Daļai britu un ES pilsoņu Lielbritānijā bažas par savām tiesībām pēc «Brexit»

Jau no sestdienas, 1. februāra, Lielbritānija vairs nebūs Eiropas Savienības (ES) sastāvā. Tas atstās ietekmi gan uz britiem, kuri vēlas palikt bloka valstīs, gan uz ES pilsoņiem Lielbritānijā. Lai gan izstāšanās līgums atrunā visas svarīgākās pilsoņu tiesības, daudziem joprojām ir šaubas un jautājumi par to, kā viss notiks praktiski.

Lielbritānijas iedzīvotāju vairākuma lēmums izstāties no ES jau no pirmās dienas ir raisījis daudz pārdzīvojumu tiem britiem, kuri dzīvo citur Eiropā. Šādu cilvēku ir aptuveni viens miljons. Nepilnu četru gadu laikā ir izdzīvotas dažādas emocijas. Un, lai gan vairums no viņiem jau ir samierinājušies ar to, ka Lielbritānija pametīs ES, ir cilvēki, kuriem šī mirkļa tuvošanās sagādā sērīgas pārdomas. Viņu vidū arī Rozija Bola, kura jau vairākus gadus dzīvo Briselē.

"Kādu laiku es to noliku malā un pārāk daudz par to nedomāju. Bet tagad, kad šis brīdis tuvojas, tas sāk patiešām mani satraukt. Es izjūtu gan skumjas par visu to, ko mēs zaudējam, gan arī pateicību par to, kādas iespējas bija dotas man, kamēr bijām Eiropas Savienībā, bet vairs nebūs pieejamas tiem, kas ir jaunāki par mani," sacīja Bola.

Lielbritānijas un ES parakstītais izstāšanās līgums paredz, ka Apvienotās Karalistes pilsoņi var turpināt dzīvi tajā valstī, kur viņi ir ilgstoši atradušies līdz šim. Bet iespēja jebkurā brīdī pārcelties, teiksim, no Vācijas un Spāniju un uzsākt tur darbu, britiem būs liegta. Visticamāk, nāksies kārtot jaunus dokumentus un atļaujas.

Tāpēc daudzi Lielbritānijas pilsoņi šobrīd mēģina iegūt kādas ES valsts pasi. Statistika liecina, ka kopš 2016. gada šādu cilvēku skaits ir pārsniedzis 350 000.

Viņu vidū arī Bola, kura ir priecīga, ka gan Beļģija, gan Lielbritānija pieļauj dubultpilsonību. Pērn gandrīz 1 500 britu ir kļuvuši par Beļģijas pilsoņiem.

"Sākumā man bija ļoti sarežģīti pieņemt šo lēmumu. Visu laiku valdīja liels stress un nedrošība par to, vai es varēšu palikt Beļģijā pietiekami ilgi, lai varētu iegūt pilsonību. Arī dažādu eksāmenu un integrācijas kursu kārtošana brīžiem nemaz nav bijusi tik vienkārša. Bet es esmu priecīga, ka tagad tas viss ir aiz muguras un process ir oficiāli sācies. Un es ceru, ka jau šogad es kļūšu par Beļģijas pilsoni," teica Bola.

Savukārt aptuveni trim miljoniem ES pilsoņu, kuri dzīvo Lielbritānijā, ir jāpiereģistrējas, lai iegūtu jauno statusu. Vairāki desmiti tūkstošu Latvijas pilsoņu Apvienotajā Karalistē to joprojām nav izdarījuši. Daži saka, ka vēl ir laiks. Citiem ir grūtības pierādīt, ka viņi ir pavadījuši šajā valstī vismaz piecus gadus, jo ne vienmēr ir bijuši oficiālie ienākumi vai pat īres līgums. Bet arī šādā gadījumā Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže mudina tos, kuri vēlas vēl kādu laiku palikt, nokārtot formalitātes.

"Kā mēs esam dzirdējuši arī no tautiešiem, jau šobrīd, lai arī tas nav īsti pamatoti, darba devēji un dzīvesvietas izīrētāji to jautā, jo, iesaistoties ilgtermiņa attiecībās, viņus interesē, ka šis statuss ir nokārtots. Un visas mājaslapas, visas digitālās formas, viss pārējais ir arī latviešu valodā.

Ir arī latviešu konsultanti, kas var palīdzēt, ja nepieciešams to izdarīt. Tā kā nav nekāda pamata to neizdarīt, ja to var izdarīt," teica vēstniece.

Ārlietu ministrija iepriekš prognozēja, ka pēc 1. februāra varētu pieaugt to Latvijas pilsoņu skaits, kuri vēršas pēc informācijas mūsu valsts vēstniecībā Londonā. Ir paredzams, ka turpmāk Lielbritānijas migrācijas politika kļūs stingrāka.