Ceļu būvnieki: Ziņas par «Aizputes ceļinieka» grūtībām – signāls par sarežģījumiem nozarē

Ceļu būvnieks „Aizputes ceļinieks”, kura vadītājs pērn decembrī paziņoja par uzņēmuma darbības pārtraukšanu, pagaidām vēl pabeidz iesāktos darbus. Ceļu būvniekus pārstāvošā biedrībā norāda, ka Latvijā ir vēl vairāki uzņēmumi, kuriem ir nopietni sarežģījumi. Nodarbinātības valsts aģentūrā šobrīd reģistrēti vairāk nekā astoņsimt ceļa būvē strādājošie, un 34 ir no „Aizputes ceļinieka”.

Uzņēmums “Aizputes ceļinieks” vēl turpina pabeigt pēdējos pasūtījumus. Valdes priekšsēdētājs Kārlis Ronis atturas no detalizētiem komentāriem, neapstiprinot izskanējušo informāciju, ka uzņēmums pārtrauc savu darbību.

Problēmas šobrīd nav tikai šim uzņēmumam. „Problēmas saistītas ar to, ka valstī pietrūkst darba un nav pieprasījuma, droši vien arī citas problēmas, par kurām es neko nezinu. „Aizputes ceļinieks” nav vienīgais, mums ir vēl divi trīs uzņēmumi, kuriem ir zināmas problēmas tieši šajā kontekstā un kuri domā, ko darīt tālāk,” stāsta biedrības „Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņi gaidot, kas notiks tālāk. „Gaida, kas notiks ar pašvaldību budžetiem, lai saprastu, cik liela būs pašvaldību līdzdalība labot ceļus. Acīmredzot, ja pašvaldību lēmumi būs sliktāki, tad arī uzņēmumu lēmumi būs saistīti ar samazināšanu, likvidēšanu, apvienošanu utt.,” saka Bērziņš.

Aizputes novada domes priekšsēdētājs Juris Grasmanis norāda, ka uzņēmumam „Aizputes ceļinieks” šobrīd nav neviena pašvaldības pasūtījuma un nekādu saistību arī vairs nav. Viņš ticies ar uzņēmuma vadību un pārrunājis notiekošo. Kaut arī situācija esot nepatīkama, priekšsēdētājs cer, ka uzņēmumā strādājošie aizputnieki darbu atradīs citos līdzīgos uzņēmumos vai pārprofilēsies.

„Par ēkām un iekārtām – gribētos, ka tas netiek nolaists. Ja paši neapsaimniekos, tad cerēsim, ka uzradīsies cits investors, kas pārņems, tad būs arī zemes nodoklis. Domāju, ka viņi kādu laiku vēl turēsies,” saka Grasmanis.

Lai noturētu darbiniekus ceļu būvē, uzņēmēji pat izdomājot darbus – saka biedrības „Latvijas ceļu būvētājs” vadītājs.

Pašlaik nozarē valdot liela neziņa par to, kas gaidāms nākotnē.

„Tagad situācija ir tāda, ka ceļu stāvoklis pasliktināsies par kādiem 7 -10% katru gadu. Nozarē ir tāda bedre, ka Eiropas Savienības  (ES) nauda jau ir beigusies, valsts nauda vēl nav iedota un tuvākos divus gadus mums nav skaidrība ne par ES naudu, ne par valsts budžeta finansējumu. Finansējumam valsts budžetā 2021. un 2022. gadam ir ielikts tas pats cipars, kas šim gadam,” norāda Bērziņš.

Aizputes novadā līdzekļi ceļu sakārtošanai saglabāšoties aptuveni iepriekšējo gadu līmenī, taču nedaudz mazāk tiks tērēts – spriež pašvaldības vadītājs. Tiks asfaltētas dažas vietas Aizputē un Cīravā. Vēl tiks izmantots atlikušais ES finansējums aptuveni 100 tūkstošu eiro apmērā, kas bija paredzēts grants ceļu sakārtošanai.

Aizputes novads sadarbojas ar vairākiem ceļa būves uzņēmumiem - „CTB”, A-Land”, kā arī „AD Būve”. „Aizputes ceļinieks” pēdējos iepirkumos nav uzvarējis.