Medniekstāsti. Otrais vilks sporta šāvēja karjerā0

Dzinējmedībās pie draugiem pelēci izdevies nomedīt pazīstamajam sporta šāvējam Jānim Zandbergam. Vilks nomedīts pieklājīgā attālumā, kas tikai lieku reizi apliecina, cik svarīgi ir regulāri trenēties šaušanā.

Nomedītais vilks ir otrais viņa mednieka karjerā: “Bija nedaudz nomākusies un vējaina, taču fantastiska diena medībās pie draugiem Madonā. Mākoņi un vējš nespēja sabojāt lielisko noskaņojumu. Pirmajā mastā bija veiksmīgi šāvieni, tika nomedīti vairāki pārnadži. Veiksmes iedrošināti, nolēmām ķerties pie lielāka masta.

Man kā viesmedniekam pirms tam nebija nekāda priekšstata ne par masta izvietojumu, ne tā īpatnībām. Man krita loze stāvēt laukmalā pie ceļa, aptuveni pusotra kilometra no meža. Blakus mednieki aptuveni 300 metru attālumā, redzamība lieliska visos virzienos. Pēc pirmajiem šāvieniem sapratu, ka šaušana notiek otrā masta pusē. Šādā reizē dažs mednieks iedomājas, kā gan varējis izvilkt konkrēto numuru…

Taču lielā mērā domas atkarīgas no paša optimisma. Var taču domāt – tur zvērus traucē, viņi skries tur, kur nešauj!Pēkšņi šāvieni sāka tuvoties arī mūsu līnijas daļai. Vēl pēc dažiem mirkļiem pamanīju kādu pa lauku skrienam. Nodomāju, tas taču nevar būt vilks, droši vien stirna! Pēc mirkļa sapratu, ka tomēr vilks! Ir situācija, turklāt cerīga! Ieņēmu šaušanas pozīciju un sagatavojos. Taču viņš pamanīja blakus mednieku un… pazuda tādā kā ieplakā. Pēc brītiņa no tās paskatījās jau tieši uz mani. Mūs šķīra metru 120. Redzēju tikai galvu. Bija iespēja jau tajā pašā mirklī izšaut un sabojāt trofeju.

Izvēlējos gaidīšanas spēli turpināt un, jau uztraucoties, prātoju: ja vilks skries atpakaļ, viņš ir manējais, ja skries virsū, tāpat. Iespēju aizmukt no ieplakas nav, palikt tur nevar. Pamanīju, ka viņš mani ieraudzījis un skrien projām. Uz dažiem mirkļiem viņu pazaudēju skatienam un ieraudzīju, kad mūs šķīra 180–200 metru. Atlika ar mazu korekciju raidīt šāvienu. Kūlenis, un pelēcis nokrita. Lai tas izdotos, treniņiem šautuvē ir liela loma. Vēl svarīgāk ir būt vienotam ar savu ieroci. Jāzina lodes ballistikas īpatnības vēlamajā attālumā. Kāds apsteigums nepieciešams.

Plēsēju medībās tas īpaši svarīgi. Visbiežāk netrāpa tāpēc, ka nepaņem pietiekamu apsteigumu. Vilkam, skrienot pa lauku 150–200 metru attālumā, apsteigumam jābūt diviem dzīvnieka korpusiem! Turklāt jābūt drošam par šaušanas sektoru. Pat skrejošam alnim šādā attālumā šauj bārdā – apsteigums ir vismaz pusmetrs. Vilks skrien daudz ātrāk. Ja neesi šautuvē trenējies šaut ar karabīni uz skrejošu mērķi, to saprast ir grūti.”

Vairāk lasiet žurnālā Medības