LSM komikss: Latvijas kaulainais vidusslānis

Dažkārt tiek uzskatīts, ka sabiedrības vidusslānis ir tieši tie, kuru darbā radītajai pievienotajai vērtībai un nomaksātajiem nodokļiem ir jākalpo par valsts ekonomikas pamatu. Latvijā situācija, iespējams, ir citādāka, jo, lai gan teju puse iedzīvotāju sevi uzskata par vidusslāni, "Swedbank" pētījumā secināts, ka vērtējot finansiālo rocību, proti, iespējas bez bažām nomaksāt rēķinus un reizi gadā doties ceļojumā, apzīmējumam "vidusslānis" kvalificējas vien 9%.

Pēc pētījuma datiem, aptuveni 44% iedzīvotāju uzskata, ka viņi pieder vidusslānim. Bet tajā pašā laikā pētījumā viņiem lūgts definēt, ko tad viņi saprot ar vidusslāni, un, ja vērtē pēc šiem kritērijiem, tad vidusslānis sarūk līdz 9%.

“Swedbank” Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons Latvijas Radio iepriekš pastāstīja, ka šos datus banka pēta, jo vidusslānis ir tā sabiedrības daļa, kas dod ekonomisko stabilitāti valstī. Tie ir iedzīvotāji, kas ne tikai izdzīvo, bet arī dzīvo, attiecīgi viņi patērē vairāk dažādas kultūras lietas, mākslu, viņi pieprasa no pašvaldībām zināmu kvalitāti un vidi, gan izdara lielāku spiedienu uz politiķiem, viņi vienkārši ir prasīgāki, jo viņi var atļauties tādi būt.