Latvieši pārtikai tērē vairāk nekā vidēji Eiropā; vismazāk pārtikai tērē somi

Latvijas mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei pērn tērējušas 17,8% no kopējiem izdevumiem, kas ir augstāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" pirmdien publicētie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Visvairāk pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem pagājušajā gadā tērējušas mājsaimniecības Rumānijā (27,8% no kopējiem izdevumiem), tai seko Lietuva (20,9%), Igaunija (19,6%), Bulgārija (19,1%), Horvātija (18,8%), Ungārija (18,1%) un Latvija.

Savukārt vismazākā izdevumu daļu šo produktu iegādei 2018.gadā bijusi mājsaimniecībām Lielbritānijā (7,8%), Īrijā (8,7%), Luksemburgā (9,1%), Austrijā (9,7%) un Vācijā (10,8%).

ES vidēji mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei tērējušas 12,1% no saviem kopējiem izdevumiem.

"Eurostat" norāda, ka pārtikas produkti un bezalkoholiskie dzērieni ir trešā nozīmīgākā mājsaimniecību izdevumu kategorija pēc tēriņiem mājokļu uzturēšanai, ūdensapgādei, elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo iegādei, kas veido 24% no kopējiem izdevumiem, un tēriņiem transportam, kas sasniedz 13,2% no mājsaimniecību izdevumiem.

Latvijas mājsaimniecību tēriņi mājokļu uzturēšanai, ūdensapgādei, elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo iegādei pērn veidoja 21,4% no kopējiem izdevumiem, bet tēriņi transportam sasniedza 11,8%.

Lietuvas mājsaimniecību izdevumi šajās divās kategorijās 2018.gadā veidoja attiecīgi 15% un 15,8%, bet Igaunijā - 19,1% un 11,6%.

Dati par Grieķiju nav pieejami.

Lasīt visu