Rīta Korpivāra: Vērtības nav pārdodamas0

Gada nogalē noslēdzās Somijas trešais sešu mēnešu pilnvaru termiņš Eiropas Savienības Padomē. Šīs prezidentūras laiks nebija viegls: pēc parlamenta vēlēšanām Somijas jaunā valdība amatā stājās īsi pirms prezidentūras sākuma. Tikko bija sācis darboties jaun­ievēlētais Eiropas Parlaments, bet jaunā Eiropas Komisija uzsāka darbu tikai decembra sākumā. Tādējādi pēdējā pusgada laikā nebija gandrīz nekādu likumdošanas iniciatīvu, kas tradicionāli ir bijusi ES prezidentūras galvenā funkcija.

Tomēr Somijas prezidentūru nevar nosaukt par vienaldzīgu slaistu.

Tā saskārās ar vairākiem vietējiem un globāliem risināmiem jautājumiem, piemēram, ar klimata pārmaiņām, ar apturētajām sarunām par kopējo ES patvēruma politiku, ar satraucošo tiesiskuma stāvokli dažās dalībvalstīs, ar aizvien pieaugošo saspīlējumu starp pasaules galvenajām lielvalstīm un ar konfliktiem ES tuvākajā apkaimē. Dienaskārtībā bija arī breksits.

Mūsu prezidentūras sauklis bija “Ilgtspējīga Eiropa – ilgtspējīga nākotne”. Tas ne tikai konstatēja bažas par klimata pārmaiņām, bet prezidentūras laikā arī pievērsa galveno uzmanību nepieciešamībai paātrināt centienus klimata pārmaiņu apturēšanai.

Mēs izvirzījām četras prioritātes ES Padomes prezidentūrai un guvām labus panākumus tajās.

Mūsu pirmā prioritāte bija stiprināt kopīgās vērtības un tiesiskumu. Eiropas veiksmes stāsts balstās uz demokrātiskām iestādēm, cilvēktiesībām un tiesiskumu. Mūsu vērtības nav paredzētas pārdošanai. ES vienotība ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, jo tā padara mūs par spēcīgāku globālo spēlētāju.

Tikai kopīgi aizstāvot mūsu vērtības, ES var risināt mūsu laika galvenās problēmas. Tiesiskuma stiprināšanai ir arī plašs sabiedrības atbalsts. Vairāk nekā 80 procenti iedzīvotāju uzskata, ka tiesiskuma ievērošana ir ļoti svarīga, liecina “Eirobarometra” aptauja, kas tika publicēta 2019. gada jūlijā.

Mēs esam konsekventi uzturējuši cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu darba kārtībā.

Otrā prioritāte bija padarīt ES konkurētspējīgāku un sociāli iekļaujošāku. Īpašu uzmanību pievērsām jauniešu nodarbinātībai un jauniešu integrācijai. Mēs nevaram atļauties zaudēt paaudzi. Somija ir strādājusi, lai ilgtermiņā nodrošinātu, ka ES virzīs vērienīgu, atvērtu un uz noteikumiem balstītu tirdzniecības politiku.

ES kā pasaules mēroga līdere klimata jomā bija mūsu trešā prioritāte.

Diskusijās tika apspriesta taisnīga pāreja, enerģētikas un transporta nozares nozīme, klimatam nekaitīga nodrošinātība ar pārtiku, kā arī augsnes oglekļa piesaiste lauksaimniecībai. Somijas prezidentūra ir arī veicinājusi aprites ekonomikas, klimata un bioloģiskās daudzveidības savstarpējās saiknes stiprināšanu. Gandrīz visas ES dalībvalstis apņēmās līdz 2050. gadam sa­sniegt mērķi panākt oglekļa neitralitāti reģionā.

Mūsu ceturtā prioritāte bija aizsargāt pilsoņu drošību. Arvien svarīgāka kļūst digitālā drošība un cīņa pret ļaunprātīgām kiberdarbībām un hibrīddraudiem, piemēram, dezinformāciju. Pagājušā gada jūlijā tika izveidota īpaša ES Padomes darba grupa cīņai pret hibrīddraudiem.

Ir skaidrs, ka ES ir jāstiprina sadarbība drošības un aizsardzības jomā, lai aizsargātu savus pilsoņus.

Turklāt Somija kā prezidējošā valsts veicināja ES Padomes atvērtību, palielinot publiskās debates, aktīvi komunicējot, uzlabojot likumdošanas dokumentu pārredzamību un publicējot lobēšanas sanāksmes, kā arī izmantojot tādus digitālos instrumentus kā veiksmīgi videokonferenču vadītāji.

Somijas prezidentūras sanāksmes tika organizētas ilgtspējīgi, un tā vietā, lai sniegtu tradicionālās prezidentūras dāvanas viesiem, sanāksmes dalībnieku ierašanās radītās gaisa satiksmes emisijas kompensējām ar 500 tūkstošiem eiro.

Somijas pilnvaru laikā breksits nekavēja rosināt citas svarīgas tēmas un ES27 palika vienota.

Pēc Lielbritānijas lūguma tika apspriesti grozījumi Protokolā par Īrijas un Ziemeļīrijas atdalīšanas nolīgumu un politiskajā deklarācijā. Risinājums aizstāv ES intereses un aizsargā Īrijas salas mieru un stabilitāti.

Daži no uzdevumiem prezidentūrai bija mantoti: Eiropas Savienības paplašināšanās un finanšu shēmas apkopošana nākamajiem gadiem. Lielākā vilšanās prezidentūras laikā bija saistīta ar jautājumu par oficiālu paplašināšanās sarunu sākšanu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju.

Somija kā prezidējošā valsts no savas puses darīja visu iespējamo, lai ES Padome pieņemtu lēmumu uzsākt šīs pārrunas, bet dalībvalstis nevienojās par šo jautājumu, un tas tika atlikts.

Tagad ir pienācis laiks Horvātijai turpināt nest ES Padomes prezidentūras lāpu.

Mēs vēlam Horvātijai veiksmi un neatlaidību – somiski “sisu”!