Latvijas kopbudžeta ieņēmumi pērn pieauga par 4,9%, tēriņi – par 3,9%

Latvijas valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pērn bija 11,41 miljardi eiro, kas ir par 4,9% vairāk nekā 2018. gadā, bet izdevumi bija 11,53 miljardi eiro, kas savukārt ir par 3,9% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Atbilstoši Valsts kases datiem konsolidētajā kopbudžetā pērn bijis 117,6 miljonu eiro deficīts, kas ir par 97,5 miljoniem eiro mazāk nekā 2018. gadā. Kopbudžeta deficīta apmērs bija arī zemāks nekā prognozēts. Labāka kopbudžeta bilance pamatā skaidrojama ar ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu palielināšanos, ņemot vērā decembrī no Eiropas Komisijas (EK) saņemtos maksājumus par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas fondu projektiem, norādīja FM.

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžetā pērn bija deficīts 0,5% no IKP, kas atbilda plānotajam līmenim.

Oficiālie dati par vispārējās valdības budžeta deficīta līmeni 2019. gadā būs pieejami šā gada aprīlī, kad būs pabeigti aprēķini par visiem vispārējās valdības sektora darījumiem, tai skaitā par vispārējās valdības kapitālsabiedrību darbības rezultātiem, un Centālā statistikas pārvalde iesniegs "Eurostat" vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju.

FM norādīja, ka konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pērn bija par 531,5 miljoniem eiro jeb 4,9% lielāki nekā 2018. gadā. To palielināšanos galvenokārt skaidro nodokļu ieņēmumu (9,06 miljardi eiro) pieaugums par 399,6 miljoniem eiro jeb 4,6%, kā arī ĀFP ieņēmumu (1,32 miljardi eiro) kāpums par 189,3 miljoniem eiro jeb 16,7%. Nodokļu ieņēmumu pieauguma temps, ekonomikas izaugsmei sabremzējoties, pērn bija zemāks nekā 2018. gadā.

Joprojām tautsaimniecībā vērojams straujš vidējās darba samaksas pieaugums, kas nodrošināja darbaspēka nodokļu ieņēmumu palielināšanos. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi (2,9 miljardi eiro) pērn kopbudžetā palielinājās par 233 miljoniem eiro jeb 8,8%, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi (1,93 miljardi eiro) bija par 201,2 miljoniem eiro jeb 11,6% augstāki nekā 2018. gadā. Iedzīvotāju ienākumu pieaugums sekmēja arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu (2,64 miljardi eiro) palielināšanos par 191,4 miljoniem eiro jeb 7,8%. Savukārt nenodokļu ieņēmumi kopbudžetā pērn bija par 76,5 miljoniem eiro jeb 10,7% zemāki nekā 2018. gadā, veidojot 641,3 miljonus eiro.

Nenodokļu ieņēmumi, neskatoties uz samazinājumu, pērn pārsniedza plānoto apmēru, jo augstāki ieņēmumi saņemti no valsts kapitālsabiedrību dividenžu maksājumiem un Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas. Tāpat neplānoti ieņēmumi saņemti no papildemisijas prēmijas maksājumiem par valsts parāda pārfinansēšanas darījumiem un radiofrekvenču izsoles. 

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi pērn bija gandrīz plānotajā līmenī, virs plāna iekasējot 13,7 miljonus eiro jeb 0,2%.

Darba samaksas straujāka palielināšanās un vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošo personu pieaugums nodrošināja augstākus IIN un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumus kopbudžetā. IIN ieņēmumi kopbudžetā plānoto pārsniedza par 198,4 miljoniem eiro jeb 11,5%, lielu daļu veidojot arī ieņēmumu pieaugumam saistībā ar dividenžu izmaksu fiziskām personām. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi kopbudžetā pērn bija 70,9 miljoni eiro jeb 2,5% virs plānotā. Decembrī augstāki nekā plānots bija PVN ieņēmumi, tādējādi gada plāns šim nodoklim tika izpildīts.

Labvēlīgā situācija ar darbaspēka ieņēmumiem pozitīvi ietekmēja situāciju valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetā.

Valsts speciālajā budžetā pērn bija 299,6 miljoni eiro pārpalikums, kas bija par 97,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2018. gadā. Savukārt pašvaldību budžeta pārpalikums sasniedza 50,2 miljonus eiro, pretstatā 150,5 miljonu eiro deficītam 2018. gadā. Situāciju pašvaldībās būtiski uzlaboja IIN plāna pārpilde par 155,5 miljoniem eiro pašvaldību budžetā, tāpat arī pieaugušie transfertu maksājumi no valsts pamatbudžeta.

Pārējo nodokļu ieņēmumi saņemti mazākā apmērā nekā plānots. Tādu nodokļu kā akcīzes, muitas, transportlīdzekļu ekspluatācijas, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu, elektroenerģijas, dabas resursu, izložu un azartspēļu nodokļa, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi kopā par 98,5 miljoniem eiro nesasniedza plānoto.

Jau otro gadu nodokļu reformas rezultātā būtiski zemāki nekā plānots bija uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi.

2019. gadā UIN tika saņemts tikai 22,2% no plānotā, kas bija par 157 miljoniem eiro mazāk nekā plānots.

Vēl nozīmīgāk UIN ieņēmumi samazinājās salīdzinājumā ar 2018. gadu - par 259,2 miljoniem eiro. UIN ieņēmumu samazināšanās skaidrojama ar zemāku iemaksu apjomu, ko ietekmē joprojām augstais iepriekšējo gadu peļņas apmērs, par kuras sadali nodoklis netiek aprēķināts, un augsto atmaksu apmēru, nodokļu maksātājiem turpinot pieprasīt atmaksas par 2018. gada pirmajā pusgadā veiktajiem avansa maksājumiem, norādīja FM.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi pērn bija 11,53 miljardi eiro, kas bija par 433,9 miljoniem eiro jeb 3,9% vairāk nekā 2018. gadā. Nozīmīgākais pieaugums pērn vērojams sociālo pabalstu izdevumos. Tie pērn palielinājās par 194,1 miljonu eiro jeb 6,3%, sasniedzot 3,26 miljardus eiro.

Visu gadu bija vērojama situācija, ka izdevumi pensijām pieaug mērenāk nekā izdevumi pārējiem pabalstiem. Izdevumi pensijām kopbudžetā palielinājās par 111,5 miljoniem eiro jeb 5,3%, ko ietekmēja pēdējos gados augstākais indekss. Izdevumu pārējiem pabalstiem palielināšanos vairāk ietekmē vidējās apdrošināšanas iemaksu algas celšanās, ko ņem vērā par pamatu pabalstu aprēķinam, tādējādi šie izdevumi bija par 82,6 miljoniem eiro jeb 8,6% augstāki nekā 2018. gadā.

FM izceļ izdevumu slimības pabalstiem pieaugumu par 35,2 miljoniem eiro jeb 21,3%, ko ietekmēja gan vidējās apdrošināšanas iemaksu algas kāpums, gan arī saņēmēju skaita palielināšanās.

Atlīdzībai kopbudžetā pērn iztērēti 2,61 miljardi eiro, kas bija par 159,8 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk nekā 2018. gadā. Izdevumi palielinājušies saistībā ar gada sākumā veikto pabalstu izmaksu iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Tā tiek izmaksāta pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem. Tāpat kopbudžetā vērojams izdevumu pieaugums aizsardzības un veselības resoros, kā arī pedagogiem un nodarbinātajiem augstskolās.

Izdevumi citās pozīcijās pērn nomināli bija krietni tuvāk 2018. gada izdevumu līmenim. Subsīdijas un dotācijas (2,33 miljardi eiro) pērn kopbudžetā veiktas par 53,3 miljoniem eiro jeb 2,3% lielākā apmērā nekā 2018. gadā. Vienlaikus pērn būtiski pieaugušas subsīdijas un dotācijas veselības nozarei (+126,8 miljoni eiro). Tas pamatā saistīts ar lielākiem izdevumiem, kas no kopbudžeta tiek novirzīti ārstniecības iestādēm, tostarp atalgojuma celšanai.

2019. gadā ES budžetā tika iemaksāti 291,9 miljoni eiro, kas, ņemot vērā kopējā ES budžeta pieaugumu, pērn bija par 33,3 miljoniem eiro jeb 12,9% vairāk nekā 2018. gadā.

Pērn ES fondu investīcijas saglabājās 2018. gada līmenī un kopumā atbilda plānotajam. Kopbudžeta kapitālie izdevumi (1,21 miljards eiro), lai gan sasniedza vēsturiski augstāko līmeni, pērn palielinājās mēreni - par 21,3 miljoniem eiro jeb 1,8%. Izdevumu palielināšanos nodrošināja augstākas investīcijas Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūrā. Kapitālo izdevumu pieauguma tempu kopbudžetā ietekmēja zemāks izdevumu līmenis pamatfunkciju nodrošināšanai pašvaldību budžetā.

Pērn atsevišķās izdevumu grupās kopbudžetā bija vērojams arī veikto maksājumu samazinājums. Kopbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem (1,51 miljards eiro) pērn samazinājās par 23,5 miljoni eiro jeb 1,5%, savukārt procentu izdevumi (263,1 miljons eiro) veikti par 12,6 miljoniem eiro jeb 4,6% mazākā apmērā nekā 2018. gadā.