcentēts, ka, pēc ekspertu domām, vietējo pašvaldību finansiālā autonomija samazinājusies dažu centrālās valdības finanšu un fiskālo lēmumu rezultātā saistībā ar 2020. gada valsts budžetu, kura daļu veido arī pašvaldību budžeti.

Ekspertu redzējumā, vietējās demokrātijas vispārējā situācija Latvijā ir pasliktinājusies kopš pēdējā uzraudzības ziņojuma, ko Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress pieņēma 2018. gadā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris PūceJānis Kincis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par") noraida Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas ekspertu pārmetumus par diskusiju trūkumu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas laikā. Turklāt Eiropas Komisija reformu vērtē pozitīvi, norādīja ministrs. Ne ministrija, kas gatavoja reformas karti, ne Saeimas komisija, kas strādā ar attiecīgo likumprojektu, organizācijas viedokli neuzskata par saistošu.  

"Saeimā šobrīd notiek sarunu raunds ar pašvaldībām. Ikkatrā komisijas sēdē uzstājas pašvaldības, par kurām ir reformas piedāvājums, katrai ir iespēja paust savu viedokli. Saeimas deputāti pēc tam, uzklausot un izvērtējot šo ziņojumu, izvērtē un balso par pozīciju, kuru viņi atbalsta.

Tā kā es teiktu, ka es neredzu nepieciešamību neko mainīt. Manuprāt, mēs gan valdības procesā, gan Saeimas procesā esam ievērojuši Eiropas Vietējo pašvaldību hartu.

Administratīvi teritoriālā reforma ir vērtēta gan pagājušā gada Eiropas Komisijas tā sauktajā semestra ziņojumā un arī šī gada semestra ziņojumā būs šis vērtējums. To ir vērtējuši arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti. Šie publiskie starptautiskie ieteikumi faktiski ir pilnīgi pretēji tam, ko saka Latvijas Pašvaldību savienības lobijorganizācijas eksperti, norādot, ka šī reforma ir ārkārtīgi nepieciešama, faktiski apbrīnojot, ka Latvijā šī reforma notiek," stāstīja ministrs.

Latvijas pusei pašlaik iesniegts tikai ekspertu atzinums, kura apstiprināšana Eiropas Padomes pašvaldību kongresā gaidāma marta vidū.

"Tā kā Latvija ir ratificējusi hartu, tad Latvijai ir saistošas arī no hartas izrietošās saistības, tādēļ šeit filozofēt par to, ka tas mums ir tikai zināšanai, nav tā vieta un nav tas laiks," par situāciju izteicās EP Pašvaldību kongresa neatkarīgā eksperte Iveta Reinholde.

Pat ja rekomendācijas tiks ignorētas, nekādas tiešas veida sankcijas, visticamāk, nesekos. Taču eksperte uzsvēra – šāda rīcība var iedragāt Latvijas starptautisko reputāciju, un tas var atsaukties arī uz valsts kredītreitingiem.

KONTEKSTS:

Saeimas deputātu vairākums aizvadītā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.

Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.

Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.

Tiesa, februāra sākumā kļuva zināms, ka reformas kartē jau ieskicēts alternatīvs variants. Tā būtu atteikšanās no savulaik noteiktajiem novadu izveides kritērijiem.