https://static.lsm.lv/media/2019/10/large/1/byum.jpg
Foto: LTV

Eiropas Padomes pašvaldību kongresa eksperti iesaka atlikt administratīvi teritoriālo reformu

Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas eksperti, kuri decembrī viesojās Latvijā, ziņojumā ir secinājuši, ka administratīvi teritoriālās reformas procesā manāmas vairākas pretrunas un demokrātijas pārkāpumi, tāpēc mudina Saeimu atlikt ar pašvaldību reformu saistīto likumprojektu. Šī ir starptautiska rekomendācija, kuras īstenošana pozitīvi atsauktos uz valsts tēlu, bet ne obligāti izpildāma norāde.

LPS priekšsēdētājs Gints KaminskisJānis Kincis

"Manuprāt, skarbs ekspertu ieteikums Saeimai ir atlikt likumprojekta par pašvaldību reformu pieņemšanu līdz brīdim, kad savlaicīgi un pienācīgā veidā būs notikušas godīgas konsultācijas. Es jums varu nolasīt vienu atziņu, ko eksperti saka: novadi un pilsētas nav tikai valsts teritorijas ģeogrāfisks dalījums, kuru valdība var vienkārši pielāgot, paplašināt vai samazināt, tos brīvi pārvietojot kā "Lego" klucīšus. Vairāk par visu pašvaldības ir veidojumi, kuros attīstās iedzīvotāju dzīves, veidojas dzīves telpas ar savu vēsturi, dažreiz gadsimtiem senām atmiņām un identitāti, sevišķi laukos. Šeit nav pretruna [ar OECD ekonomikas pārskata ziņojumu par Latviju, kurā ir norāde par pārlieku mazām pašvaldībām], šeit ir runa par demokrātijas procesu ievērošanu, par Eiropas Vietējo pašvaldību hartas nosacījumu ievērošanu," stāstīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Pašvaldību savienība bija sūtījusi vēstuli komitejai, un tās eksperti sākotnējā pārskata ziņojumā akcentēja - faktu vākšanas vizīte Latvijā parādīja, ka LPS iesniegtie argumenti ir nopietni un rada pietiekamas bažas, lai pamatotu situācijas īpašu uzraudzību. 

LPS paziņojumā medijiem informēja, ka kopumā secināts: administratīvi teritoriālās reformas procesā konsultācijas ar iedzīvotājiem un pašvaldībām nav bijušas atbilstošas un savlaicīgi veiktas, bet gan formālas, tādējādi pārkāpjot Eiropas vietējo pašvaldību hartu. Tā vietā, lai mudinātu organizēt neformālas aptaujas, lai novērtētu iedzīvotāju uzskatus, attiecīgā ministrija kavēja un dažos gadījumos pat aizliedza aptaujas.

Pašvaldības faktiski nav piedalījušās reformas izstrādē, jo plānu izstrādāja tikai attiecīgās ministrijas eksperti. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija īstenojusi vienvirziena komunikācijas kampaņu, lai sniegtu informāciju par reformu, kuras galvenie virzieni jau bija noteikti. Ziņojumā uzsvērts, ka novadi nav tikai valsts teritorijas ģeogrāfisks dalījums, kuru valdība var vienkārši pielāgot, paplašināt vai samazināt kā Lego klucīšus, tos brīvi pārvietojot. Vairāk par visu novadi ir veidojumi, kuros attīstās iedzīvotāju dzīves, veidojas dzīves telpas ar savu vēsturi (dažreiz gadsimtiem senu), atmiņām un identitāti, jo īpaši laukos.

Sākotnējā ziņojumā arī akcentēts, ka, pēc ekspertu domām, vietējo pašvaldību finansiālā autonomija samazinājusies dažu centrālās valdības finanšu un fiskālo lēmumu rezultātā saistībā ar 2020. gada valsts budžetu, kura daļu veido arī pašvaldību budžeti.

Līdz ar to sākotnējā ziņojumā Saeimai un valdībai ieteikts nodrošināt, ka pienākumu nodošana vietējam līmenim notiek ar attiecīgu finanšu resursu piešķiršanu, un jebkuru pasākumu pieņemšana, kas ietekmē vietējo pašvaldību finansiālo kapacitāti, negatīvi neietekmē to spējas brīvi veikt savas funkcijas

Ekspertu redzējumā, vietējās demokrātijas vispārējā situācija Latvijā ir pasliktinājusies kopš pēdējā uzraudzības ziņojuma, ko Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress pieņēma 2018. gadā.

Sākotnējais pārskata ziņojums šonedēļ izskatīts kongresa Monitoringa komitejas sēdē un tiek virzīts apstiprināšanai kongresa šī gada martā. Uz ziņojumu balstītās rezolūcijas un rekomendācijas pieņemšana ir pamats, lai valdība un Saeima attiecīgi rīkotos.

Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas ekspertu sākotnējais ziņojums pieejams šeit.

Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ir viena no Eiropas Padomes institūcijām, kas apvieno 47 dalībvalstis. Tas īsteno dažādus uzdevumus, lai pēc iespējas lielāku iedzīvotāju daļu iesaistītu demokrātijas veidošanas procesos, gatavo ziņojumus par Eiropas vietējo pašvaldību hartas principu ieviešanu dalībvalstīs, regulāri sekojot vietējās demokrātijas attīstības procesiem. Tas praktiski palīdz jaunajām dalībvalstīm veidot efektīvas vietējās un reģionālās pašvaldības. Kongresam bija būtiska loma visaugstākā juridiskā spēka starptautiskā likuma – Eiropas vietējo pašvaldību hartas – sagatavošanā un pieņemšanā.