Monika Zīle: Nesenais brašais galvenais varonis līdzinās mazam apjukušam puišelim1

Latvijas politikas teātrī viņš burtiski ielēca ļoti strauji, 12. Saeimas pirmajās sēdēs mulsinot gan izrādes dalībniekus, gan skatītājus.

Līdz šim aktieri Jēkaba ielas publiskajos uzvedumos bija izturējušies, tā sacīt, solīdi un centušies demonstrēt smalkas manieres.

Bet viņš tām uzšķaudīja, no tribīnes pieprasīdams paskaidrot apspriežamajos dokumentos lasāmos jēdzienus, huligāniskā tīksmē kaitinādams emocionālākas būtnes komisiju sēdēs un sekodams kolēģiem ar savas videokameras aci līdz pat labierīcību slieksnim.

Fui! – viebās labi audzinātie. Beidzot kāds saviļņo Saeimas sastāvējušos ūdeņus! – līksmoja par Latvijas Reģionu apvienību (LRA) toreiz balsojušie.

Bet no šī saraksta ievēlētais Artuss Kaimiņš, ar teatrālām izdarībām strauji vairodams savu pielūdzēju pulku, pie izdevības nekautrējās listes biedriem norādīt: ES jūs šeit ievedu! Pēc ievēlēšanas aktieri Artusu Kaimiņu sāka godāt par politiķi, un viņa fanu klubam likās pašsaprotami, ka tik spilgta personība nevar būt pielaulāta listes frakcijai un pelnījusi plašākus ūdeņus, nodibinot savu politisko spēku – tādu kā mazu karaļvalsti, kurā valdošais gars līdzīgi magnētam pievilks tūkstošiem domubiedru.

Ar partijas “KPV LV” izveidošanu noslēdzās pirmais cēliens vodeviļas garā veidotajai Artusa Kaimiņa politiskajai izrādei.

Otrajā cēlienā jeb 13. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā uzvedums piedzīvoja plašas viesizrādes. Pie mums bija atbraucis Artuss Kaimiņš – šeit palikušajiem ziņoja uz netālo aizjūru izceļojošie tautieši, daloties jūsmā par turnejas galvenā varoņa retoriku, ar melnu zemi nolīdzinot iepriekšējos politiķus un zīmējot viņa dibinātās partijas nekļūdīgo kursu pretī straujai labklājībai.

Taču šo deklamāciju narkotiskā nots reibina arī pašmājniekus. Eju politikā! – lepni paziņoja skandalozs muzikants, atsaucoties Kaimiņa aicinājumam.

Lūkojoties uz “KPV LV” deputātu kandidātu saraksta veidošanu, šķita – starp iešanu politikā un sēnēs liekama vienlīdzības zīme.

Vēlēšanu rezultāti apstiprināja veco patiesību, ka elektorāts ir līdzīgs ar ausīm mīlošai sievietei, bet “KPV LV” iegūtie 16 deputātu mandāti bija pietiekams pamatojums, lai sarunu valodā iedzīvotos vēl viens šī politiskā spēka nosaukums – Kaimiņa partija.

Jebkurš aktieris sapņo piedzīvot tādu zvaigžņu stundu, bet slavas augstumos noturēties nespēj neviens zināmas apstākļu sakritības tur uzšūpotais.

Olimps rupji nogrūž lejā skaļas dievināšanas kārotājus, kas gribētu mūžīgi spēlēt galveno lomu, nepiepūloties meistarības uzturēšanai.

Ar šo secinājumu nu varētu izskanēt izrādes trešais cēliens, kurā nesenais brašais galvenais varonis līdzinās mazam apjukušam puišelim, kas no rotaļlietām pārpilnas skaistas telpas izgrūsts nepievilcīgā smilšukastē.

Izraidīts no paša dibinātās partijas, neatkarīgais deputāts žēlabainos monologos neliedzas, ka savulaik par domubiedriem uzskatītie garāmskrejot paķerti, bet tagad viņu pašu vairs negrib pazīt.

Bēdīgiem noslēgumiem piestāv traģiska mūzika ar šim gadījumam piemērotām Kaimiņā vīlušos nopūtām un vaidos slēptiem pārmetumiem.

Viņš neizpildīja nevienu solījumu, – saka daži, kuriem pietiek drosmes atzīt dalību šīs politiskās izrādes masu skatos. Kaimiņš esot dzēsis ticību godīgai politikai, laupījis vēlmi turpmāk piedalīties balsošanā, piesmējis cerību gaišai nākotnei utt. Vēl mazliet, un uzzināsim anomāli siltās ziemas vaininieku… Nu jau par traku.

Izrādei, bez šaubām, piemīt izteikti skāņa pēcgarša. Kaimiņš savu spilgto lomu nu pazaudējis un diezin vai tuvākajā nākotnē viņam izdosies atkal skaļi eksponēties uz politiskās skatuves. Taču būs citas izrādes. Tiek iecerēti jauni uzvedumi ar citiem varoņiem un masu skatu dalībniekiem. Jauns priekšnesums ar neparedzamu izskaņu solās būt jau Rīgas domes vēlēšanas.