Latgales pašvaldības: Ar kartes pārzīmēšanu ir par maz, vairāk rūp ceļi un uzņēmējdarbība

Arī Latgales novadu apvienošanā administratīvi teritoriālās reformas plāni Saeimā virzās lielākoties atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajam un valdības akceptētajam redzējumam. Šoreiz Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē gan vairākkārt izskanēja – ar novadu apvienošanu vien būs par maz.

Ceļi katastrofālā stāvoklī, jauniešu aizbraukšana, dzimstības krišanās, uzņēmējdarbības problēmas – šie motīvi Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē piektdien izskanēja vairākkārt. Novadu kartes robežu pārzīmēšanu vajadzētu papildināt ar atbalstu vietējiem uzņēmējiem nodokļu atlaižu formā, kā arī otrā līmeņa pašvaldībām, kam deleģētu daļu pašvaldību tagadējo funkciju.

„Nav noslēpums, ka ļoti daudzi uzņēmumi pārtrauc savu darbību, ko es saistu arī ar ceļu slikto stāvokli, ar lielajiem attālumiem līdz industriālajiem centriem, un vai uzņēmējiem būs būtiski atvieglojumi, lai patiešām uzņēmējs būtu ieinteresēts. Kā pašvaldība cenšamies daudz darīt, lai degradētās teritorijas padarītu pieejamas uzņēmējiem, bet ir lielas bažas par to, vai uzņēmēji šajās teritorijās patiešām nāks un darbosies,” stāstīja Balvu novada priekšsēdētāja vietniece Anita Petrova.

Saeimas komisijas deputātu vairākums atbalstīja VARAM vīziju, ka Balvu novadam jāpievieno Rugāju, Viļakas un Baltinavas novadi, vienlaikus noraidīja priekšlikumus ļaut šiem novadiem turpināt darboties neatkarīgi. Baltinava ir mazākais novads Latvijā pašā pierobežā ar Krieviju. Tā domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore ("Mēs - Baltinavai") pauda šaubas par attīstību pēc apvienošanas kopējā Balvu novadā:

„Veselības aprūpē, apvienojot šos četrus novadus, uzlabojumu nebūs. Kas paliks labāk? Uzcels filiāli Baltinavas novadā? Vai šī reforma apturēs iedzīvotāju un jauniešu izbraukšanu? Nu, neapturēs! Tātad te ir vajadzīga nevis tāda tehniska novadu apvienošana, bet jādomā valsts līmenī ar nodokļu politiku, ar valsts atbalsta programmām jauniešiem, jaunajiem lauksaimniekiem, lai tā vide kļūtu pievilcīga.”

Vairāki Latgales novadi norādīja, ka ir izteikti lauksaimniecības novadi. Reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis uzsvēra, ka vairāk jāmeklē arī citas uzņēmējdarbības formas.

„Lauksaimniecībā saražoto preču skaits pieaug, bet mūsdienu tehnoloģiju iespaidā nodarbināto cilvēku skaits šajā jomā ar katru gadu saruks. Tāpēc sapņot, ka pašvaldība varēs balstīties tikai uz lauksaimniecību, ir pat novēlota doma. Tāpēc jādomā, kā attīstīt savos novados nelauksaimniecisko ražošanu vai lauksaimniecības produktu pārstrādi, kas dotu kādas jaunas darbavietas,” sacīja Lasmanis.

Aizstāvot novadu kartes plānu, Lasmanis uzsvēra, ka jāatmet doma par mazām pašvaldībām, jo tās nevarēs piesaistīt lielus investīciju projektus. Vienlaikus ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka jau no 2021. gada valsts budžetā būs paredzēta nauda ceļu remontam uz jaunajiem apvienoto novadu centriem. Kopumā šim mērķim paredzēti 300 miljoni eiro laikā līdz 2023. gadam.

Komisija piektdien atbalstīja arī Preiļu, Riebiņu novadu un Aglonas pagasta apvienošanu, kā arī Grāveru un Šķeltovas pagastu pievienošanu Krāslavas novadam. Pretēji iepriekš plānotajam vairāku Saeimas deputātu sagatavotais priekšlikums turpat līdzās esošo Kastuļinas pagastu paredz iekļaut Preiļu novadā.