RECENZIJA: The Who "Who"

Leģendārā angļu rokgrupa “The Who” tika izveidota 60. gadu vidū, un par tās gaitām varētu sarakstīt (un ir arī sarakstīts) lērumu grāmatu.

Šīs grupas sākotnējā sastāvā bija vokālists Rodžers Doltrijs, ģitārists Pīts Taunšends, basģitārists Džons Envistls un bundzinieks Kīts Mūns.

Kā zināms, pēdējais sevi iznīcināja jau 1978. gadā (viņam bija tikai 32 gadi), sen miris arī Envistls, savukārt abi pārējie ir sveiki un veseli. Turklāt tik sveiki un veseli, ka savos 74 - 75 gados nemaz nedomā mest mieru un pat izdevuši jaunu studijas albumu! Jāatzīstas, ka kaut kā bija pasprukusi garām informācija, ka “The Who” joprojām aktīvi darbojas - reanimēta šī grupa gan vairākkārt, arī koncertos tās nosaukums ik pa laikam pavīdēja, bet pēdējais studijas albums “Endless Wire” datējams ar 2006. gadu. Pie tam priekšpēdējais disks “It’s Hard” vispār izdots 80. gadu pirmajā pusē, ko varētu saukt par grupas beigām. Taču lūk - pēc skaita divpadsmitais studijas ripulis, kuru briti aiz cieņas un nostaļģisku atmiņu vadīti bija sapirkuši līdz pat Apvienotās karalistes topa trešajai vietai, bet Amerikā tas bija pat otrais. Kopumā 11 dziesmas, limitētajās versijās pat 15, kuru autors ir Taunšends. Sastāvā bez viņa oficiāli vēl ir arī Doltrijs, savukārt pārējie ierakstam nepieciešamie mūziķi pielasīti no malas. Pazīstamākais no viņiem - bītla Ringo Stāra dēls Zaks Stārkijs, kurš iespēlējis bungas četros gabalos.

PAR. Lielākie mūzikas izdevumi albumam devuši četras vai vismaz trīsarpus zvaigznes, un tas nav aiz cieņas pret veterāniem - “Who” tiešām ir ļoti kvalitatīvs darbs, kas nemaz neož pēc muzikālā naftalīna, taču arī nešokē ar vectētiņu mēģinājumiem iejusties jauno mūzikā. Ar šiem vīriem nudien viss ir kārtībā, par paveikto viņiem nav jākaunas, albumā ir patiess un dzīvs britu 70. - 80. gadu roks. Labākās dziesmas meklējamas teju pašās albuma beigās - kopā ar Pīta jaunāko brāli, ģitāristu Saimonu Taunšendu iespēlētā “Break The News” un it īpaši jau spriganā “Rockin’ In Rage”. Taču ir vēl vairāki stilīgi gabali, piemēram, “All This Music Must Fade”, “Detour” un “Hero Ground Zero”.

PRET. Protams, nav jau tā, ka “Who” liktu sajūsmā lekt līdz griestiem, viņu laiks tomēr ir sen pagājis, turklāt albumā ir arī vairāki senili gabali. Sliktākais piemērs - “Beads On One String”.

Lasīt visu